Man sāp vēders!

2019. gada 27. augusts 10:42

Sākumskolas vecuma bērni ik pa laikam sūdzas par vēdersāpēm, kas vecākus mēdz dzīt izmisumā. Kā atšķirt, kad steidzami jādodas pie daktera un kad satraukumam nav racionāla pamata?

Neatstāj bez ievērības
“Sāpes vēderā bērniem ir ļoti bieži. Iemesli var būt ļoti dažādi – sākot no ikdienišķām sāpēm uzmanības deficīta dēļ, beidzot ar pavisam nopietniem gadījumiem. Līdz ar to šai lietai noteikti ir jāpievērš uzmanība,” apliecina Latvijas Pediatru– gastroenterologu asociācijas priekšsēdētāja, gastroenteroloģe Ieva Puķīte.
Astoņdesmit procentos gadījumu bērniem rodas tā saucamās funkcionālās vēdersāpes. Tās sākas aptuveni deviņu, desmit gadu vecumā un var ilgt līdz pusaudža gadiem. Šīs sāpes visbiežāk lokalizējas nabas rajonā, taču vieta, uz kuru mazais norāda, var mainīties. Sūdzības parasti parādās pāris reižu mēnesī un pārlieku neietekmē bērna aktivitātes, apetīti, ikdienas režīmu.
Šādā gadījumā vispirms vajadzētu bērnu nomierināt – iedot padzerties siltu tēju vai ūdeni, ļaut mirklīti pagulēt, viegli pamasēt puncīti pulksteņrādītāja virzienā. “Nav nepieciešams pielietot konkrētus masāžas paņēmienus. Vēderiņa paglaudīšana būs patīkama, nomierinoša procedūra,” skaidro I. Puķīte. Zāles lietot bez ārsta apmeklējuma vai vismaz konsultēšanās ar farmaceitu gan nevajadzētu.
Ja sūdzības par šādām sāpēm turpinās vismaz pāris mēnešu, tomēr būtu vērts aprunāties ar ģimenes ārstu.

Uzmani regularitāti
Vēl viens no biežākajiem vēdera sāpju iemesliem ir aizcietējumi vai neregulāra vēdera izeja. Nereti jaunākā skolas vecuma bērnu vecāki to ievēro tikai tad, kad jau sākušās nopietnas problēmas, jo mazais pats jau iet uz tualeti, bet vēl skaidri nevar pateikt, vai lielās darīšanas bijušas vakar, aizvakar vai varbūt vēl senāk. Tam par iemeslu var būt neregulāra ēšana.
Būtiski, lai bērnam dienā būtu četras ēdienreizes un vēl divas uzkodu reizes, starp tām nebūtu pārāk lielu vai pārāk mazu paužu, uzsver Latvijas Diētas un Uztura speciālistu asociācijas valdes locekle, uztura speciāliste Inga Širina. “Piemēram, ja bērns no rīta brokastis neēd, bet kārtīgi ieturas pusdienās, vai arī pa dienu apēd kādu šokolādi un siltu ēdienu paēd tikai vakarā, bieži vien var rasties sūdzības par sāpēm vēderā.”
Problēmu saasina neveselīgs uzturs, ar cukuru bagāti produkti – našķi, kūciņas, smalkmaizītes, gāzētās limonādes. Tāpat diskomfortu augļu un ogu sezonā rada pārlieku liels to patēriņš.
Dzirdēts viedoklis, ka aizvien biežāk un jaunākā vecumā bērniem tiek konstatēta kuņģa čūla un gastrīts. Tas atkarīgs ne tikai no ārējiem faktoriem, bet arī kuņģa gļotādas jutības, aizsardzības spējas, skaidro I. Puķīte. “Viens kolu var dzert daudz un viņam nav nekādu problēmu, bet citam jau pēc pāris glāzēm rodas iekaisums vai erozija.” Viņas praksē bijuši gadījumi, kad bērnam kuņģa čūla izveidojusies pēc parastās devās lietota prettemperatūras līdzekļa.

