Pētnieki: Dzirnavu dīķis cilvēka rekreācijai nav lietojams

2019. gada 13. septembris 00:00

1837

Pētnieki: Dzirnavu dīķis cilvēka rekreācijai nav lietojams

“Mēs esam maluzvejnieki,” tā ar “Dzirksteli” jokoja trešdien, 11.septembrī, Dzirnavu dīķī izpēti veikušie, pašvaldības ataicinātie pētnieki no “Vides risinājumu institūta”.
Viņi tikko bija beiguši darbu, ievākuši materiālu izpētei – gan ūdens paraugus, gan zivis, lai veiktu ūdenstilpē mītošo dzīvnieku un ūdensaugu izvērtējumus. Spainī bija paprāva līdaka un sīkas zivteles. Pētnieki kārtoja savus darba instrumentus, inventāru, arī laivu, lai dotos atpakaļceļā uz savām mājām Cēsu pusē. Saskaņā ar “Lursoft” datiem “Vides risinājumu institūts” ir no dibinājums no Priekuļiem, tā pamata darbības veids ir pētījumu un eksperimentālo izstrāžu veikšana dabaszinātnēs un inženierzinātnēs.

Iedzīvotāji pētniekusiepriecina ar ieinteresētību
Ar gandarījumu ne tikai par paveikto, bet arī par vietējo iedzīvotāju lielo interesi laikrakstam pavēstīja “Vides risinājumu institūta” vadošais pētnieks Matīss Žagars. Uz pašvaldības sludināto tikšanos ar vides pētniekiem pie Dzirnavu dīķa trešdienas rītā esot ieradušies apmēram 40 gulbeniešu. “Interese cilvēkiem ir liela! Lielāka par jebko citu. Pašvaldības pārstāvji protokolēja. Viņiem ir precīzs tikšanās dalībnieku skaits,” komentē M.Žagars.
Jautājumi, par ko iedzīvotāji izteica bažas vai priekšlikumus, ir vispārzināmi un bieži pieminēti. Piemēram 1989.gada naftas pārstrādes produktu noplūde Dzirnavu dīķī un radītās sekas; kanalizācijas nopludināšana dīķī no dzīvojamām mājā, kas nav pieslēgtas pilsētas centralizētās kanalizācijas tīkliem; ir vai nav ēdamas zivis, kuras tiek zvejotas Dzirnavu dīķī; vai vajag un var pareizi tiek regulēts ūdens līmenis dīķī; vai ir iespējams šo ūdenstilpi sakārtot tā, lai reiz tur atkal cilvēki varētu peldēties, kā tas ir bijis daudzus gadu desmitus atpakaļ.
Gulbenietis Normunds Bēčs “Dzirkstelei” saka – tikšanās laikā izskanējušas divas versijas par to, kā būtu iespējams atrisināt Dzirnavu dīķa piesārņojuma problēmu: tīrīt dīķi vai arī rakt grāvi un atteikties no dīķa kā tāda. Iedzīvotāji pauduši – dīķim ir jābūt! “Tas, kāds Dzirnavu dīķis ir šodien, bojā pilsētas ainavu. Pēc purva izskatās! Ja sakārtotu šo vietu, pilsētai būtu pavisam cits skats!” uzskata N.Bēčs. Viņš piebilst – iedzīvotajiem ir cerība, bet maz ticības ieraudzīt iztīrītu un sakārtoti Dzirnavu dīķi.

Par dīķa izpēti sagatavos ziņojumu rudenī
“Cilvēki uztraucas par to, ka dīķis ir pārvērties par purvu. Ir aizaudzis un kļuvis briesmīgs. Ir aizpildījies ar dūņām. Tas nav naftas pārstrādes produktu noplūdes rezultāts. Tas ir neattīrītu notekūdeņu iepludināšanas rezultāts. Upe sanes un tas viss nogulsnējas Dzirnavu dīķī, jo nekur tālāk netiek. Un papildus tam visam dīķī savā laikā bija ieplūdusi kurināmā degviela. Tā tur arī ir, jo nekur nevar palikt, pa straumi uz augšu netiek,” stāsta M.Žagars. Viņš uzsver – situācija ar Dzirnavu dīķi ir veidojusies ilgākā laika posmā, jau kopš padomju gadiem.
M.Žagars sacīja, ka paņemtos paraugus no dīķa paredzēts izpētīt. Novembrī vai decembrī “Vides risinājumu institūta” pārstāvji atkal būs Gulbenē, lai ziņotu par veiktās izpētes rezultātiem. “Tad mēs izdarīsim secinājumus, bet kas būs tālāk, tas būs pašvaldības ziņā. Cik noprotam, plāns ir mēģināt šo dīķi tīrīt kādā brīdī. Mūsu uzdevums ir tikai novērtēt situāciju. To mēs būsim izdarījuši. Pašvaldības uzdevums ir domāt, kāda veidā attīrīt dīķi un padarīt atkal cilvēkiem lietojamu. Šobrīd es varētu teikt no savas puses, ka dīķis principā ir nelietojams cilvēka rekreācijai (fizisko, garīgo, emocionālo spēju atjaunošanai - red.). It kā makšķerēt drīkst, bet nevar jau dīķim tikt klāt. Ja tomēr izdodas noķert zivi, ēst var. Neviens no tā nenomirs. Skaidrs, ka tajā barības ķēdē, tajās zivīs kaut kādā mērā kaut kādā apjomā tie naftas produkti uzkrāsies. Bet nevar teikt, ka tas ir indīgi,” klāsta M.Žagars. Uz jautājumu, vai ir reāli sakārtot dīķi tiktāl, ka tajā varēs peldēties cilvēki, pētnieks atbild: “Ir jāatrod finansējums. Vajag izsūknēt dīķa saturu ārā, sakārtot. Tas ir saimniecisks projekts. Nav nekā neiespējama.”

Fakti
◆ Dzirnavu dīķis pieder pašvaldībai. Tas aizņem 84 624 kvadrātmetrus (nepilnus 8,5 hektārus).
◆ Dzirnavu dīķis Gulbenē izveidots uz Krustalīces upes. Ir saglabājušās vēsturiskas liecības, ka Dzirnavu dīķis šeit bijis jau 15.gadsimtā, bet nav nekādu pierādījumu, ka te kādreiz bijušas arī dzirnavas, kā varētu domāt, ņemot vērā dīķa nosaukumu. Savukārt vēl kopš senākiem laikiem ir saglabājušies nostāsti, ka kādreiz Valmes ezers esot pleties līdz pašai Gulbenei, iekļaujot sevī arī Dzirnavu dīķi. Krustalīce iztek no Valmes ezera. Kā zināms, šis ezers ir pārpurvojies, ūdens spogulis 106 764 kvadrātmetru platībā aizņem tikai pusi no visas Valmes ezera. Valmes ezers ir bagāts ar sapropeli – nogulsnēm, kuru var izmantot lauksaimniecībā un ķīmiskajā rūpniecībā.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Pētnieki: Dzirnavu dīķis cilvēka rekreācijai nav lietojams

Kategorijas