Dzirkstele.lv ARHĪVS

Cāļus skaita rudenī

Diāna Odumiņa

2019. gada 1. oktobris 10:34

17
Cāļus skaita rudenī

Septembris ir īpašs laiks visās ģimenēs, kurās ir skolas vecuma bērni. Sākas jauns mācību gads, jauni prieki, raizes un atbildība. Gulbenes novadā šis septembris ir īpašs pārbaudījums. Daudziem lauku bērniem, kuri līdz šim mācījušies pagastu skolās, tagad jāskolojas pilsētā. Izvēles iespēju nav daudz. Vai bērns tiek līdz satiksmes autobusam, vai iekāpj pareizajā autobusā, vai pēc tam pilsētā no pieturas dodas uz skolu jeb izvēlas pastaigāties? Mans tētis vienurīt, kad bija izvedis ārā suni, satika tādu puišeli ar skolas somu, kurš nekur neesot steidzies. Puika ķēries ap kaklu sunim, kaut tobrīd vajadzētu būt skolā. Tētis izvaicājis puiku, kāpēc tā. Viņš atbildējis: “Nepatīk skolā.” Tētis viņu centies uzmundrināt, stāstījis, ka viņam gan bērnībā patika labāk doties uz mācību stundām, nevis ganīt govis. Puika sasmējies. Vai viņš aizgāja uz skolu? Cerams. Pie Gulbenes bibliotēkas septembrī tika atrasts skārienjutīgais tālrunis. Pazaudēts! Tas nonāca manās rokās. Protams, informācija tālrunī bija kodēta. Telefona vāciņš ar attēlu lika noprast, ka īpašnieks, visticamāk, ir skolēns. Puika vai meitene? Nebija ne jausmas. Telefona izmantoto numuru katalogu atvērt nevarēja. Labi, ka bija redzams, no kādiem kontaktiem uz šo tālruni izdarīti pēdējie zvani. Tur bija redzams “Tētis”, bet bez tālruņa numura. Un vēl kāds tālrunī nereģistrēts numurs! Tavu laimi! Piezvanīju. Izrādījās, ka zvanīts no Gulbenes bērnu bibliotēkas. Tur man pastāstīja, ka nevar identificēt zvanītāju. Bērni bieži pazaudējot telefonus un tad ieskrienot bibliotēkā piezvanīt, cerēdami tādā veidā atrast pazaudēto. Sapratu, ka varbūt šis ir kāda lauku bērna telefons. Kur šis skolēns mācās, izvēles ir tikai divas – valsts ģimnāzija vai 2.vidusskola. Sazinājos ar pedagogiem abās skolās. Rezultāta nebija. Tad telefona vāciņu ievietoju sociālajos tīklos. Nekā. Aiznesu bildi uz vienu no skolām, lai pieliek pie ziņojumu dēļa. Todien pat meitene kopā ar tēti uz redakciju atnāca pēc sava telefona. Ko ar to visu gribu pateikt? Tikai to, ka būsim iejūtīgi, atsaucīgi, atbalstoši! Skolēni ir mums visapkārt. Ar labu vārdu, ar pamudinājumiem un vienkārši ar labu auru būsim blakus. Tas nekas, ka tas nav mans vai tavs bērns. Tie ir mūsu novada bērni!