Dzirkstele.lv ARHĪVS

Vai skolotājs ir bijis teicamnieks?

Vanda Jurita Bariņa

2019. gada 6. septembris 00:00

1334
Vai skolotājs ir bijis teicamnieks?

Saka, ka skolēns ir skolotāja spogulis. Skolotāji ar skolēniem pavada lielāko daļu sava laika, vismaz pamatskolas posmā. Viņi māca un atbalsta, rūpējas par to, lai visi darbi izdarīti un sekmes pēc iespējas augstākas. Bieži skolēni nesaprot savus skolotājus: kāpēc skolotājs man liek mācīties no galvas dzeju, kāpēc man ir jābūt labām atzīmēm – vai tad nepietiek ar sekmīgu vērtējumu? Skolēniem būtu interesanti lasīt, kā tad skolas gaitās ir gājis pašiem skolotājiem, tāpēc “Dzirkstele” devās pie skolotājiem, lai  noskaidrotu: vai pats skolotājs ir bijis teicamnieks, kāds ir bijis skolotāja mīļākais mācību priekšmets un vai skolēnam mūsdienās ir jābūt teicamniekam?

Dita Grigore, bioloģijas skolotāja Gulbenes 2.vidusskolā
Dita Grigore mācījusies Straupes pamatskolā, vēlāk Cēsu 1.vidusskolā, pabeigusi Latvijas Universitātē Bioloģijas fakultāti un maģistrantūras studijas Svešvalodu fakultātē. D.Grigore stāsta, ka gluži teicamniece nav bijusi, bet mācījusies ļoti labi un bijusi atbildīga. Tā kā viņas mamma bijusi bioloģijas skolotāja, tad viņai arī patikusi  bioloģija, bet interesanta šķitusi arī rasēšana, kā arī matemātika. Šobrīd viņa ir bioloģijas skolotāja, tomēr angļu valoda kļuvusi par hobiju, darbojoties starptautiskos  projektos. Viņa saka, ka mūsdienās bērnam nav svarīgi būt teicamniekam, bet svarīgi ir iemācīties sadarboties ar cilvēkiem, svarīgi ir iemācīties pieņemt dažādo un būtiski ir darboties grupā nestrīdoties. Viņa uzskata, ka tāds liels izaicinājums ir pieņemt situāciju, kad “es varu par visu neatbildēt”, bet atbildības jomas komandā var būt sadalītas.

Ramona Ruņģe-Keiša, latviešu valodas, literatūras un vācu valodas skolotāja Gulbenes 2.vidusskolā
Ramona Ruņģe-Keiša mācījusies Gulbenes vidusskolā, tad Gulbenes ģimnāzijā un vēlāk studējusi Latvijas Universitātē. Skolotāja stāsta, ka absolūta teicamniece nav bijusi, bet mācījusies ļoti labi, jo viņai paticis mācīties. Viņas mīļākais mācību priekšmets skolā - latviešu valoda un literatūra. Šobrīd viņa māca latviešu valodu, literatūru un vācu valodu, ir arī direktores vietniece audzināšanas darbā. Viņa uzskata, ka šobrīd skolēnam būt teicamniekam nav primāri. Ja kādreiz ļoti lielu akcentu lika uz zināšanām, tad šobrīd svarīgākas ir prasmes - tomēr bez zināšanām arī tālu netiks.

Aivija Grīnberga, Latvijas un pasaules vēstures skolotāja Gulbenes 2.vidusskolā
Aivija Grīnberga savas skolas gaitas uzsākusi Annas pamatskolā Alūksnes rajonā, vēlāk mācījusies Alūksnes 1.vidusskolā. Turpinājusi studijas Daugavpils Pedagoģiskajā institūtā un maģistra grādu pedagoģijā ieguvusi Latvijas Universitātē. Skolotāja nav bijusi teicamniece, bet mācījusies labi. Viņas mīļākais mācību priekšmets bijis latviešu valoda un literatūra. Šobrīd pasniedz Latvijas un pasaules vēsturi. Viņa uzskata, ka skolēniem ir jābūt izciliem tajā jomā, kas viņiem vislabāk patīk, interesē un padodas. Pārējais esot jāapgūst tik tālu, lai pietiktu zināšanu dzīvei.

