Automatizētās tirdzniecības sistēmas – palīgi vai drauds tirgotājiem?

2019. gada 3. septembris 00:00

163

Automatizētās tirdzniecības sistēmas – palīgi vai drauds tirgotājiem?

Automatizētās tirdzniecības sistēmas, ko dēvē arī par mehāniskajām tirdzniecības sistēmām, algoritmisku tirdzniecību, automatizētu tirdzniecību vai sistēmu tirdzniecību , ļauj tirgotājiem izveidot īpašus noteikumus, kurus pēc ieprogrammēšanas var automātiski izpildīt, izmantojot datoru. Faktiski aptuveni 75% akciju, kas tiek tirgotas ASV biržās, nāk no automātiskām tirdzniecības sistēmām, bet arī Latvijas tirgus locekļi sāk doties šajā virzienā.

Tirgotāji un investori precīzus ienākšanas, iziešanas un naudas pārvaldības noteikumus var pārvērst automatizētās tirdzniecības sistēmās, kas datoriem ļauj veikt un uzraudzīt darījumus. Viens no lielākajiem stratēģijas automatizācijas plusiem ir tas, ka tas mazina emocijas, kas rodas no tirdzniecības, jo darījumi tiek automātiski izveidoti, kad ir izpildīti noteikti kritēriji.

Šie noteikumi var būt balstīti uz vienkāršiem nosacījumiem, vai arī tie var būt sarežģītas stratēģijas, kurām nepieciešama visaptveroša izpratne par programmēšanas valodu, kas raksturīga lietotāja tirdzniecības platformai. To pamatā var būt arī kvalificēta programmētāja zināšanas. Automatizētām tirdzniecības sistēmām parasti ir nepieciešama programmatūras izmantošana, kas saistīta ar tiešās piekļuves starpnieku, un visi īpašie noteikumi jāraksta šīs platformas patentētajā valodā.

Pastāv garš priekšrocību saraksts, kuru noteikti būtu vērts izprast šajā kontekstā, piemēram, automatizētās tirdzniecības sistēmas samazina iesaistītās emocijas visā tirdzniecības procesā. Kontrolējot emocijas, tirgotājiem parasti ir vieglāk ievērot plānu. Tā kā tirdzniecības rīkojumi tiek izpildīti automātiski, tiklīdz ir ievēroti tirdzniecības noteikumi, tirgotāji nevarēs vilcināties vai apšaubīt tirdzniecību. Vēl ir svarīgi, ka atkārtota pārbaude piemēro tirdzniecības noteikumus vēsturiskajiem tirgus datiem, lai noteiktu idejas dzīvotspēju. Izstrādājot automatizētas tirdzniecības sistēmu, visiem noteikumiem jābūt absolūtiem, bez interpretācijas iespējas. Dators nevar izdarīt minējumus, un ir precīzi jāpasaka, kas jādara. Tirgotāji var izmantot šos precīzos noteikumu kopumus un pārbaudīt tos, izmantojot vēsturiskos datus, pirms riskēt ar naudu tiešajā tirdzniecībā.

Tā kā datori nekavējoties reaģē uz mainīgajiem tirgus apstākļiem, automatizētās sistēmas spēj ģenerēt pasūtījumus, tiklīdz ir izpildīti tirdzniecības kritēriji. Iekļūšana tirdzniecībā vai iziešana no tās dažas sekundes agrāk var ievērojami mainīt tirdzniecības iznākumu. Tiklīdz pozīcija ir ievadīta, visi pārējie rīkojumi tiek ģenerēti automātiski. Automatizētās tirdzniecības sistēmas ļauj lietotājam vienlaikus tirgoties ar vairākiem kontiem vai dažādām stratēģijām.

Tomēr automatizēto sistēmu izmantošanai ir arī savi trūkumi, un tirgotājiem tas būtu jāapzinās. Patiesībā automatizēta tirdzniecība ir sarežģīta tirdzniecības metode, un tā nav nekļūdīga. Atkarībā no tirdzniecības platformas tirdzniecības rīkojums var atrasties datorā, nevis serverī. Tas nozīmē, ka, ja tiek zaudēts interneta savienojums, pasūtījums tirgū var netikt nosūtīts. Lai gan būtu lieliski ieslēgt datoru un to atstāt, automatizētajām tirdzniecības sistēmām tomēr ir nepieciešama uzraudzība. Tas notiek tāpēc, ka var rasties tehnoloģiju kļūmes, piemēram, savienojumu problēmas, enerģijas zudumi vai datora avārijas, kā arī sistēmas trūkumi.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Automatizētās tirdzniecības sistēmas – palīgi vai drauds tirgotājiem?

Kategorijas