Dzirkstele.lv ARHĪVS

Logo

Skride: Latvijas medicīnā naudas pelnīšana ir svarīgāka par pacientu

Leta
Latvijas ziņas

2019. gada 26. septembris 12:50

110
Skride: Latvijas medicīnā naudas pelnīšana ir svarīgāka par pacientu

Latvijas medicīnas sistēma darbojas kā biznesa mašīna, par katru konsultāciju valsts vai arī cilvēks samaksā, un tas ir galvenais, intervijā laikrakstam "Neatkarīgā Rīta Avīze" paudis Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas ārsts, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Skride (AP).

"Tas izklausīsies skarbi, bet medicīnā pašlaik līdzīgi kā būvniecībā darbojas tāds kā kartelis. Svarīgāk par pacientu ir naudas pelnīšana," pārliecināts deputāts.

Skride arī uzskata, ka Latvijas medicīnā valda bardaks. "Teiksim, ja kāds vēlas ārstēties slimnīcā, es runāšu par universitātes klīnikām, joprojām ir tāda situācija, ka ir vajadzīga pazīšanās," viņš uzsver.

Piemēram, nav radīta sistēma, ka pacients ar onkoloģisku slimību zina skaidru kārtību, kā notiks viņa ārstēšana, kādi izmeklējumi sekos viens otram, kādā kārtībā. Sistēma neparedz, ka par pacientu uzņemas rūpes no - līdz, skaidro Skride.

Viņš norāda, ka, šāda sistēma būtu nepieciešama arī sirds mazspējas pacientiem. Visās Eiropas valstīs esot sirds mazspējas komandas. "Es uzskatu, ka tā ir Paula Stradiņa slimnīcas valdes atbildība, ka mums tādas komandas nav. Pacients ar sirds mazspēju krīzes situācijā nonāk nodaļā, viņu apārstē un palaiž mājās," saka Skride, uzsverot, ka, izejot no slimnīcas, pacientam vajadzētu saņemtu sirds mazspējas komandas sastādītu plānu, kā tālāk dzīvot, lai nepieļautu atkārtotu krīzi, pēc kuras var arī nomirt.

Norādīts, ka publiski dzirdam ekselences stāstus, piemēram, par Latvijas kardioloģiju, mediķis pauž, ka lielā mērā šie stāsti ir publiska dižošanās. Viņš min, ka rinda uz aritmoloģijas konsultācijām un atbilstošiem izmeklējumiem pacientiem ar sirds ritma traucējumiem ir seši gadi - pacientiem ar dzīvībai bīstamām aritmijām. "Pacienti pa to laiku vienkārši nomirst. Un pateikt, ka kardioloģija, ņemot vērā ieguldīto naudu, ir veiksmes stāsts, es teikšu - tas ož pēc pelējuma," pauž ārsts.

Skride uzskata, ka nav bijis arī nozares vadības, norādot, ka nevar slimnīcām dot naudu, neskatoties, kur tā tiks izlietota.

Viņš arī atklāj, ka, izpētot vairākus gadījumus, pacientu sūdzības, arī mediķu ziņojumus, viņam nerodas pārliecība, ka Stradiņa slimnīcas valde spēj kvalitatīvi tikt galā ar saviem pienākumiem. Piemēram, viņš apgalvo, ka valdei bijis zināms, ka Stradiņa slimnīcā neiroloģiskiem pacientiem akūtā stāvoklī operācija tiek novilcināta, tomēr šis fakts slēpts.

Savukārt pēc viesošanās vairākās reģionālajās un pilsētu slimnīcās, viņš sapratis, ka atsevišķās vietās tiek ārstēti pacienti ar tādām slimībām, kuras tur nedrīkstētu ārstēt, piemēram, nestabila stenokardija. "Es jautāju, vai tiešām ārstējat? Jā. Bet es saku, ka pēc mūsdienu prasībām tas būtu noziegums, jo jāārstē specializētājā nodaļā Gaiļezerā… Lokālās slimnīcas uzņemas ārstēt vai vismaz sola pacientiem ārstēt tādas slimības, kuru ārstēšana tām nav pa spēkam," apgalvo Skride.

"Domāju, ka kārtības ieviešana ir nepieciešama visās slimnīcās," viņš uzsver, sakot, ka ir plānots vērtēt slimnīcu vadību arī turpmāk, un ne tikai Stradiņa slimnīcas.

Skride kā Saeimas komisijas vadītājs sola izpētīt katru Veselības un Labklājības ministriju budžetu skaitli un, ja būs nepieciešams, sniegt savus priekšlikumus. "Tāpēc mēs esam ievēlēti Saeimā. Neesam balsošanas mašīnas," viņš norāda.

Viņš arī piebilst, ka, lai gan nākamgad veselības nozarei piešķirti vien papildu 50 miljoni eiro, jāatceras, ka veselības nozares kopējais finansējums ir vairāk nekā viens miljards eiro. "Mums vairāk ir jāskatās, kā šis miljards tiek izlietots - cik no tā saņem mediķi algās, kā tiek finansētas slimnīcas," uzskata Skride.

Kategorijas

Kategorijas