Tēti, mēs tevi mīlam!

2019. gada 6. septembris 00:00

2755

Kad bērni jūtas mīlēti, pasargāti, aprūpēti, viņu acis mirdz, tāpēc ne velti ir teiciens, ka laimīgiem vecākiem ir laimīgi bērni. Gata un Ivetas bērni tādi ir! To nevar nepamanīt, viesojoties pie viņiem. Mājās valda sirsnīga, labestīga un draudzīga atmosfēra. Tas nav sataustāms, tas ir izjūtams. Sarunas laikā ar “Dzirksteli” bērni kā mazas skudriņas tipina apkārt – kāds apķeras mammai ap kaklu, cits ieraušas tētim klēpī un klusām mums čukst, ka viņu tētis ir vislabākais pasaulē. Un noteikti tā arī ir, jo mazi bērni vēl neprot melot un izlikties. Ar viņu muti runā patiesība.

Domāja, ka pietiks ar diviem
Gatis atzīst, ka tas ir jauki, ja arī tēviem ir speciāli veltīta svētku diena. Viņa sieva Iveta uzsver, ka abi vecāki ir pelnījuši svētkus un tēva loma ir ļoti svarīga, īpaši meitenēm. “Tētis viņām ir piemērs,” viņa saka. Savukārt Gatis novērojis, ka tēvi arvien vairāk iesaistās bērnu audzināšanā. “Noskatījos Zinību dienā - uz skolu līdzi bērniem bija ieradies tik daudz tēvu!” viņš saka. Bet Iveta piebilst, ka arī pie bērnu dzimšanas tēvi piedalās arvien vairāk. Arī Gatis ir bijis klāt mirklī, kad pasaulē nākušas visas viņa meitas. “Tā bija mana izvēle - būt kopā visos brīžos. Savukārt dvīņu puikas dzima ar “ķeizara” palīdzību,” stāsta Gatis.
Dvīņu puikām Atim un Reinim ir astoņarpus mēneši. Viņi ir identiskie dvīņi, līdz ar to ļoti līdzīgi. Gatis, sirsnīgi smaidot, saka, ka viņš dēlus var atšķirt tikai pēc apģērba. Varbūtība sagaidīt dvīņus Gatim un Ivetai bija, jo Ivetas tēvam ir dvīņubrālis, bet, lai arī varbūtība pastāvēja, tas tāpat esot bijis liels šoks un pārsteigums, kad daktere esot teikusi, ka būs dvīņi. “Ārprāts!” Gatis atzīst, ko nodomājis pirmajā mirklī, uzzinot par gaidāmajiem dvīņiem. “Daktere teica, ka mēs esam izredzēti un laimīgi, jo mums ir divi uzreiz,” atceras Iveta.
Viņa stāsta, ka auklēt dvīņus nav grūti. Abi reizē iet gulēt, gandrīz reizē ceļas. Pat zobi tagad abiem nāk reizē. “Ar diviem pat ir vieglāk nekā ar vienu,” saka Iveta. Gatis gan spriež, ka tas varbūt tāpēc, ka dvīņi nav viņu pirmie bērni, ir jau uzkrāta pieredze. Arī vecākā meita Elīza, kurai ir 12 gadi, ir liels palīgs, bet tas nav piespiedu kārtā. Elīza labprāt palīdz auklēt vai pieskatīt mazākos.
Rūtai ir 10 gadi, bet 6 gadus vecā Patrīcija ir uzsākusi mācības Tirzas pamatskolas 1.klasē. Viņa stāsta, ka skolā patīkot labāk nekā bērnudārzā. Izrādās, ka klases audzinātāja viņai ir omīte - Ivetas mamma Mārīte Vajevska. “Arī Elīzai viņa bija audzinātāja, un arī man viņa kādreiz bija audzinātāja. Man pašai nav bijis aicinājums būt par skolotāju. Esmu pilnas slodzes mamma, un mans darbs ir atbildīgs, tas nav viegli, bet tiekam galā,” saka Iveta.
Savukārt jaunākajai Gata un Ivetas meitiņai Paulai ir 2 gadiņi.

