Dzirkstele.lv ARHĪVS

Stāmerienas pagastā atklāj jaunu pilskalnu

Inita Savicka

2019. gada 10. septembris 00:00

19
Stāmerienas pagastā atklāj  jaunu pilskalnu

Gulbenes novadā atklāts jauns pilskalns. “Bija ieradušies Rīgas kolēģi - arheologi, un kopīgi apsekojām “aizdomīgo” vietu Stāmerienas pagastā. Tur patiešām ir ļoti skaists un nesapostīts pilskalns, turklāt izmēru ziņā ļoti liels.
Pilskalnā ir arī kultūrslānis, kas liecina, ka tas izmantots dzīvošanai,” jauno vēsti “Dzirkstelei” paziņo Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes Vidzemes reģionālās nodaļas valsts inspektore Sarmīte Dundure.
Jaunajam pilskalnam dots vārds - Jaunķempju pilskalns. Tā nosaukums ir no tuvākajām mājām. Jaunatklātais pilskalns atrodas Stāmerienas pagastā, apmēram 2,2 kilometrus uz rietumiem no Punakroga.
Pazīstams arheologs un pilskalnu pētnieks Juris Urtāns, kurš arī bija ieradies apsekot šo vietu,  “Dzirkstelei” stāsta, ka šogad ir tāds gads, kāds nekad nav bijis: Stāmerienā atklātais pilskalns ir 27. šogad atklātais pilskalns Latvijā. “Tas ir liels cipars! Tas ir ļoti daudz! No šiem 27 pilskalniem viens ir atklāts Kurzemē, 3 – Vidzemē, pārējie – Latgalē,” stāsta J.Urtāns.
To, vai tas patiesi ir pilskalns, speciālisti nosaka pēc vairākām pazīmēm: acīm redzami mākslīgiem nocietinājumiem – vaļņiem un terasēm, sānu malu stāvuma, kultūrslāņa un citām. “Nav nekādu šaubu, ka Stāmerienas pagastā šis noteikti ir pilskalns. Tagad gan tas ir aizaudzis ar lapu kokiem,” saka J.Urtāns.
Viņš stāsta, ka kalns ir līdz 15 metriem augsts, tam ir valnis, terases. To, kur bijusi ieeja, esot grūti pateikt. Varētu būt no austrumiem, bet varētu būt arī no dienvidu puses. “Nekādu lielu postījumu nav. Visu kalnu klāj kultūrslānis. Atradu tur pāris lauskas. Nekādi izrakumi jau nav veikti, līdz ar to droši nevar pateikt, bet viena lauska pēc visa izskatās, ka ir agrā ripas keramika. Tas varētu būt 10. līdz 11.gadsimts mūsu ērā. Kalns ir bijis pastāvīgi apdzīvots, diezgan paliels, labi saglabājies. Plakums - 60 metri garš un kādi 50 metri plats,” stāsta J.Urtāns.
Līdz ar to tagad Gulbenes novadā ir 13 pilskalni, bet arī tas nav galīgais cipars. “Neko nevar pateikt. Īpaši Austrumlatvijā atklāj daudz pilskalnu. Likās, ka savu Latviju labi zinām, bet izrādās, ka Latgales gadījumā jau pat jāpārskata skatījums uz vēsturi, kā tur ir bijis,” spriež J.Urtāns.