Sagatavo maltīti iepriekš
Par bērna uzturu sevišķi būtu jāpadomā vecākiem, kuri pa dienu strādā un skolēnus brīvlaikā atstāj mājās – lai nav tā, ka astoņgadnieks katru dienu pārtiek no tā sauktajām ātrajām zupiņām un maizēm, un kārtīgu ēdienu paēd tikai vēlu vakarā. I. Širina iesaka no rīta, pirms iziešanas no mājas, pagatavot brokastis, nevis atstāt tās bērna pārziņā. Pretējā gadījumā pastāv liela iespējamība, ka viņš tās nemaz neuztaisīs.
“Labāk uzvārīt pilngraudu biezputru visai ģimenei,” ārste atgādina, ka brokastis ir ļoti būtiska ēdienreize. Protams, ēdienkarti nepieciešams dažādot, reizēm izvēloties pilngraudu maizīti ar sieru vai tomātu, pārslas ar pienu vai omleti. Tāpat vajadzētu pamainīt putras veidu, nevis vārīt tikai auzu pārslas. “Daudzveidība ir veselīga uztura pamatprincips.”
Savukārt, domājot par pusdienām, vecākiem iepriekšējā vakarā vēlams sagatavot maltīti, ko mazais pats viegli var uzsildīt. Visērtākais variants ir zupa vai sautējums. Turklāt vislabāk būtu pārtikas kastītē izveidot porciju, lai bērnam nebūtu pašam daudz jāinterpretē.

Pievērs uzmanību izjūtām
Ja bērnam vēders ik pa laiciņam sāp, bet ģimenes ārsts pateicis, ka mazais ir vesels un arī veselīga uztura pamatprincipi tiek ievēroti, iemesls tam, ļoti iespējams, ir psihosomatika. “Bieži vien mazs bērns vēl nevar pateikt, kas ar viņu notiek. Ja viņš ir bēdīgs, nobijies, dusmīgs, sāpināts, vecāki mēdz apjautāties, kur sāp. Ja pieaugušie pievērš uzmanību tikai tam, kā jūtas bērna ķermenis, bet ne viņš pats, laika gaitā neapzināti iemācās – uz emocionālajām vajadzībām vecāki tik ļoti neatsaucas, cik uz fiziskajām sāpēm,” skaidro psiholoģe, psihoterapeite Diāna Zande.
Rezultātā arvien biežāk veidojas situācijas, kad bērns, kuram emocionāli nav labi, nevis pārdzīvo vai slikti uzvedas, kas ir vecumam atbilstoša uzvedība, bet viņam sāk sāpēt. Visbiežāk sāp tieši puncītis. Tad vecāki sāk viņu ārstēt, samīļo, līdz ar to mazais saņem emocionālo uzmanību, rūpes, ko viņam tieši vajadzēja. Un tā tas turpinās uz priekšu.
Taču nevajag pārmest bērnam, ka viņš melo. Viņam arī šajā gadījumā sāp pa īstam, lai gan tam nav fizioloģisku iemeslu. Izjūtas ir līdzīgas kā pirms atbildīgiem eksāmeniem vai sarežģītās situācijās, kad dažs pieaugušais saka: griežas vēders. Tas notiek nevis tāpēc, ka viņš būtu apēdis ko sliktu, bet tāpēc, ka ir uztraucies.
Līdz ar to vecākiem nevajadzētu teikt – nomierinies, tev nekas nesāp. Tā vietā jāpadomā par sevi un savu rīcību. Ja bērns šādā veidā sāk reaģēt uz noteiktām situācijām, tā ir zīme, ka vecāki nav pievērsuši uzmanību viņa emociju pasaulei. Ja pieaugušie necentīsies saprast, kas bērnam izraisa reakcijas sāpju veidā, pieaugot viņš var kļūt par tā saukto somatizētāju. Kolīdz kāds kreņķis, tā uzreiz kaut kas sāpēs.

