Iespējams, Gulbenes novads kļūs par vēl vienu pilskalnu bagātāks

Projekts "Paver plašāk logu no senatnes"

2019. gada 27. augusts 17:14

4175

Iespējams, Gulbenes novads kļūs par vēl vienu pilskalnu bagātāks

Gulbenes novadā ir 12 pilskalni, bet šis cipars nav kā akmenī iekalts. To, cik patiesībā Gulbenes novadā ir pilskalnu, mēs nezinām, “Dzirkstelei” atzīst gan Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes Vidzemes reģionālās nodaļas valsts inspektore Sarmīte Dundure, gan arī vēsturnieks Anatolijs Savickis. Iespējams, jau rudenī varēsim teikt, ka mūsu novadā ir 13 pilskalni, jo ir pamatotas aizdomas, ka Stāmerienā netālu no Pogas kroga ir pilskalns. “Ieradīsies no Rīgas arheologi, un uz rudens pusi būs lielāka skaidrība, vai tas patiešām ir pilskalns,” saka S.Dundure.

Nopietni arheoloģiskie izrakumi nav veikti
A.Savickis stāsta, ka 2.gadu tūkstoša pirms Kristus beigās visā Latvijas teritorijā parādījās jauns dzīvesvietu tips – nocietinātās apmetnes jeb pilskalni. Tos būvēja grūti pieejamās vietās. Drošību pastiprināja, izrokot aizsarggrāvjus, stāvinot nogāzes, uzberot vaļņus, uzceļot koka nocietinājumus. Latvijas teritorijā pilskalnus turpināja izmantot līdz pat 14.gadsimtam. “Pilskalnu ziedu laiks bija 7.līdz 9.gadsimts. Šajā laikā tie bija attīstījušies visaugstākajā līmenī, bet tos turpināja izmantot arī vēlāk. Pilskalni ir pētīti, bet Gulbenes novadā nav neviena pilskalna, kurš būtu pētīts arheoloģiski. Mēs par tiem zinām tik maz,” saka A.Savickis.
Arī S.Dundure norāda, ka Gulbenes novads arheoloģiski ir maz pētīts. “Mums ir vēsture, kuru mēs nezinām. Ja kādreiz būtu kāds arheologs, kurš varbūt pat šeit uz vietas dzīvotu, veiktu pētījumu, domāju, mēs ļoti daudz ko jaunu uzzinātu,” saka S.Dundure.
No 1922. līdz 1927.gadam Latvijas Republikā notika pirmā pilskalnu reģistrācija. Apceļojot 289 pilskalnus, darbu veica pilskalnu pētnieks Ernests Brastiņš. Viņa uzmērīto un nofotografēto Vidzemes pilskalnu skaitā bija 8 Gulbenes novada teritorijā esošie pilskalni. Pilskalnu atklāšana arvien turpinās un 2017.gada sākumā aizsargājamo senvietu sarakstā jau ir 12 novada pilskalni. Nevienā no šiem pilskalniem nopietni arheoloģiskie izrakumi vēl nav veikti. Par to apdzīvotību 1.gadu tūkstotī pagaidām liecina vien kultūrslānī atrastās keramikas lauskas.

Gulbenes novads ir unikāls
“Dzirkstele” kopā ar S.Dunduri devās apskatīt Gulbenes novada pilskalnus. Pirmā mūsu pieturas vieta ir Liedes kalni – pilskalns, apmetnes un kulta vieta. “Ļoti interesants dabas un kultūrvēsturisks objekts. Liedes upes krastā pavisam ir septiņi kalni, trešajā ir pilskalns un ceturtajā – kulta vieta. Te ir bijusi liela apdzīvota vieta. Par Liedes kalniem ir gan nostāsti, gan atrastas keramikas lauskas,” stāsta S.Dundure.
Šim pilskalnam nav nevienas nocietinātiem pilskalniem raksturīgās pazīmes, bet aptuveni 50 centimetrus biezais plakuma (mākslīgi izlīdzināta virsma) kultūrslānis satur keramikas lauskas un oglītes. “Šī vieta ir sakopta. Pagasts to izdarījis. Uztaisīta arī neliela atpūtas vietiņa. Blakus tek upīte, kas savulaik ir bijusi arī ūdens ņemšanas vieta. Šī vieta patiešām ir interesanta. Tas ir stāsts, ko daudzi šobrīd te nevar nolasīt, bet, ja to pilnveidotu, būtu tāds tūrisma objekts – gan arheoloģiskā, gan dabas ziņā! Ja te izveidotu pastaigu takas, cilvēki noteikti nāktu. Gulbenes novads ir unikāls. Piemēram, gar jūru arvien vairāk sāk parādīties dažādas pastaigu takas, kur cilvēks var orientēties un izstaigāt, šeit pie mums tā vēl pārāk nav, bet tas ir potenciāls, ko mēs neizmantojam,” tā domā S.Dundure.
Otrais mūsu pieturas punkts ir Bļodas kalns-pilskalns Galgauskas pagastā. Pilskalnu 1986.gadā atklāja novadpētnieks Oļģerts Miezītis. Senvieta atrodas Gulbenes paugurvalnī, bet tai nav Latvijas pilskalniem raksturīgs nocietinājuma veids. Aptuveni 6 metrus augsto uzkalniņu no visām pusēm ietver purvainas lejas un 40 metrus lielo plakumu apjož 1 metru augsts lēzens zemes valnis. Kultūrslānis nav konstatēts. “Tas tiešām ir interesants ar to, ka tam ir bļodas forma. Mūsu novadā šis ir vienīgais tādas formas pilskalns. Visticamāk, šis arī vairāk ir kā patvēruma pilskalns briesmu gadījumā. Tas ir cilvēka roku veidots,” stāsta S.Dundure.