Pieņem savā ģimenē arī svešus bērnus
Gatis atzīst, ka viņš nekad nav varējis iedomāties, ka būs sešu bērnu tēvs. Kādreiz ar Ivetu domājuši, ka pietiks ar diviem. “Bet mums abiem patīk bērni, un mēs gribam bērnus,” saka Gatis.
Tam par apliecinājumu ir arī tas, ka Gatis un Iveta astoņus gadus bija audžuģimene. Viņi, daudz nedomājot, uzņēmušies šo sirds pienākumu, kaut arī paši toreiz gados bija ļoti jauni. Iespējams, šai rīcībai kā piemērs bijuši Gata vecāki, kuri arī savulaik bijuši audžuvecāki, līdz ar to Gata un Ivetas izvēle bijusi likumsakarīga. Vecākajai meitai bija 1,6 gadi, kad viņu mājās ienākuši pirmie audžubērni - trīs bērni no vienas ģimenes. Gatim un Ivetai pašiem toreiz bija 23 gadi. “Būt audžuģimenei - tas nav bijis viegli. Bērni ir dažādi, problēmas – dažādas, un viņi arī nav priecīgi, kad nokļūst citā ģimenē. Lai kādi ir viņu vecāki, šie bērni grib pie savas mammas un pie sava tēva un raujas atpakaļ pie viņiem. Mums ir bijuši 12 audžubērni. Vismazākā bija nepilnu mēnesi veca meitenīte, kuru izauklējām un izaudzinājām līdz pusotram gadam. Atvedām viņu tik maziņu mājās no Valmieras slimnīcas! Pati toreiz gaidīju Patrīciju. Protams, pēc pusotra gada bija grūti šķirties no viņas. Meitenīti adoptēja uz Franciju ļoti jauka ģimene. Viņi arī ar mums komunicē, atsūta fotogrāfijas. Tagad tai meitenītei ir seši gadi,” stāsta Iveta.
Mirklis, kad izšķīrušies sacīt “nē” kā audžuģimenei, bijis moments, kad pašu bērni teikuši, ka pietiek. Tad pašiem jau bija trīs bērni. “Sapratām, ka nevaram vairs ne emocionāli, ne fiziski. Sapratām, ka ir laiks apstāties, lai paši pilnībā neizdegtu, lai arī saviem bērniem spējam dot pietiekami daudz uzmanības,” iemeslus savai rīcībai min gan Gatis, gan Iveta.

Lai bērni izaug strādīgi un godīgi!
Tas, ka ģimenē vairs nav audžubērnu, nenozīmē, ka bērnu čalu ir mazāk. Pie Gata un Ivetas bērniem ļoti patīk ciemoties viņu draugiem, klasesbiedriem un radu bērniem. Gatis ar Ivetu tam neiebilst. Viņi mīl bērnus. Visus. Bieži vien bērnu draugi pie viņiem arī nakšņo. Visiem tur patīk, jo Iveta un Gatis savās mājās spēj radīt omulīgu gaisotni. “Mēs cenšamies būt bērniem vairāk kā draugi, nevis kā stingrie vecāki,” saka Iveta.
Savukārt tad, kad ir brīvas dienas, viņi visi kāpj mašīnā un dodas apceļot Latviju. Nesen bijuši Aglonā. Elīza vēl tagad ir sajūsmā par tur redzēto Aglonas baziliku un Kristus Karaļa kalnu. Pilsētas svētkos nav laiduši garām putu ballīti. Patrīcija piebilst, ka viņai ļoti patīk spēlēties kopā ar tēti. Viņa arī pirms Tēva dienas tētim ausī pačukstējusi, ka nedrīkstot gan teikt, bet viņam esot sarūpēta dāvana uz svētkiem. “Patrīcija ir ļoti mīļa. Neteica jau, kas tieši tika sarūpēts, bet, ka kaut kas man būs, to es zināju,” smaidot stāsta Gatis, un Iveta rāda, ka šajā Tēva dienā Gatis dāvanā jau saņēmis personalizētu koka suvenīru. Tas aizkustinājis Gata sirdi.
Uz jautājumu, kāds, viņaprāt, ir labs tētis, Gatis atbild: “Labs tētis ir tāds, kurš pelna ne tikai naudu, bet ir arī kopā ar bērniem. Es esmu klasiskā modeļa piekritējs - vīrietis strādā, sieviete auklē bērnus. Bet tajā pašā laikā arī man ir svarīgi būt kopā ar bērniem pēc darba un brīvajās dienās. Vēlos, lai mani bērni, kad izaugs lieli, ir strādīgi, godīgi un atceras vecākus.”
Iveta piebilst, ka darbi viņu mājās netiek šķiroti. Ja vajag, Gatis arī autiņbiksītes bērniem nomainīs, pabaros, kā arī uz slimnīcu aizbrauks. “Mazais dvīņu puisītis bija saslimis. Gatis ar viņu bija slimnīcā, bet es ar pieciem mājās. Grūtākie brīži ir tie, kad bērni slimo, bet tas nav bieži. Mums ir paveicies,” saka Iveta.

Kusiņu ģimene

◆ Iveta dzimusi un augusi Tirzā. Gatis uz Tirzu atnācis ar ģimeni, kad bijis 8 gadus vecs puika.
◆ Abi iepazinušies ar paziņu starpniecību.
◆ Mīlestība uzplaukusi lēnām. Kad izlēmuši, ka dzīvi veidos kopā, pēc pusgada jau apprecējušies. Toreiz abiem bija 21 gads.
◆ Pirmā meita piedzima, kad abi bija 22 gadus veci.
◆ Tagad ir sešu bērnu vecāki.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Tēti, mēs tevi mīlam!

Kategorijas