Dzirkstele.lv ARHĪVS

Mūžībā pavadīts “Burtnieku” pavēlnieks

Diāna Odumiņa

2019. gada 1. oktobris 09:27

100
Mūžībā pavadīts “Burtnieku” pavēlnieks

Savās “Burtnieku” mājās Jaungulbenē 73 gadu vecumā 25.septembra rītā vairs nepamodās atlētiskā sporta kluba “Progress” dibinātājs un uzturētājs, treneris, kura audzēkņi iekļuvuši pat Latvijas izlasē.
Gunāru Pāvuliņu aizmigušu mūža miegā viņa paša gultā atradis dēls Jānis. Visticamāk, sirds būs bijusi vainīga. G.Pāvuliņš nemīlējis pa dakteriem staigāt. Paļāvies uz likteni un viņam atmērīto laiku uz šīs pasaules. Vai viņš jutis, nojautis, ka tuvojas nenovēršamais?
G.Pāvuliņa audzēkne Kristīne Andrejeva saka – tā varējis būt.  Tagad ir sajūta, ka viņš it kā posās. Sarunas bija tādas. Un kaut kas arī vārdos neizteikts. Kristīne saka – treneris vienmēr bijis disciplinētības paraugs. Vienmēr. Vēl pagājušajā nedēļā pirmdienas treniņā “Burtnieku” mājās viņš labi pamatīgi noaudzinājis audzēkņus. Arī Kristīni. Tagad teiktie tiešie, nesaudzīgie vārdi liekoties kā svētība visai turpmākajai dzīvei. Treneris runājis ne tikai par sportu, bet arī par cilvēka iekšējās pasaules veidošanu, par to, ka jāseko līdzi savai valodai, pateiktajam vārdam. Noteicis, ka Kristīne arī sportošanu pamest nedrīkst, ir jāturpina!
““Progresā” esmu piecus gadus, un, lai gan biju nolēmusi šoruden sportam veltīt mazāk laika, šis liktenīgais pavērsiens ir mainījis manas domas,” saka Kristīne.
Pēdējā saruna ar treneri esot ievirzījusies arī par politiku valstī, novadā. Kristīne bildusi, ka negribot par to ne runāt, ne interesēties. Treneris izsaucies: “Kā var neinteresēties?!” Viņš vienmēr “Dzirksteli” esot izlasījis no vāka līdz vākam. Tāds – darbīgs, enerģisks, prasīgs viņš bijis šajā pēdējā tikšanās reizē.
“Domājot par G.Pāvuliņu, manī ir tikai un vienīgi milzīga pateicība. Par to, ka satikts, ka bijis manā dzīvē,” saka Kristīne. Treneris pēdējā gaitā ir pavadīts pagājušajā svētdienā, 29.septembrī. Viņš atdusas Tirzas Kancēna kapsētā. “Dzirkstelei” pēdējā saruna ar G.Pāvuliņu bija par Jaungulbenes “Silu”. Viņš arī bija par to, lai šī meža zeme paliktu pašvaldības īpašumā.
Kas tagad notiks ar “Progresu”? “Protams, pastāvēs!” saka Kristīne. Treneris ir radījis savās “Burtnieku” mājās tik labu auru, tik iedarbīgu enerģijas lādiņu, ka šī vieta turpinās pildīt savu misiju un viņa audzēkņi paši spēs uzturēt kluba garu dzīvu. “Burtnieki” ir Pāvuliņu dzimtas mājas, mantotas no Gunāra māmuļas Zentas. Viņš pēc mammas aiziešanas mūžībā tur ir saimniekojis 27 gadus.
G.Pāvuliņš pats bija autsaiders sportā ar iesauku “specs”. Nebūdams diplomēts treneris, viņš kā praktiķis ir “izkodis” cauri šim arodam un bija kļuvis par izcilu pedagogu svara bumbu celšanā un mešanas disciplīnās. 2014.gadā viņam Gulbenes novadā tika piešķirts gada labākā trenera tituls. G.Pāvuliņš savulaik ir teicis: “Nevajag nemaz tās renovētās sporta zāles, ja nav gribēšanas nopietni trenēties.” Viņš pierādīja – pietiek ar gribēšanu, ar cīņas un uzcītības garu. Viņa audzēkņi trenējās un turpinās trenēties lauku mājas - “Burtnieku” pagalmā un speciāli pielāgotās telpās.