Iespaidīgi – Lazdukalna un Kārtenes pilskalni
Nozīmes ziņā ievērojams ir Krapas pilskalns, kas ir mūsu nākamais pieturas punkts. Tam ir kārtīgs kultūrslāņa biezums, kā arī tas ir viens no ievērojamākajiem Latvijas pilskalniem. Krapas pilskalna aizsardzībai rakti divi grāvji ar uzbērumu un veidotas divas terases. Vairāk nekā vienu metru dziļajā kultūrslānī atrastas 1.gadu tūkstotim raksturīgas bezripas keramikas lauskas - gludās un apmestās.
Uzkāpjot Krapas pilskalnā, S.Dundure ierauga senas trauka lauskas. “Piešauta acs,” smaidot viņa saka.
Bez Krapas pilskalna ievērojams ir arī Beļavas pilskalns, kurš arī ir viens no varenākajiem, kur cilvēki ilgstoši dzīvojuši. Beļavas pilskalns, saukts arī par Kārtenes pilskalnu, ir ierīkots Gulbenes paugurvaļņa augstākajā punktā. Tajā augšā ved iemīta taciņa. “Ja mēs to gribam piedāvāt tūristiem, tad kāds laukumiņš būtu jāsakopj, jo aizaudzis,” saka S.Dundure. Viņa arī stāsta, ka te viduslaikos ir bijusi arī kapsēta. “Sākumā te dzīvoja, pēc tam te ierīkoja kapsētu. Mēs jau nezinām, pa ko mēs ikdienā staigājam,” saka S.Dundure.
Vidzemes pilskalnu apsekošanas apraksti liecina, ka stāvām nogāzēm, grāvjiem un uzbērumiem norobežotajā 1 hektāru lielajā pilskalna plakumā varēja iekļūt pa trim ieejām. Aptuveni vienu metru biezais kultūrslānis satur keramikas lauskas, ogles, kaulus un citas senatnes liecības. E.Brastiņš pat izvirzīja hipotēzi, ka Kārtenes pilskalns apdzīvots ļoti ilgu laiku un šajā vietā atradies kāds no ievērojamākajiem Tālavas pilskalniem. Teika par Beļavas pilskalnu vēsta, ka kalnā esot aprakta nauda. Reiz kādam vīram nauda rādījusies sapnī. Zem celma esot jānoliek galva, tad nauda došoties rokā. Vīrs nokāvis sievu, nogriezis galvu un pabāzis zem celma. Naudu atradis un atnesis mājās, bet nokauto sievu vēl ilgi dzirdējuši naktīs pilskalnā raudam.
Krāču pilskalnu 1961.gadā atklājis novadpētnieks Jānis Kučers, kurš dzīvojis Sinolē. “Staigādams apkārt, viņš bija ievērojis šo interesanto vietu un veicis nelielu izpētes rakumu. Atradis keramikas trauku lauskas. Sazinājies Rīgā ar arheologiem, un tas šobrīd ir valsts nozīmes kultūras piemineklis. Tāda īsumā ir šī pilskalna atklāšanas vēsture,” stāsta S.Dundure.
Savukārt Lazdukalna pilskalns Ozolkalnā ir pilskalns, kurš ir visvairāk postīts, jo padomju laikā tur izbūvēta estrāde un ar traktoru nostumts nost viss kultūrslānis. “Ko vēsture mums te varēja izstāstīt, to vairs nevar atgriezt. Padomju laikos vasarā šī bija populāra ballīšu vieta. Te netālu ir arī naudas purviņš un ir nostāsti, ka tur glabājas nauda. Ir arī akmens ar krustu virsū. Arī ap to rakts. Acīmredzot, arī tur kādreiz meklēta nauda,” stāsta S.Dundure.
A.Savickis piebilst, ka Lazdukalna un Kārtenes pilskalni ir iespaidīgi, un tas liek domāt, ka tie ir bijuši lieli un spēcīgi senlatviešu centri.

