Zaudējam bijušo laiku godību

2019. gada 17. septembris 00:00

2704

Rezonansi izraisījis Gulbenes luterāņu draudzes mācītāja Ilgvara Matīsa publiskais paziņojums, ka “draudze lūdz palīdzību un piedāvā nojaukšanai seno mācītājmāju (mācītājmuižu) Stradu pagastā (1 kilometrs no Gulbenes)”.
Paziņojumā ir norādīts arī: “Par to kā atlīdzību dod kokmateriālus, kas ir vēl derīgi vai izmantojami malkai.” Pieteikties interesenti var pie mācītāja.
“Dzirkstele” sazinājās ar Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) virsvaldes sekretāru Romānu Ganiņu, kurš šo situāciju komentēja tā: “Draudze ir juridiskā īpašniece. Lemj draudzes padome. Ja draudze vēlas īpašumu pārdot vai pirkt, tad ir jāsaņem mūsu, LEBL virsvaldes, saskaņojums. Bet konkrētajā gadījumā Gulbenes draudzei būvvalde ir pateikusi degušo ēku vai nu nojaukt, vai atjaunot. Nu tad draudze dara to, kas ir tai iespējams, kas ir pa spēkam! Tātad – nojaukšana. Ja tā ir nolēmuši, mēs nevienai draudzei nekad ar varu neko neuzspiežam. Tur jau ļoti lieli līdzekļi būtu vajadzīgi, lai atjaunotu šo ēku.”

Vai tā jārīkojas ar šādumantojumu?!Ar satraukumu un nožēlu par šo faktu pie “Dzirksteles” vērsās lizumniete Līga Āpša. “Kā baznīca var tā rīkoties ar tādu mantojumu?” vaicā viņa un saka – līdzīgi domā daudzi, kuri saprot un ciena veco ēku vērtību. L.Āpša aicināja “Dzirksteli” aktualizēt šo jautājumu un aicināt talkā sabiedrību, lai mudinātu draudzi pārdomāt un tomēr nenojaukt mācītājmāju. Pie “Dzirksteles” vērsusies arī vēstures pētniece Daina Ozola, kura organizē ekskursijas Jaungulbenes pilī. Viņa vaicā, vai vismaz pirms mācītājmājas nojaukšanas var palūgt kādus ēkas fragmentus, piemēram, unikālās koka zvīņas, kas izmantotas mājas fasādes apdarē. Ar šiem eksponātiem varētu papildināt kolekciju, kas apskatāma Jaungulbenes pilī.
Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes Vidzemes reģionālās nodaļas valsts inspektore Sarmīte Dundure “Dzirkstelei” saka - mācītājmāja Stradu pagastā nav bijusi valsts nozīmes kultūras piemineklis, bet neapšaubāmi tā ir vietējās nozīmes vērtība. “Šādas vecas ēkas vajadzētu uzmērīt un fiksēt,” viņa bilst.

