Iespēja iepazīt sēņu daudzveidību

2019. gada 13. septembris 00:00

3797

Latvijas Dabas muzejs ik rudeni sarīko vairākas dienas ilgu sēņu izstādi, bet Gulbenē šāds notikums bija pirmo reizi. Izstādes tapšanā piedalījās arī mikoloģe Inita Dāniele.

Lai pazītu, kas ir mežā!
Sēņu izstādē, kuru varēja aplūkot sestdien lokālā “Siltumnīca” Gulbenē, pārstāvēto sēņu sugu skaits sasniedza gandrīz simtu. Idejas par sēņu izstādi autore ir Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Gulbenes biroja vadītāja un augkopības konsultante rancēniete Inga Freimane. “Mums patīk sēņot! Izstāde ir par to, lai mēs pazītu, kas ir mežā, un lai visas nesauktu par suņusēnēm. Izstādē redzamās sēnes lasītas Rankas un Virešu pagastā, Stāmerienā, Gulbenē un arī pie Lizuma skolas. Sēnes aug visur kur,” saka I.Freimane, kura pati ir kaislīga sēņotāja.
Izstādē ikvienam bija iespēja konsultēties ar Latvijas Dabas muzeja Botānikas nodaļas vadītāju mikoloģi Initu Dānieli, kura “Dzirkstelei” stāsta, ka cilvēki bieži zvana uz Dabas muzeju un uzdod dažādus jautājumus par sēnēm. “Pa telefonu jau ir ļoti grūti pateikt. Ir jāredz. Tas ir bēdīgi, ja cilvēki izliek nezināmas sēnes fotogrāfiju sociālajos tīklos un jautā - vai tā ir ēdama? Sākumā vajadzētu noskaidrot, kas tas vispār ir, un tad domāt par ēšanu. Ja to sēni dabā neredz, es izvairos vispār teikt - ēdama vai ne. Mans variants ir tāds – saprast, kas tas ir, un, ja sēnei ir pateikts latviskais un latīniskais nosaukums, var meklēt informāciju visās valodās, un tad var pārbaudīt. Pēc sēnes foto vien ir riskanti kādam teikt – ēst vai neēst. Es varu mēģināt pateikt, kas par sugu, un tad paši domājiet! Šobrīd mums izstādē nav to bīstamāko sēņu - baltās un zaļās mušmires, kas ir nāvējoši indīgas. Šeit nāvējoši indīgu nav. Bieži cilvēki sajauc baraviku ar žultsbeku. Žultsbeka ir ļoti rūgta - pieliekot mēli, jau jūtams rūgtums. Nekas jau nenotiek, ja pieliek mazu gabaliņu pie mēles, lai sēni pagaršotu, un izspļauj. No tik maza gabaliņa neviens nevar saindēties. Bet, piemēram, mušmirēm visām ir patīkama garša,” zina stāstīt I.Dāniele.
Viņa min arī kādu atgadījumu no dzīves. Vakarā zvanījuši cilvēki un, aprakstot, kādas izskatās atrastās sēnes, vaicājuši, kas tās varētu būt. “Bija pavēls vakars. Teicu, ka pa telefonu tā nevaru atbildēt, lai rīt atnes uz Dabas muzeju. Un tad sekoja atbilde: mēs jau tās apēdām...” atminas I.Dāniele.
Izstādes apmeklētāji atzina, ka ir pārsteigti par sēņu daudzveidību un to, ka daudzas redzamās sēnes, par kurām domājuši, ka tās nav ēdamas, izrādās, var ēst. Garšīgu ēdamo sēņu, ko cilvēki neatpazīst, Latvijā ir daudz. Savukārt ar savām iecienītākajām sēņu vietām gan neviens nedalījās.

Domas par labu sēņu gadu atšķiras
I.Freimane uzskata, ka šis kopumā ir normāls sēņu gads, bet ir bijuši labāki sēņu gadi. Savukārt I.Dāniele norāda, ka svarīgi esot, ko nu kurš uzskatot par labu sēņu gadu. “Kas ir labs sēņu gads sēņotājam un mikologam? Ja ir daudz baraviku, apšu beku un cilvēki jūsmo par labu sēņu gadu, tad mikologs saka: nu nekā mežā nav, vienas vienīgas apšu bekas! Kas nu kuram ir labs - vajag, lai būtu dažādība. No apšu bekām un baravikām izstādi nevar uztaisīt,” saka mikoloģe.
Līdzās dažādām sēnēm izstādē varēja aplūkot arī sēņu fotogrāfijas.

Interesanti
Sēnes ir iemīļots gardums gan meža zvēriem un kukaiņiem, gan cilvēkiem jau tūkstošiem gadu. Latvijā ir konstatētas aptuveni
4 000 sēņu sugas. Lai gan no tām vairāk nekā 200 ir ēdamas, sēņotāju groziņos visbiežāk nonāk tikai 20 līdz 30 sugas – populārākās.

Avots: Latvijas Dabas muzejs

+ 3

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Iespēja iepazīt sēņu daudzveidību

Kategorijas