Veiksmes atslēga un attīstība ir pašu rokās

2019. gada 3. septembris 00:00

1578

Veiksmes atslēga un attīstība ir pašu rokās

Notikums par stāstu kļūst tad, kad tā dalībnieki ar savu pieredzi un atziņām dalās, stiprinot sevi un iedvesmojot citus. Kā ik gadu Vidzemnieku dārza svētkos Priekuļu novada Liepas muižā 26 apņēmīgi un veiksmīgi uzņēmēji dalījās savos stāstos. Viņus par profesionāliem nopelniem, drosmi, spītību un neatlaidību godināšanai izvirza vietējās pašvaldības. Gulbenes novada pašvaldība pēc Lauksaimnieku biedrības ieteikuma šogad izraudzījās Lejasciema pagasta SIA “Rainis”.

Darbiniekiem algas “maksā” govis
Šis stāsts nav par neticamu veiksmi, bet par pārdomātu attīstību ar skatu nākotnē. Sabiedrības darbinieki joko, ka algas viņiem “maksā” govis. Protams, nevar noliegt – jo vairāk piena iegūst no govs, jo lielāki ir ienākumi.
SIA “Rainis” valdes priekšsēdētājs Armands Lūkins atzīst, ka daudz ir paveikts. Uzskatāmi to var redzēt slaucamo govju kompleksā “Upeskalns”. Fermai jau ir seši gadi, bet arvien tiek domāts, kā uzlabot govju labturību, nodrošinot tām nepieciešamo komfortu. Govis un teles nav piesietas, tāpēc var brīvi pārvietoties, lai padzertos vai relaksētos, baudot masāžu, kā arī dotos uz slaukšanas zāli. “Ja govij nav stresa, tad tā, protams, dod vairāk piena. Ne tikai govs ģenētika, bet arī turēšanas apstākļi ietekmē izslaukumu,” uzsver A.Lūkins.
Atvērta tipa fermā mikroklimatu, protams, ietekmē āra gaisa temperatūra, bet ventilācija gādā, lai govis labi jūtas arī karstākajās dienās. Kopā ar barības konsultantiem katrai govju grupai ir izstrādāta ēdienkarte, turklāt kontroles mehānisms seko, vai katra govs ir saņēmusi noteikto barības devu.

Nākotnes perspektīva - modernizācija
A.Lūkins atzīst, ka fermas modernizācija rada iespējas arvien uzlabot govju turēšanu un ēdināšanu. “Šobrīd robotus neesam ieviesuši, bet pluss ir tāds, ka robots govi var izslaukt, kad viņa to vēlas - nav jāgaida slaukšanai paredzētais laiks. Tas nozīmē, ka piena atdeve būtu labāka,” uzsver Armands. Tāpat papildu barību robots var dalīt kaut divos naktī. Tiesa, robots nevar nodrošināt īpašu attieksmi, kāda ir lopkopējam, kurš mīl dzīvniekus un savu darbu.
SIA “Rainis” ganāmpulkā galvenokārt ir vairāku šķirņu krustojumu govis, bet pamazām cenšas pāriet uz melnraibajām Holšteinas šķirnes govīm, kas ir augstražīgas piena devējas.
“Šobrīd izslaukums no govs jūtami nepalielinās, kāpums ir apstājies. Tas nozīmē, ka ir jāatrisina problēmas veterinārajā un ģenētiskajā darbā, kā arī vēl jāuzlabo barība,” uzsver A.Lūkins.
Šobrīd viņu neapmierina pašreizējā zāles smalcināšana, tāpēc izmēģina nomāt jaudīgāku zāles smalcinātāju, lai uzlabotu barības maisījuma kvalitāti. Ar tā palīdzību un saviem resursiem var novākt 100 hektārus zālāju dienā. Šogad sevišķi labi ir padevusies kukurūza, kas izaugusi 93 hektāru platībā. Pagājušajā gadā 25 hektārus kukurūzas novāca vienā dienā. “Līdz ar kukurūzas platību palielināšanu var samazināt risku, ja ir sauss gads un zāles trūkst. Pagājušā gada sausajā vasarā kukurūza jutās ļoti labi. Savukārt slapjā vasarā izaug lielāka zāles masa,” salīdzina A.Lūkins.
SIA “Rainis” gadā iesēj 150 hektārus zālāju, kuros trīs gadus ir augstvērtīgs zelmenis.

