Neatbalsta pašvaldība, meklē citu ceļu

2019. gada 20. septembris 00:00

2426

200 Druvienas iedzīvotāju ir parakstījušies par to, lai pagasta kultūras namā esošajiem sienu gleznojumiem un metāla mežģīņu kalumam tiktu noteikts aizsargājama kultūras pieminekļa statuss.
Ar šādu priekšlikumu druvēnieši ir vērsušies gan novada pašvaldībā, gan Nacionālajā kultūras mantojuma pārvaldē. 3.septembrī pašvaldība saņēmusi vēstuli no Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes ar lūgumu sniegt viedokli par Druvienas kultūras nama un tur esošo mākslas vērtību iekļaušanu valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā.
18.septembrī vietējie deputāti divās pastāvīgo komiteju sēdēs noklausījās speciālistu viedokļus un diskutēja par šo jautājumu.

Kultūras komisija piedāvā iekonservēt
Novada kultūras komisijas viedokli pauda tās vadītāja, novada bibliotēkas direktore Antra Sprudzāne, kura teica: “Mēs savā sanāksmē izskatījām šo iesniegumu. Piedalījās arī pārstāvji no novada pašvaldības Īpašumu pārraudzības nodaļas. Šai ēkai (Druvienas administratīvajai ēkai, kas ietver kultūras namu – red.) ir veikta tehniskā apsekošana. Saņemtie rezultāti zināmā mērā iespaidoja kultūras komisijas lēmumu šobrīd neatbalstīt šīs ēkas iekļaušanu aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā.”
Tajā pašā laikā A.Sprudzāne sacīja – kultūras komisijai, kuras sastāvā ir desmit ar vietējo kultūru cieši saistīti cilvēki, ir savi priekšlikumi. Pēc viņu domām, turpmāk vajadzētu “aktualizēt jautājumu par Druvienas kultūras nama un tur esošo mākslas vērtību iekonservēšanu”. A.Sprudzāne pauda, ka vajadzētu organizēt izpētes grupu, kura veiktu šo Druvienas vērtību “arhitektoniski māksliniecisko inventarizāciju”. Tad arī varēšot “nodefinēt, kā šīs vērtības saglabāt un turpmāk arī atjaunot ar skatu nākotnē”. “Mēs arī uzskatām, ka kultūras nams zināmā mērā ir jāsaglabā kā vides objekts. Tīri šīs te gleznas,” sacīja A.Sprudzāne. Pēc papildu izpētes vajadzētu atkal atgriezties pie jautājuma par kultūras pieminekļa statusa piešķiršanu.

Pārvaldnieks runā iedzīvotāju vārdā
Druvienas pagasta pārvaldes vadītājs Juris Graumanis pašvaldības kultūras komisijas viedokli komentēja ar sarūgtinājumu: “Man ļoti žēl, ka tas viedoklis ir tāds izveidojies. Tad man jājautā, ko mēs atstāsim nākamajām paaudzēm! Muižas? Bet to, ko paši esam darījuši, kur esam ieguldījuši līdzekļus, norakstām, neiekļaujot kultūras pieminekļu sarakstā? Informācija šeit ir ļoti dažāda bijusi. Pat līdz nojaukšanai (runa par Druvienas administratīvo ēku ar visu kultūras namu – red.). Tāpēc arī Druvienas iedzīvotāji vērsās Nacionālajā kultūras mantojuma pārvaldē ar ierosinājumu iekļaut šīs vērtības vietējas nozīmes kultūras pieminekļu sarakstā.”
J.Graumanis arī pauda, ka Druvienu apmeklēja pārstāvji no Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes, kuri bijuši pārsteigti, ka runa ir par lielformāta sienu gleznojumiem, kuri noteikti ir saglabājami. Viņš atzina, ka, protams, Druvienas kultūras nama vērtībām aizsargājama kultūras pieminekļa statuss padarītu “nedaudz sarežģītu dzīvi” pašvaldībai, jo būtu jādomā par ēkas tehniskā stāvokļa uzlabošanu. J.Graumaņa viedoklis – īpašs statuss Druvienas kultūras nama mākslas vērtībām ir nepieciešams. “Ja cilvēki prata astoņdesmitajos gados izveidot sienu gleznojumu un visu pārējo, nezīmējot sirpjus un āmurus, tad mūsu pienākums ir nodrošināt saglabāšanu,” viņš teica. J.Graumanis ir pret tikai iekonservēšanu. “Ko nozīmē iekonservēt? Tas nozīmē lielākus izdevumus par uzturēšanu. Lai mākslas darbus saglabātu, nedrīkst nekurināt objektu,” viņš sacīja.