Nekautrējies pierakstīt
Jebkura veida vēdersāpju gadījumā bērnam nevajadzētu dot nekādus medikamentus bez konsultēšanās ar ārstu vai vismaz farmaceitu. Tāpat nedrīkst izmantot drastiskas metodes – sāpošo vietu sildīt, mēģināt izraisīt vemšanu vai caureju, brīdina I. Puķīte.
Ja sāpes nav akūtas, bet vecāks nolēmis, ka vizīte pie ģimenes ārsta nepieciešama, pirms tam vajadzētu sev atbildēt uz dažiem vienkāršiem jautājumiem. Pirmkārt, fiksēt bērna vēdersāpju biežumu un meklēt saistību ar procesiem. Piemēram, vai sūdzības rodas, dodoties uz mūzikas skolu, treniņiem. Varbūt iemesls saistīts ar atsevišķu pārtikas produktu lietošanu uzturā. Tāpat svarīgi, kurā diennakts laikā tās rodas – naktī, pa dienu vai pirms miedziņa. Treškārt, vajadzētu noskaidrot vēdera izejas regularitāti.
“Jo vairāk būs informācijas, jo vizīte būs lietderīgāka,” saka I. Puķīte. “Nevajadzētu kautrēties veikt pierakstus, jo skaidrs – ja mājās ir, teiksim, trīs bērni, nav iespējams atcerēties kuram kurā mirklī kas sāpēja.” Atkarībā no iegūtās informācijas, ģimenes ārsts bērnu nosūtīs uz izmeklējumiem vai šaubu gadījumā – pie speciālista.
Ja konstatēts, ka sāpēm ir psiholoģisks cēlonis, nevajadzētu ar situāciju mēģināt tikt galā pašiem saviem spēkiem, iesaka D. Zande. Labāk apmeklēt psihologu, un – nevis vest pie viņa bērnu, bet pašiem sevi. Ļoti iespējams, ka bērns ar sāpēm reaģē uz to, ka mājās ir saspringta atmosfēra, vecāki pārāk bieži strīdas, ir nomākti, noraizējušies; varbūt piedzimis brālis vai māsa un vecākais bērns jūtas kā nonācis otrā plāna lomā.
Speciālists palīdzēs apjaust, kā bērnam uzmanību iedot adekvāti un nepārspīlējot. Pretējā gadījumā pastāv risks nonākt otrā grāvī un sākt hiperaprūpi, kas ir aktuāla tendence un tieši tāpat bērnā attīsta pastiprinātu sāpju sajūtu.

Uzziņai

Nedrīkst atlikt vizīti pie ārsta:
◆ ja vēdersāpes ir pēkšņas un stipras un puncītis ir ļoti saspringts – to var noteikt pataustot;
◆ ja seja kļūst bāla, iekrīt acis, vaigi;
◆ ja sākušās problēmas ar vēdera izeju, vemšana, izdalījumos redzamas asinis vai žults;
◆ ja ir drudzis, augsta temperatūra, caureja, sāpes vēderā – tā var būt pirmā apendicīta pazīme;
◆ ja rodas vēlme meklēt piespiedu pozu – gulēt uz vieniem sāniem vai saraut kājas pie vēdera;
◆ ja bijusi operācija vēdera dobumā, sevišķi – nesen.

Meklēt ģimenes ārsta palīdzību:
◆ ja sāpes vēderā ir biežas, progresē, liek pārtraukt darbošanos, piemēram, doties uz treniņu vai apmeklēt skolu;
◆ ja parādās slikta apetīte, bērns kļūst bāls, saguris;
◆ ja sāpes regulāri lokalizējas vienā un tajā pašā apvidū, piemēram, ļoti augstu pakrūtē vai vēdera lejasdaļā.
Avots: Latvijas Pediatru – gastroenterologu asociācija

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Man sāp vēders!

Kategorijas