Pirmo reizi skābbarību presē tuneļos
“Pagaidām nav pašu audzētas labības. Vēl diezgan daudz ir dabisko pļavu, no tām nevar iegūt augstas kvalitātes lopbarību. Tiks sagatavots līdz 10 000 tonnu zāles un vēl apmēram 4000 tonnas kukurūzas skābbarības. Siens ir tikai 1000 ruloni,” norāda A.Lūkins.
Paredzēts audzēt graudaugus, jo tā spēkbarību varētu nodrošināt lētāk. Par 150 eiro var izaudzēt graudu tonnu, bet miltu maisījumu nākas pirkt par vairāk nekā 200 eiro tonnā. “Ganāmpulkam vajag apmēram 3 tonnas dienā, tas nozīmē, ka ik dienu zaudējam apmēram 200 eiro. Zemes pietiek, tāpēc varam paši izaudzēt graudus,” atzīst A.Lūkins. Turklāt pakaišiem vajag apmēram 4000 rulonus salmu vecajā fermā, kurus tagad pērk. Jaunajā fermā uz paklājiem kā pakaišu materiālu izmanto dolomīta miltus.
Skābbarība tiek likta tuneļos, kas uz lauka izskatās kā milzu desas. Atšķirībā no skābbarības bedres, kas tiek pārsegta ar plēvi, tunelī skābbarības masu ietver no visām pusēm. Nopļauto un sasmalcināto zaļo masu speciāla mašīna ar pieņēmēju ievada un ar spiedienu sapresē tunelī, kura diametrs ir trīs metri.
A.Lūkins atzīst, ka savas priekšrocības ir arī skābbarības bedrei, taču to pietrūkst. Jaunu skābbarības bedru būvniecībai būtu vajadzīgas lielas investīcijas, tāpēc izvēlēta tuneļu tehnoloģija. Turklāt tā dod iespēju pārtraukt un atsākt procesu, neietekmējot barības kvalitāti lietus gadījumā. Atvestajai kravai jau pēc dažām minūtēm tiek uzsākts ieskābšanas process. Arī izņemt no tuneļa skābbarību pa daļām nav ļoti grūti. Tiesa, tuneļus labāk būtu novietot uz asfaltēta laukuma, bet tā pagaidām nav.
Tāpat fermas apkārtnē būtu vajadzīgs ciets klājums. “Nepieciešams atjaunot arī tehniku lopbarības sagatavošanai. Nākamgad vajadzētu jaunu pļaujmašīnu, jo 2011.gadā iegādātā 8,5 metrus platā pļaujmašīna kļuvusi par gausu salīdzinājumā ar pārējo tehniku,” saka A.Lūkins.

“Baltais ceļš” izvēlas Lietuvas piena tirgu
SIA “Rainis” kopā ar kaimiņu novada piena ražotājiem ir apvienojies kooperatīvā “Baltais ceļš”. “Kopā varam nodot lielāku piena apjomu pārstrādei. Ja nodod 30 tonnas, nevis 10 tonnas piena dienā, tad pārstrādātāja attieksme mainās,” atzīst A.Lūkins.
Nu jau četrus gadus kooperatīvs pienu pārdod Lietuvas piena pārstrādes uzņēmumam “Rokišķi”, kas ir lielākā siera ražotne Baltijā. A.Lūkins nezina, kam būtu jānotiek, lai izvēlētos citu piena pārstrādes uzņēmumu. Samaksa par piegādāto pienu tiek veikta ātri un laikā, bet piena iepirkuma cena visur ir apmēram tāda pati.

Fakti

◆ SIA “Rainis” ar piena lopkopību nodarbojas vairāk nekā 25 gadus. Gandrīz 10 gadus sabiedrības valdes priekšsēdētājs ir Armands Lūkins, zootehniķe Daiga Putene saimniecībā strādā pāris gadus.

◆ Uzņēmums ir investējis vairāk nekā 3 miljonus eiro jaunākajās tehnoloģijās un modernizācijas procesos, lai nodrošinātu vislabākos apstākļus slaucamo govju ganāmpulkam, kurā ir apmēram 470 govis un tikpat jaunlopu.

◆ Ilgstoša darba rezultātā, uzlabojot ganāmpulka ģenētiku, piena izslaukums no govs ir palielinājies no 5,5 līdz 9 tonnām gadā.

◆ Lopbarības nodrošināšanai tiek apsaimniekoti apmēram 1100 hektāri zemes, galvenokārt tiek audzēti zālāji un kukurūza.

◆ “Upeskalna” kompleksā ir vairāk nekā 40 darbinieki.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Veiksmes atslēga un attīstība ir pašu rokās

Kategorijas