Nedēļa vēsturē

2019. gada 17. septembris 00:00

Interneta laikmetā, šķiet, vienā mirklī varam uzzināt par jebkuru notikumu, kas norisinās plašajā pasaulē. Un nereti rodas jautājums – vai tagad dzīve ir ātrāka un viss notiek vairāk un iespaidīgāk? Varbūt vienkārši daudz ātrāk un izteiksmīgāk par visu uzzinām? Egils Jucevičs sagatavojis apskatu par septembra notikumiem pagātnē. Ir interesanti palūkoties uz pasauli pilnīgi citā laikmetā.

1733. gada 12. septembrī ar Francijas politisku un finansiālu atbalstu par Polijas karali otro reizi izvēlēja Francijas karaļa Ludviga XV neglītās, bet toties ļoti dievbijīgās sievas tēvu – poļu augstmani Staņislavu Leščinski.
Pirmo reizi viņš tronī sēdās (pareizāk – tika nosēdināts) 1704. gadā, kad viņu kā savu marioneti iecēla poļus sakāvušais Zviedrijas karalis Kārlis XII. Poļiem pazemojoša bija jau karaļa ievēlēšanas procedūra – Leščinska kandidatūru iebildumus nepieļaujošā tonī Polijas Seimā izvirzīja... zviedru pulkvedis. Pēc zviedru armijas sagrāves pie Poltavas Leščinskis no Polijas aizbēga.
Francijas ielikteņa “augšāmcelšanās” Pēterburgai nebūt nepatika, un sākās divus gadus ilgs karš par Polijas mantojumu, krievu un franču karavīriem pirmo reizi vēsturē cīnoties vienam pret otru. Uzvaru svinēja Krievija un tās sabiedrotā Austrija, kroni nodeva abu lielvalstu kopīgajam protežē Augustam III, kuram visai drīz izdevās Poliju novest galīgā haosā.

1999. gada 13. septembra naktī Maskavā daudzdzīvokļu namā Kaširas šosejā nogranda sprādziens. Sagruva liela mājas daļa, bojā gāja 124 cilvēki, ievainojumus guva vairāki simti. Šis bija tikai viens no sprādzieniem dzīvojamos namos – 9. septembrī 64 dzīvības aiznesa sprādziens Maskavā, Gurjanova ielā, uzspridzināja ēkas Krievijas dienvidu pilsētās Bunaiskā un Volgodonskā, kopējais upuru skaits pārsniedza 300. Vladimirs Putins, tolaik Krievijas Federācijas premjers, paziņoja, ka vainīgi ir čečenu teroristi un solīja tos “nožmiegt pat atejā”.
22. septembrī Rjazaņā daudzstāvu ēkas pagrabā atrada maisus ar aizdomīgu pulveri. Varas iestādes paziņoja, ka tas ir heksogēns – sprāgstviela, kas bija izmantota minēto ēku spridzināšanā, un ka izdevies novērst kārtējo terora aktu. Pēc tam Federālais drošības dienests (FDD) ziņoja – tas bijis nekaitīgs pulveris, kas pagrabā novietots modrības pārbaudei. Ar jaunu sparu uzvirmoja versija, ko savā grāmatā “FDD spridzina Krieviju” vēlāk apkopoja bijušais FDD pulkvedis A.Ļitviņenko: Putinam vajadzēja iemeslu otrā Čečenijas kara sākšanai un tautas noskaņojumu viņa otrreizējai ievēlēšanai par prezidentu. 2006. gadā A.Ļitviņenko Londonā noindēja ar radioaktīvo poloniju.

2015. gada 14. septembrī pulksten 5.51 pēc Vašingtonas laika fiziķi, veicot novērojumus LIGO observatorijā, konstatēja, ka nodreb visa Zeme. Neviens cits to nepamanīja – satricinājums bija tik niecīgs, ka detektoru spoguļi sakustējās par attālumu, kas mazāks par atoma diametru. Tomēr ar to pietika, lai reģistrētu uz spoguļiem raidīta lāzera stara, kurš atstarojas detektoros, nobīdi.
Eksperiments raisa apbrīnu: ar kādu prātam grūti aptveramu precizitāti strādā mūsdienu zinātniskās aparatūras. Bet galvenokārt tas ir atklājums ar milzīgu, šobrīd gan tikai teorētisku, nozīmi Visuma funkcionēšanas izpratnei (daži to salīdzina ar Amerikas atklāšanu).
Gadsimtu gaitā cilvēce pamazām izprata, ka dzīvojam viļņu pasaulē: skaņas viļņi, radioviļņi, vesela virkne citu, arī gaismai piemīt viļņu īpašības, kuras praktiski izmantojam, piemēram, polarizētās saulesbrillēs. Gadsimtiem ilgi nebija izprotams, kā darbojas gravitācija – spēks, kurš gan liek krist ķermeņiem, gan nosaka Visuma struktūru. 1915. gadā Alberts Einšteins prognozēja, ka tā izplatās viļņu veidā, kuri varētu rasties, piemēram, saduroties diviem masīviem ķermeņiem, līdzīgi kā ūdenī iesviests akmens rada viļņus uz tā virsmas. LIGO zinātnieki uzskata, ka viņiem izdevies pirmo reizi zinātnes vēsturē fiksēt gravitācijas vilni, ko radījusi divu supertālu “melno caurumu” sadursme.
1830. gada 15. septembrī Lielbritānijā atklāja Liverpūles–Mančestras dzelzceļa līniju. Pirmo, 40 kilometrus garo, līniju konstruktors Džordžs Stīvensons 1825. gadā izbūvēja starp Anglijas pilsētiņām Stoktonu un Dārlingtonu, bet tad saņēma valdības uzdevumu to veidot no Liverpūles līdz Mančestrai.
Lai demonstrētu sliežu ceļa izturību, Stīvensons sastāvā iekrāva vairākas tonnas ogļu, tam pievienoja arī pasažieru vagonu: konstruktors vēlējas, lai lordi un deputāti, kam dzelzceļa līnija jāpieņem lietošanā, to varētu novērtēt pilnībā. Komisija līniju pieņēma ar lielu entuziasmu. Sajūsmu gan apēnoja traģisks notikums: parlamenta deputāts no Liverpūles Viljams Haskisons, nenovērtējis vilciena ātrumu, tam tuvojoties, mēģināja pārskriet sliežu ceļam un pakļuva zem lokomotīves riteņiem, kļūstot par pirmo dzelzceļa upuri vēsturē.

