Dzirkstele.lv ARHĪVS

Novada 10 gadu politika prasa rūpīgu analīzi

Novada 10 gadu politika prasa rūpīgu analīzi

Ilze Mezīte (56) deputātes pienākumus Gulbenes novada pašvaldībā pildīja pirmajā sasaukumā (no “Jaunā laika” un “Pilsoniskās savienības”) toreizējās domes priekšsēdētājas Sandras Daudziņas vadībā. Tad viņa paņēma pauzi uz četriem gadiem. No jauna novada pašvaldībā ir ievēlēta šajā sasaukumā no “Vienotības”. I.Mezītei ir augstākā izglītība, viņa jau daudzus gadus strādā savā profesijā - ir veterinārārste. Šoreiz “Dzirksteles” saruna ar viņu būs tikai par politiku.
- Vai esat partijas biedre?
- Padomju gados nebiju. Ar tiem laikiem man bijušas sliktas attiecības, labi, ka viss pagājis. Atjaunotajā Latvijas brīvvalstī esmu bijusi tikai vienas partijas biedre - ““Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK”. Iestājos partijā, kad cīnījos pret lokatoru izvietošanu Beļavas pagastā. Pie mums jau tie lokatori tomēr bija kādu pusgadu. Tie bija krievu armijas lokatori. Iestājos partijā, lai būtu iespēja pietuvoties toreizējam aizsardzības ministram Ģirtam Valdim Kristovskim. Izdevās! Beļavā lokatorus aizvāca. Es tolaik ļoti iedziļinājos jautājumā. Pētīju visu par lokatoru plusiem un mīnusiem. Man tomēr gribējās, lai šo lokatoru Beļavā nav. Tolaik mani vecākie bērni bija mazi, bet jaunākais nebija vēl pat piedzimis. Tikos ar aizsardzības ministru vairākas reizes. Varbūt arī nebūtu izdevies neko izcīnīt, bet tad radās ideja par lokatoru izvietošanu Audriņos Rēzeknes pusē. 2003.gadā tas tika īstenots.
- Tā bija pirmā politiskā pieredze?
- Nebija pirmā. Studiju gados vēl padomju laikā piedalījos parakstu vākšanā, lai Rīgā nebūtu metro. Piedalījos grupas “Helsinki-86” rīkotajā Rīgas pasākumā astoņdesmito gadu beigās. Nevienam no piederīgajiem, draugiem neko neteicu. Aizbraucu no Jelgavas, kur tobrīd studēju akadēmijā, un biju Rīgā.
- Vēl esat saistīta ar ““Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK”?
- Nē. Man žēl, ka latviskās partijas ir tik ļoti sadalījušās, tāpēc es arī neesmu vairs nevienā.
- Pirmajā Gulbenes novada pašvaldības sasaukumā, atceros, jūs reizēm uz domes sēdēm nācāt latviešu tautastērpā.
- Kādam varbūt likās, ka tā ir tāda sevis izrādīšana, bet man reizēm ir sajūta, ka vajag pasmelties spēku. Un tad es uzvelku tautastērpu. To daru arī tagad, kad zinu – būs jāaizstāv savs viedoklis nopietnā jautājumā. Bet es savā būtībā neesmu nekāda lielā runātāja. Drīzāk – tāds tarkšķis. Lai runātu, man ir jāsaņemas. Un pat tad, lai pajautātu, man ir jāsaņemas. Strādājot novada pirmajā sasaukumā četrus gadus, noguru, tāpēc pēc tam nekandidēju. Un tagad atkal atgriezos vietējā politikā. Pirms 10 gadiem novada domē un arī tagad vienmēr ir jautājumi, kas jārisina. Tās pat nevar saukt par problēmām, tie ir jautājumi. Būt politikā nav viegli. Vienā dienā cilvēki nobalso, ievēl deputātus, bet otrā dienā jau pasaka, ka ievēlētie ir zagļi. Kad es pretī jautāju, kāpēc tu pats neej politikā, man atbild, ka pat balsot vēlēšanās neiet, neredz jēgu. Laikam taču Latvijā genofonds ir panīcināts. 