Daiga Kaufmane, mākslas skolotāja Gulbenes mākslas skolā
Daiga Kaufmane mācījusies Gulbenes 1.vidusskolā, vēlāk absolvējusi Rēzeknes Lietišķās mākslas vidusskolu un tad Latvijas Universitāti. Skolotāja saka, ka skolas laikā mazajās klasēs ir bijusi teicamniece. Vēlāk gan nav veicies tik labi. Viņas mīļākais mācību priekšmets skolā bijis zīmēšana un arī matemātika. Viņa uzskata, ka skolēnam mūsdienās būt teicamniekam nav obligāti.

Ligita Zitāne, mācīja latviešu valodu un kultūras vēsturi (vēlāk kulturoloģiju) Gulbenes ģimnāzijā, 1.vidusskolā
Ligita Zitāne mācījusies Gulbīša vidusskolā līdz 3.klasei, mācības turpinājusi Lizuma vidusskolā līdz 11.klasei, vēlāk Latvijas Universitātē pabeigusi Filoloģijas fakultāti.  Nav bijusi absolūta teicamniece. Viņas mīļākais priekšmets – literatūra, otrs mīļš priekšmets - fizika. Kādreiz viņai šķitis, ka varētu savu nākotni saistīt ar fiziku, braukusi pat uz valsts olimpiādēm fizikā. Vidusskolas gados līdztekus studijām strādājusi par fizikas laboranti. Tolaik populāri bija daiļliteratūras konkursi. Skolotāja Anna Ķerzuma viņu aizvedusi pie Kārļa Sebra pamācīties, kā daiļi runāt. L.Zitāne uzskata, ka skolēniem šobrīd nekādā gadījumā obligāti nav jābūt teicamniekiem. Katram ir jājūt, kas ir viņa joma, un tai vajadzētu veltīt visus spēkus. Pat tad, ja skolēns spētu būt ar lielu darbu “labinieks” vai teicamnieks visos līmeņos, lai viņš tomēr apdomā, vai ir tā vērts sevi izlikt visās jomās. Galvenais - ir jāsaprot, kura joma vairāk pievelk. Citos priekšmetos pietiktu arī ar labu un vispārēju līmeni. “Lai cilvēkam būtu prasmes, ir nepieciešamas arī zināšanas – ir jābūt vismaz elementārai sapratnei. Piemēram, latviešu valodā – nevar būt rakstīšanas prasmes, ja tu nezini likumus, pēc kādiem ir jāvadās, kur un kāpēc jāliek komats. Ir priekšmeti, kuros vajadzētu lielāku akcentu likt uz prasmēm, bet ir priekšmeti, kuros bez pamata zināšanām prasmes nemaz nevar iegūt,” uzsver skolotāja. Viņas skolas laikā viss bijis vienkāršāk. “No skolēniem netika gaidīts tik liels radošums, bet šodien no skolēna tiek gaidīts, lai viņš pašizpaužas. Tas ir grūtāk nekā tad, kad tev kaut ko uzdeva, tu to iemācījies un dabūji atzīmi. Šodien mācīties skolēniem ir grūtāk,” uzskata L.Zitāne. Viņasprāt, ja visiem skolotājiem vajadzētu kārtot eksāmenus kopā ar skolēniem, atbirtu vesela virkne skolotāju, viņu ieskaitot.

Indra Ieviņa, pasniedz vijoļspēli Gulbenes mūzikas skolā
Indra Ieviņa ir mācījusies Rēzeknes bērnu mūzikas skolā, tad Rēzeknes mūzikas vidusskolā un vēlāk Mūzikas akadēmijā. Skolotāja atzīst, ka teicamniece skolas laikā noteikti nav bijusi. Mācījusies vidējā līmenī. Viņas mīļākais mācību priekšmets skolā bijusi glītrakstīšana. I.Ieviņa smejoties saka, ka šobrīd gan viņai esot slikts rokraksts. Viņasprāt, mūsdienās visi skolēni ir teicamnieki, jo viņi visi ļoti viegli uztver informāciju, bet pieaugušajiem ir grūtības ar to. Prasmes skolēnam noteikti ir vajadzīgas, jo nepietiek tikai ar vienu reizi, jāatkārto uzdotais. Viņa saka, ka, šķiet, šobrīd ir mazliet aizmirsts atkārtojuma princips. Tagad ir ļoti daudz liekas informācijas un bērni līdz ar to ir pārslogoti - viņi nevar izlemt, kam pieslēgties.