1987. gada 16. septembrī Monreālā (Kanāda) tika parakstīts protokols, kas tā dalībvalstīm uzlika par pienākumu samazināt ozona slāni bojājošu izmešu emisiju atmosfērā. Šo vielu vidū bija ķimikālijas, kas vai nu satur, vai arī veido hloru. Ozona slānim bīstami ir vecu modeļu ledusskapji un gaisa kondicionētāji, kā arī aerosoli.
Pagājušā gadsimta 80. gados arvien skaļāk atskanēja runas, ka cilvēki un to radītās tehnoloģijas apdraud vidi un cilvēces rītdiena varētu veidoties ļoti nepatīkama. Pētnieki ziņoja, ka ozona slānī izveidojušies caurumi, sevišķi liels – virs Antarktīdas, ka ozona slānis sarūk vidēji par četriem pieciem procentiem desmit gados. Cilvēkus aicināja karstā laikā daudz neuzturēties saulē, jo ozona slānis vairs nespēj aizturēt tik daudz kaitīgo ultravioleto starojumu un ir paaugstināts risks saslimt ar ādas vēzi.
Valstu vienprātība, parakstot dokumentu, bija tik liela, ka ANO ģenerālsekretārs Kofi Anans to nosauca par “iespējams, līdz šim veiksmīgāko starptautisko vienošanos”. Monreālas protokols bija pirmā nozīmīgā globālā vienošanās par atmosfēras izmaiņām, savukārt ķīmiķi Pols Krutens, Mario Molina un Frenks Rovlends par pētījumiem, kuros tie atklāja noteiktu ķīmisko vielu postošo ietekmi uz ozonu, 1995. gadā ieguva Nobela prēmiju.

1939. gada 17. septembrī Sarkanā armija ar 450 000 karavīriem un 4000 tankiem un bruņumašīnām iebruka Austrumpolijā. Vācijas armija Polijai uzbruka jau 1. septembrī; vienošanās starp Vāciju un PSRS (Molotova–Ribentropa pakts) paredzēja, ka Sarkanā armija karadarbību uzsāks pēc divām nedēļām. Vēsturnieki spriež, ka Staļins vilcinājies, nogaidīdams, lai Polijas armija paspētu vairāk noasiņot, un uzbrucis tikai tad, kad vācu karaspēks sācis pāriet paktā paredzēto demarkācijas līniju.
Lai gan galvenie poļu spēki cīnījās rietumos pret vāciešiem, pie Viļņas, Ļvovas, Grodņas notika vairāku dienu ilgas niknas kaujas, pēdējā poļu vienība padevās tikai 6. oktobrī. Sarkanā armija steidzās noslēgt vienīgo poļu glābšanās ceļu – Polijas dienvidu robežu ar Rumāniju. Pārtverto poļu vienību virsniekus parasti nošāva uz vietas. Sagūstītos 15 000 virsniekus kopā ar poļu politiskās un intelektuālās elites pārstāvjiem nošāva 1940. gada pavasarī, līdz 1,5 miljoniem civilo iedzīvotāju deportēja. Vācijas karaspēks, pildot vienošanos, atdeva teritorijas aiz demarkācijas līnijas, arī PSRS vēsturē tik slaveno Brestas cietoksni (vācieši to aplenca, bet nespēja ieņemt; kad tuvojās Sarkanā armija, poļi izlauzās no aplenkuma uz dienvidiem). Brestā un citās pilsētās notika kopējas Vācijas un PSRS karaspēku uzvaras parādes.

1809. gada 18. septembrī, atklājot jauno “Covent Garden” ēku, izcēlās nekārtības, kas Londonas vēsturē iegāja ar nosaukumu “Veco cenu dumpis” (“Old Price Riot”). Kopš 1732. gada pastāvošais teātris 1808. gada decembrī pilnīgi nodega. Zaudējumi bija kolosāli – 150 000 sterliņu mārciņu, bet ar nacionāliem ziedojumiem savākt izdevās tikai 19 000. Nācās paaugstināt biļešu cenas. Tas, protams, publikai nepatika – paceļoties priekškaram pirmajai izrādei (“Lēdija Makbeta”), zāle sāka nepārtraukti svilpt. Teātra direktors Filips Kembls pat izsauca policiju, bet tas nelīdzēja. Tad direktors noalgoja “izsitēju” – bijušo Anglijas čempionu boksā Danielu Mendozu, kurš vairākas nedēļas iedunkāja aktīvākos protestētājus, publiku nokaitinot vēl vairāk. Beigu galā Kembls atvainojās skatītājiem un atjaunoja vecās cenas.

+ 1

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Nedēļa vēsturē

Kategorijas