Lai atjaunotu ēku, vajag 600 000 eiro
Neapmierinošā stāvoklī ir Druvienas kultūras nama ēkas pamati, slikta hidroizolācija, lietusūdeņu novadīšana. Tie ir tikai daži akcenti no tehniskā apsekojuma akta. Apskatīt šo ēku un izdarīt savus secinājumus plāno arī Būvniecības valsts kontroles birojs – sacīja novada pašvaldības izpilddirektores vietnieks Sandris Sīmanis. Rezultātā, kā norādīja viņš, varētu tapt lēmums ekspluatēt konkrētas ēkas daļas.
Deputāte Larisa Cīrule vaicāja, ja biroja secinājumi būs neglaimojoši, ko domāts tālāk darīt ar šo nekustamo īpašumu. S.Sīmanis atbildēja, ka iespējas ir divas: vai nu nojaukt ēku, vai veikt ieguldījumu, lai kritisko stāvokli labotu un novērstu konstatētos defektus.
Pašvaldības īpašumu pārraudzības nodaļas vadītājs Kristaps Dauksts informēja – provizoriskā tāme Druvienas kultūras administratīvās ēkas ar kultūras namu sakārtošanai ir 600 000 eiro. Viņš arī pastāstīja, ka, piemēram, aiz skatuves sienās esot tādas plaisas, ka gandrīz kulaku var iebāzt - tas esot bīstami. Esot arī aizdomas, ka ēka uzcelta nepiemērotā vietā, kur esot nestabila grunts.
Deputāts Valtis Krauklis pauda, ka, rūpīgi izlasot Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes vēstuli, ir saprotams, ka mazāk ir runa par ēku, vairāk - tieši par Druvienas kultūras namā esošajām mākslas vērtībām: sienu gleznojumiem, metālkalumiem, kā arī ēkā esošo ozolkoka galdu un parketa grīdu. “Ir runa, kā saglabāt šo, vai tas ir iespējams,” viņš pauda. V.Krauklis piebilda, ka viņam pašam Druviena ir tuva un ir skumji apzināties, kādā stāvoklī ir kultūras nams, jo tas liecina, ka ilgus gadus ēka nav uzturēta, kā nākas.
J.Graumanis iebilda, ka jau desmit gadus dzīvojam Gulbenes novadā, kura pašvaldība varēja risināt šo jautājumu.
Deputāts Anatolijs Savickis pauda, ka Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde secinājusi, ka Druvienas kultūras nama arhitektūra un tur esošās vērtības atbilst tam, lai tiktu piešķirts vietējas nozīmes kultūras pieminekļa statuss. Tātad runa ir arī par ēku, nevis tikai par mākslas vērtībām tajā – viņš akcentēja.

Fakti

◆ Druvienas pagasta administratīvā ēka, kas ietver kultūras namu, celta 1982.gadā pēc toreizējā Gulbenes rajona galvenās arhitektes Dailas Putniņas (šobrīd novada būvvaldes darbiniece) projekta. Kultūras nama foajē zālē atrodas mākslinieku Brigitas un Ralfa Jansonu veidotais sienu gleznojums, kura centrā ir novadnieki Jānis Poruks, brāļi Egles, brāļi Straumes, kā arī dažādas darba un sadzīves ainas. Tradīciju zālē sienas rotā mākslinieces Helgas Melbārdes–Krisbergas veidotais panno „Druvienas dziesma”. Kultūras namā ir arī Jēkaba un Miķeļa Hofertu metāla mežģīņu kalums.
◆ Administratīvā ēka ar kultūras namu Druvienā atrodas vietējas nozīmes aizsargājama arhitektūras pieminekļa – Druvienas muižas apbūves un kungu mājas (atbilst 19. un 20.gadsimtu mijai) – teritorijā.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Neatbalsta pašvaldība, meklē citu ceļu

Kategorijas