Dzirkstele.lv ARHĪVS

Logo

Ploja no Taizemes atkal ciemojas Gulbenē

Vanda Jurita Bariņa
Laikraksta arhīvs

2019. gada 27. augusts 10:33

1294
Ploja no Taizemes atkal ciemojas Gulbenē

Napatsavana Tavornpijakula, vienkāršāk sakot Ploja, no Taizemes pirms septiņiem gadiem  dzīvoja Gulbenē studentu apmaiņas programmas ietvaros un mācījās Gulbenes 2.vidusskolā. Šobrīd, pēc septiņiem gadiem, viņa atkal ir atgriezusies Latvijā.

Patīk būt Latvijā
Plojas mājas tagad, izrādās, ir Krievijā.
“Iepriekš es strādāju Taizemē un man nebija iespējas atbraukt uz Latviju, tāpēc tagad, kad es esmu Krievijā (biļetes cena nav pārāk dārga), mums ir  iespēja pēc septiņiem gadiem satikties, un es to izmantoju, ” viņa priecājas.
Pēc izglītības iegūšanas Plojai vajadzēs atgriezties Taizemē, tāpēc ceļošana uz Latviju ir sarežģīta. Ploja saņēmusi stipendiju, lai mācītos maģistrantūrā Irkutskā, Krievijā.
Iespējams, kādreiz Ploja pārvāksies uz Latviju pavisam, jo šeit viņai ļoti patīk. “Es jūtu, ka cilvēki šeit ir labsirdīgi. Kāds man reiz bija teicis, ka latvieši ir introverti, bet es jūtu, ka viņi vienkārši nepazīst otru, tāpēc baidās atvērties. Ja tu būsi otram pretī ar smaidu un būsi pozitīvs, tad pārējie tādi būs pret tevi,” vērtē Ploja.
Latvieši prot uzņemt
“Pirms septiņiem gadiem tā bija jauna pieredze un es nezināju, kā uztvert cilvēkus, un man bija neliels kultūršoks. Bija bailes par to, kā iekļaušos latviešu kultūrā – gan skolā, gan ikdienā. Likās, ka cilvēki uz manis skatīsies ar pārsteigumu. Tomēr viss bija kārtībā,” atklāj Ploja.
Viņa stāsta, ka klasesbiedri bijuši ļoti labsirdīgi un skolotāja Dita Grigore bija ļoti atsaucīga un pretimnākoša. Viņa centusies, lai Ploja labi justos un klase būtu saliedēta. Ploja atceras arī Sāru no Vācijas, kura meitenei palīdzējusi iejusties.
Ploja saka, ka latviešu valoda ir   grūta. “Pēc trīs mēnešiem mamma jautāja, vai jau saprotu latviešu valodu, bet tas nebija tik viegli, tāpēc vajadzēja vairāk runāt,” stāsta Ploja. Tomēr tagad meitene latviski saprot un nebaidās arī kaut ko pateikt. Arī šobrīd viņa Latvijā jūtas labi, jo šeit viss šķiet pazīstamāks.
Ploja Gulbenē dzīvoja Inetas Ivašenko ģimenē. Jau sākumā Ploja Inetu saukusi par mammu. “Viņa uz šejieni atbrauca 15 gadu vecumā un tad viņai palika 16. Tas jau bija pusaudzis, kurš mēģina kaut  ko jaunu. Protams, ka tas viņai bija kultūršoks. Tā bija Eiropa – viņa nezināja, kā cilvēki šeit uzvedas, kādas ir cilvēku attiecības,” uzskata Ineta. “Pa šo laiku, kad Ploja ir Latvijā, arī cenšamies kaut kur aizbraukt un apskatīt kādas interesantas vietas. Tagad viņa pie mums ir bijusi vairāk nekā mēnesi. Es priecājos, ka tā ir sanācis. Visus septiņus gadus mēs uzturējām attiecības – sazvanījāmies, sarakstījāmies,” stāsta Ineta.
Uz Latviju katru gadu brauc bērni no visas pasaules, un šogad Plojai bija tikšanās ar šādiem bērniem, lai viņiem pastāstītu savu pieredzi un padalītos ar padomiem. “Par to, kāda ir pieredze, kad esi svešā valstī bez iespējas tikties ar savu ģimeni gadu,” stāsta Ineta. “Protams, viņi varēja sazināties elektroniski. Tas tāpēc, lai bērni līdz galam varētu izjust Latvijas kultūru. Līdzko tev ir saziņa ar savu īsto ģimeni, ir emocionāli grūti un domās esi savās mājās,” saka Ineta.

Sākumā - saziņa ar “Google” tulkotāja palīdzību
Ploja atceras, ka sākumā viesu ģimenē iejusties bija grūti. “Pirmkārt, es nesapratu valodu – mums vajadzēja rādīt ar žestiem. Es biju arī ļoti kautrīga – nezināju, ko drīkst un ko ne. Baidījos jautāt,” neslēpj Ploja.
Par meitenes kautrību un pieklājību Ineta saka, ka, visticamāk, saknes meklējamas viņas kultūrā un audzināšanā. “Manuprāt, Taizemes kultūra ir tāda ļoti pieklājīga un ar pateicību vecākiem, kas joprojām mani pārsteidz. Viņa nekad neiebilda, visam piekrita. Viņa neko neprasīja. Audzināšana acīmredzot ir tik ļoti cieņpilna, ka viņa negribēja nevienu apgrūtināt. Sākumā sazinājāmies ar “Google” tulkotāju. Pirms Ziemassvētkiem Ploja jau sāka runāt latviski, ” lepojas Ineta.
Plojas Latvijas mamma meiteni raksturo kā cilvēku ar ļoti lielām darbaspējām, ar ļoti lielu pašdisciplīnu. Plojai latviešu vidē šķiet dīvaini, ka bērniem ir sava veida visatļautība. “Mani pārsteidz, ka bērni ar vecākiem var diskutēt un pat strīdēties,” atklāj Ploja. Runājot par sadzīviskām lietām, meitenei visvairāk Latvijā patīk, kā latvieši gatavo gaļu, piemēram, karbonādi. Vēl viņai ļoti garšo žāvēta gaļa un mājas siers. Bet Plojai nemaz negaršo kefīrs un biezpiens, izņemot “Kāruma” sieriņus.

Kategorijas

Kategorijas