- Tas ir vakardienas lielās politikas rezultāts. Bet šodien arī genofonds aizplūst no Latvijas, tikai citādā veidā!
- Tie, kas tagad aizbrauc, dodas labākas dzīves meklējumos. Nedomāju, ka viņi tāpēc ir ļoti laimīgi, lai ko viņi stāstītu. Ne jau visu var naudā mērīt! Te var dzīvot un būt kopā ar savējiem, savu zemi, dabu. Diemžēl visu diriģē slinkums. Visiem gribas vieglāk dzīvot. Man arī! Tomēr savā laikā ar vīru, lai tiktu pie mazliet lielākas naudas, lai nostātos paši uz savām kājām, mēs skrējām pa galvu pa kaklu, kamēr tenteriem bija jākrīt gultā un nebija spēka biezpienu nokost. Bija vēl mazi mūsu bērni, bija arī pilna kūts ar lopiņiem, dārzs ar kartupeļiem, burkāniem, kāpostiem un bietēm. Nu jau vairs gotiņu nav ne manā, ne citās piemājas saimniecībās. Dzīve laukos vispār šodien ir mainījusies. Agrāk gailis dziedāja katrā pagalmā. Tagad, ja laukos kaut kur sadzirdi gaili, tad diena ir izdevusies.
Es gribētu jaunos cilvēkus iedrošināt iet Latvijas politikā, novada politikā un kļūt par tās noteicējiem. Mana misija nav būt par deputāti, mana misija ir iedrošināt citus! Nāciet, cīnieties, risiniet jautājumus! Ikviens, kas nāks manā vietā, nebūs sliktāks deputāts par mani, būs labāks!  Drīz būs nākamās pašvaldības vēlēšanas. Nāciet, gudrie, uzņēmīgie, kandidējiet, dariet! Atklāti paust savas domas ir grūtāk, nekā runāt aiz muguras. Sadarbosimies! Domāsim, runāsim kopā un darīsim labas lietas! Katra pieļautā kļūda politikā – tā ir iespēja mācīties. Ja nedarīsi, nekad nekļūdīsies. Neviens varbūt nepateiks labu vārdu, bet neviens arī nenosodīs. Ja darīsi, tev būs dota iespēja arī kļūdīties. Mācīties no kļūdām – tas ir daudz lielāks ieguvums nekā nekā nedarīšana un nekļūdīšanās.
- Salīdziniet politiku novada pašvaldībā toreiz un šodien!
- Politika novadā ir sava veida galops - ar pagriezieniem. Vajag vai nevajag salīdzināt? Bet kā tu sapratīsi, kur esi, ja nesalīdzināsi?! Sandra Daudziņa kā Gulbenes novada domes pirmā priekšsēdētāja ļoti centās. Viņai par visu bija savs redzējums, bet viņa palika nenovērtēta. Atcerēties mēdzam citus bijušos novada vadītājus, bet kāda ir patiesība? Sandrai tiek pārmests tas, kā mainījusies Gulbenes slimnīca. Bet kā šī slimnīca tik tālu nonāca? Kurš pie tā bija vainīgs? Ne jau Sandra! Par Gulbenes slimnīcu – tur var raudāt vai neraudāt, bet īstenībā, ja nebūtu Sandras drosmīgās rīcības, tad varbūt šodien mums vispār nekā nebūtu, nekādas slimnīcas. Un to neviens negrib atzīt! Es pati piedalījos lēmuma pieņemšanā par slimnīcu. Tas nebija vienas dienas lēmums. Tikāmies ar Veselības ministrijas pārstāvjiem. Izvērtējums un lēmuma pieņemšana bija mūsu pašu ziņā. Vai raudi vai dziedi! Varēja vispār neko nedarīt, taču tika meklēti varianti. Tika piesaistīta nauda, slimnīcu sakārtoja. Man par padarīto ir lepnums! Jāsaprot, ka visā valstī ir mainījusies medicīnas sistēma. Šodien neviens vairs neguļ slimnīcā divas nedēļas, kā tas bija padomju gados. Pat pēc operācijas uzreiz var doties mājās, atpūsties slimnīcā neviens vairs negrib, jo viss maksā tik, cik maksā. Es pati esmu izmantojusi Gulbenes dienas stacionāru un arī pa nakti tur palikusi. Viss notiek - dakteri dara savu darbu, māsiņas apčubina, diagnostiku var saņemt. Silto ēdienu pienes klāt.