Atrastas keramikas trauku lauskas
Rutkastes kalns – pilskalns atrodas vistuvāk Gulbenei. Tā aizsardzībai veidota terase, bet uzbērumi, grāvji un ieejas nav konstatētas. Plakuma 25 centimetrus biezais kultūrslānis satur 1.gadu tūkstotim raksturīgas bezripas keramikas lauskas, kā arī ogles un dzīvnieku kaulus.
Uriekstes pilskalns atrodas Uriekstes upītes krastā. “Tas, manuprāt, ir viens no unikālākajiem,” apsekojot to dabā, atzīst A.Savickis. Aptuveni 13 metru augstumā esošā senvietas dabiskā drošība ir stāvkrasts un upīte tā pakājē - papildināta ar diviem izraktiem grāvjiem un veidotiem uzbērumiem. Uzkalna ziemeļaustrumu galā izveidotajā plakumā atrastas bezripas keramikas trauku lauskas, bet dzīvesvietai raksturīgais kultūrslānis nav konstatēts.
Viculaiku pilskalns – 12 metru augstumā ierīkotās senās dzīvesvietas dabīgā drošība - trīs stāvas nogāzes – nav papildināta ar nocietinājumiem. Ieeja pilskalnā izveidota lēzenajā rietumu nogāzē. Pilskalna plakums nedaudz slīps, līdzens, pēc formas tas ir gandrīz kvadrāts ar noapaļotiem stūriem. Kultūrslāņa biezums sasniedz 45 centimetrus. Viculaiku pilskalns apdzīvots agrajā dzelzs laikmetā (1.līdz 4.gadsimts.).
Kaudžu pilskalns atrodas Gaujas upes krastā. Aptuveni 20 metrus augstajam pilskalnam diezgan labi saglabājušies nocietinājumi – 2 metrus augsti uzbērumi, grāvis (visapkārt) ar 1metru augstu valni. Pilskalna plakumā saglabājies tumši melns, intensīvs kultūrslānis, kurā atrasta 1.gadu tūkstotim raksturīgā bezripas keramika. Iespējams, Kaudžu pilskalns vēlajā dzelzs laikmetā bijis nozīmīgs lielākas kopienas centrs, jo tiešā tuvumā ir senvieta ar intensīvu kultūrslāni, bet bez nocietinājumiem - Klēts kalns.
Silaješku pilskalns atrodas pie Kubules upītes. Tam bijusi sarežģīta nocietinājumu sistēma - vienā paugura galā izveidotie trīs vaļņi un grāvji pāriet divos vaļņos un grāvjos otrā galā. Senvietas plakumā kultūrslānis tikai ap 10 centimetriem. Iespējams, šis pilskalns izmantot īsu laiku vai nav bijis pabeigts.
Ausenes pilskalns - aptuveni 6 metrus augstās senvietas rietumu nogāzē veidota 2 metrus plata terase vai ieeja. Nelielajā izlīdzinātajā plakumā ir dažus desmitus centimetru biezs kultūrslānis.

Uzziņai
Pilskalni Gulbenes novadā
◆ Viculaiku pilskalns (Beļavas pagasts; pie “Upeskalniem” un “Viculaikām”)
◆ Kaudžu pilskalns (Rankas pagasts; starp “Pilskalniem” un “Tīrumsiliešiem”)
◆ Silaješku pilskalns (Velna kalns) (Rankas pagasts pie “Sileniekiem”)
◆ Uriekstes pilskalns (Lizuma pagasts; pie “Lāčukaktiem” un “Zemgaļiem”)
◆ Krāču pilskalns (Lejasciema pagasts; pie “Lejaskrācēm”)
◆ Liedes kalni - pilskalns, apmetne un kulta vieta (Jaungulbenes pagasts; pie “Kalnakalviešiem”)
◆ Ausenes pilskalns (Galgauskas pagasts; pie “Lazdukalniem”)
◆ Bļodas kalns - pilskalns (Galgauskas pagasts; pie “Kaijām”)
◆ Krapas pilskalns (Daukstu pagasts; starp “Liepiņām” un “Purmaļiem”)
◆ Rutkastes kalns - pilskalns (Beļavas pagasts; starp “Līkanšiem”, “Rutkastēm” un “Vārpām”)
◆ Lazdukalns – pilskalns un senkapi (Beļavas pagasts, pie “Lazdukalniem”)
◆ Beļavas pilskalns (Beļavas pagasts; pie “Ilgupjiem”)