Neredz citu izeju, kā vien nojaukt
I.Matīss “Dzirkstelei” saka, ka Gulbenes novada būvvalde ir tā, kura luterāņu draudzei aktualizējusi nepieciešamību tikt galā ar situāciju. Mācītājmāja kļuvusi par degradēto teritoriju. Ēka, kurā pirms 2016.gada 17.marta notikušā ugunsgrēka vēl dzīvojušas astoņas ģimenes, šobrīd ir grausts. Pēc klasifikācijas – degradētā teritorija. I.Matīss saka – par nožēlu gruveši ir bīstami, tie var sagāzties. Tuvumā esošo māju iemītniekus tas uztrauc. Nav citas izejas, kā vien nojaukt ēku. Draudze vietā vēlas stādīt kokus nākamajām paaudzēm.
Gulbenes novada būvvaldes vadītājs Jānis Ziemelis “Dzirkstelei” skaidro: “Degusī mācītājmāja ir bīstama, atrodas blakus servitūta ceļam, kuru izmanto iedzīvotāji. Konstrukcijas ēkai ir tādā stāvoklī... Mēs uzlikām pienākumu draudzei sakārtot šo viņu īpašumu. Viņiem ir jāizvēlas, vai pilnība nojauks vai iekonservēs. Katrā ziņā tā bīstamā daļa - spāres, kas atrodas ceļa pusē - ir jādemontē.”
J.Ziemelis saka, ka pagaidām draudze nav oficiāli būvvaldei devusi nekādu informāciju par saviem nodomiem. Nekāds projekts mājas nojaukšanai draudzei nav jāgādā, pietikšot ar paskaidrojuma raksta iesniegšanu būvvaldei par demontāžu.
Bija kriminālprocess pēc ugunsgrēka
“Dzirkstele” rakstīja, ka pēc 2016.gada ugunsgrēka mācītājmājā Valsts policija bija uzsākusi kriminālprocesu, taču nav gan dzirdēts, ka tas būtu beidzies ar kādu rezultātu. Vainīgo vai nu nebija, vai arī tie netika noskaidroti. Māja taču nebija ilgstoši remontēta. Zīmīgi, ka īsi pirms nelaimes – 2015.gadā - “Dzirkstele” rakstīja, ka draudze vēlas sakārtot savu īpašumu un sākt diskusiju ar iedzīvotājiem par šo tēmu. I.Matīss šodien saka – iedzīvotāji diemžēl bija nesaudzīgi saimniekojuši mācītājmājā. Tā bija nolaista, apkārtne – piegružota. Arī pašā degušajā mājā joprojām izskatās kā pēc kara, kā pārliecinājās “Dzirkstele”.
Tūlīt pēc ugunsgrēka pirms trim gadiem laikraksts rakstīja: “17.martā, sākot no pulksten 7.55, sešas stundas ugunsdzēsēji glāba cilvēkus un pašu mācītājmāju, kuras jumts dega 300 kvadrātmetru platībā. Koka ēka nodega pilnībā. Vairākas ģimenes zaudēja pajumti, jo šajā ēkā īrēja dzīvokļus.

Mācītājmājas raibumi
◆ 1940.gada 20.septembrī “Jaunais Komunārs” rakstīja: “17. septembrī komjaunieši nokūla Vecgulbenes pagasta mācītājmuižas rudzus. Mājā bija maz strādnieku un jaunieši visu darbu veica paši.”
◆ 1944.gada 24.jūnijā “Baznīcu Ziņas” rakstīja: “Māc. J. Ūdris dzimis 1912. g. 26. decembrī Vecgulbenes mācītājmuižā kā rentnieka dēls. Beidzis Cesvaines ģimnāziju 1933. g., pēc karadienesta uzsācis teoloģijas studijas universitātē, immatrikulēts 1934. g., fakultāti beidzis pag. g. 28.oktobrī. No 1937.g. jūnija strādājis Atmodas draudzē līdz lielinieku laikam, kad bijis spiests strādāt praktisku darbu.”
◆ 1968.gada 5.decembrī “Dzirkstele” rakstīja: “Padomju varas piecu mēnešu laikā 1919. gadā Malienas apriņķī notika redzami pārkārtojumi, it īpaši, liekot sociālisma pamatus lauksaimniecībā. Tur rosīgi darbojās viena no plašākajām izpildu komitejas nodaļām agrārā nodaļa Osvalda Zvirgzda vadībā. Tā bija apmetusies bijušajā mācītājmuižā.
◆ 1992.gada 3.aprīlī “Diena” rakstīja: “Gulbenes draudze saņems savas zemes pilsētā un Stradu pagasta teritorijā, kur kādreiz bijusi mācītājmuiža. Tās ēkas gan izskatās bēdīgi, bet draudze ir pieprasījusi savu zemi.”
(No “www.periodika.lv)

Fakti

Saskaņā ar publiski pieejamajiem datiem vietnē “www.kadastrs.lv” Stradu pagastā esošā nekustamā īpašuma “Mācītājmāja” kadastrālā vērtība uz šā gada 1.janvāri ir 23 348 eiro. Īpašums sastāv no trīs zemes vienībām. Kādreizējai dzīvojamajai ēkai (kuras ekspluatācija uzsākta 1900.gada 1.februārī) šajā īpašumā pieguļ 14,8 hektāri zemes. Uz īpašuma ir vēl daudzas citas būves, par kurām nav precīzu datu un tās nav fiksētas zemesgrāmatā. Mācītājmāja ir ne tikai konkrēta ēka, bet arī tāda paša nosaukuma mazciems Stradu pagastā.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Zaudējam bijušo laiku godību

Kategorijas