Mēs vispār par maz ikdienā cits citam pateicamies par labo. Pozitīvu emociju paušana ietekmē vidi, kurā atrodamies. Nezin kāpēc vieglāk ir pārmest vai pateikt ko sliktu, bet, ja kritikas ir pārlieku daudz, zūd vēlme sadarboties. Taču mums ir jāmeklē saskarsmes punkti. Jāmācās kritizēt,  neaizvainojot otru.
Ļoti labi, ka tagad novadā tiek realizēti projekti, tiek piesaistītas investīcijas - to nekad nevar būt par daudz. Sākumā novadā uz projektiem raudzījāmies piesardzīgi, tagad tā nav. Neko nedrīkst atlikt uz rītdienu! Tas ir tāpat kā sacensībās - ja tu nepieliksi pūles, citi aizies tev garām. Un ir jau aizgājuši garām! Tāpat ir ar uzņēmējiem, kuri aizgājuši Gulbenei garām tikai tāpēc, ka mēs viņus nemaz tik ļoti negaidījām.
- Ko domājat par Jaungulbenes “Sila” pārdošanu?
- Es biju uz Jaungulbenes rīcības grupas organizēto sanāksmi pie “Sila”. Tas, ka cilvēki ir pilsoniski aktīvi, ir ļoti labi. Savas domas ir jāaizstāv līdz galam! To gribu teikt arī kolēģiem deputātiem. Kāpēc neatnāca uz 5.septembra diskusiju pašvaldībā? Un kāpēc visu laiku ir klusējis pagastvecis? Gribēja palikt balts un pūkains? Ja tā ir drebēšana par savu vietu, man ir ļoti žēl. “Sila” jautājumā nekas nav nokavēts - vai nu pierādīs, ka ir jāatceļ izsole, vai arī tiks pieņemts lēmums izsoli pabeigt līdz galam. Es apskatīju “Silu”, izstaigāju šo mežu. Pati neesmu speciāliste, taču esmu runājusi ar cilvēkiem, kuri kaut ko saprot no mežiem. “Sils” ir jākopj. Šajā ziņā šim mežam ir tādi paši noteikumi kā visiem citiem. Ja pašvaldība pati rīkosies, tā būs tirgus kropļošana. Ja to darīs izstrādātājs ar atbilstošiem sertifikātiem, darbs tiks veikts ar sapratni, nevis kā pret tikai nocērtamu un sveiki. “Sila” jautājumā deputātiem tagad ir jādomā un jālemj tā, lai iznākums būtu labākais, kāds vispār iespējams šajā situācijā. Jāiztiek ir bez naida. Ar naidu mežā iet nedrīkst arī jaunais saimnieks, ja tāds būs. Saprotu, ka zviedru uzņēmumam ir ilgtermiņa skatījums uz “Silu” - gadus 50 uz priekšu. Un tas man šķiet ļoti pozitīvi! Es “Sila” jautājumu tomēr neatrauju no jebkura cita jautājuma novadā. Mums, deputātiem, ir tomēr jāredz viss kopumā, ja jau esam viens novads. Un bez naudas neko nevar iesākt, naudu vajag daudz kam. “Sils” ir Jaungulbenes un reizē arī visa novada zeme. Tāpat kā “Jaungulbenes Alejas” ir ne jau tikai pagastam, bet visam novadam. Un, ja pienāks brīdis, kad pati būšu nevarīga, es izvēlēšos vecumdienās būt tur.
- Balsojumā par šķiroto atkritumu savākšanas laukumu Gulbenē, 1.Maija ielā 6, bijāt “par”?
- Pēdējā balsojumā biju “pret”. Uzskatu, ka vietu vajadzēja mainīt. Gribu arī izteikt pārmetumu, ka iedzīvotājiem bija jāiesaistās agrāk. Ja mēs, deputāti, iepriekš būtu zinājuši, ka ir tik lielas iedzīvotāju pretenzijas, tas jautājums nebūtu tik tālu nonācis. Mums vispār biežāk un vairāk ir savā starpā jārunā, jo vienmēr šajās sarunās var atrast kādu graudu. Man vispār liekas, ka mēs dzīvojam tādā kā neīstā pasaulē, kur visi kādam kaut ko saka, bet neparunājas paši savā starpā. Es daru tā: ja kāds kaut ko runā riņķī apkārt, vai nu neņemu galvā, vai arī eju un pajautāju aci pret aci. Man gribētos, lai risināmie jautājumi deputātus un iedzīvotājus nešķeltu, bet vēl vairāk satuvinātu. Cilvēkus kreņķi saliedē, vairāk nekā kopīgi svētki.
- Šajā sasaukumā jums bija jāpiedalās lēmuma pieņemšanā par skolu slēgšanu.
- Šogad novadā ir par 70 skolēniem mazāk, nekā bija pagājušajā gadā. 70 bērnu – tā būtu viena normāla lauku pamatskola. Vai bija pareizi slēgt kārtējās trīs lauku skolas? Ja godīgi - jā! Tika izsvērts viss, arī izglītības kvalitāte katrā skolā. Es tikai priecāšos, ja turpmāk esošo novada skolu pastāvēšana nebūs apdraudēta. Taču, ja bērnu skaita samazināšanās novadā turpināsies, būs jāslēdz vēl! Nedrīkst pieļaut, ka mokām bērnus, mokām skolotājus. Par Galgauskas, Stāmerienas un K.Valdemāra skolu slēgšanu man vairāki cilvēki ir teikuši, ka tas bija ļoti grūts, bet pareizs lēmums. Paši skolotāji man to ir teikuši!
Es agrāk nekad nebiju domājusi, ka mūsu lauki paliks arvien tukšāki, taču tas notiek tāpēc, ka cilvēks grib dzīvot citādāk. Un arī skolēniem zināšanu apguves process mainās, ir jāiet laikam līdzi. Mēs visi saprotam, ka novadā pieņemtie smagie lēmumi ir pareizi. Taču mums patīk uzjundīt emocijas, kūdīt.
- Kā arī ideju par liela rotaļlaukuma izveidi Gulbenes bijušā lidlauka teritorijā?
- Novada plānā mums rotaļlaukums Nākotnes ielā ir. Un daudz kas cits ir! Ir jāizvērtē, kuru sapni īstenot, kuru ne, ko spēsim uzturēt, ko ne. Taču laikam līdzi arī ir jāiet. Un, ja paveras iespēja piesaistīt investīcijas kādas ieceres realizācijai, tas ir jādara! Tagad sakārtosim Spārītes parka vienu malu pilsētā, rotācijas apli Brīvības ielā, pēc tam vēl kaut ko citu. Un arī rotaļlaukums Nākotnes ielā iederētos - būtu vēl viena sakārtota vieta. Kad tiek jautāts cilvēkiem, ko tad citu gribētu, ja ne šo laukumu, īsti nezina. Peldbaseinu? Bet tāds atrodas 30 kilometru attālumā no Gulbenes! Es braucu uz Balviem peldēt. Pusstunda ar autobusu un esam tur! Bet reizēm bez manis un vēl viena peldētāja tur sastopu vēl tikai dežurantu, instruktoru un apkopēju. Peldbaseins nevar pastāvēt, ja nav apmeklētāju. Labi, ka mūsu skolēni brauc peldēties. Bet cik daudzi izmanto un cik daudzi neizmanto šo pašvaldības nodrošināto iespēju?


Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem