Dzirkstele.lv ARHĪVS

Gulbenes novada pašvaldība nosoda deputātu bez tiesībām to apstrīdēt

Gulbenes novada pašvaldība nosoda deputātu bez tiesībām to apstrīdēt

Gulbenes novada pašvaldības ētikas komisija 19.septembrī pieņēmusi lēmumu saistībā ar deputāta Intara Liepiņa interviju laikrakstam “Dzirkstele”. Komisija atzinusi, ka deputāts ir pārkāpis pašvaldības ētikas kodeksa vienu punktu un piecus apakšpunktus.
Runa ir par I.Liepiņa interviju, kas publicēta 16.augusta “Dzirkstelē” ar nosaukumu “Pašvaldības vai “cilvēku grupas” intereses?”. Par šo rakstu ētikas komisijai bija sūdzējies pašvaldības izpilddirektores vietnieks Sandis Sīmanis. Šī ir viena no pirmajām viņa rīcībām pēc iecelšanas vietnieka amatā (ar 30.maija domes sēdes lēmumu), kas vērsta uz pašvaldības administrācijas reputācijas nostiprināšanu. Viņš to uzskata par savu pienākumu - S.Sīmanis pats iepriekš paudis “Dzirkstelei” (27.augusta “Dzirkstelē” raksts “Deputātam prasa paskaidrojumus”).

Deputāts aizskāris pašvaldību un tās juristus?
“Dzirksteles” rokās ir nonācis ētikas komisijas lēmuma pilns teksts, kur var precīzi izlasīt, kuri tad ir tie I.Liepiņa izteikumi, kuros saskatīti ētikas pārkāpumi. Ir izceltas šādas rindkopas no deputāta teiktā!
1) “Parasti neapdomīgi esmu balsojis, ja jautājums nav ticis laikus pietiekami izskaidrots un pārrunāts. Tā jau ir, ka mēs, deputāti, bieži vien paļaujamies uz pašvaldības administrācijas speciālistu, juristu kompetenci. Bet vēlāk dzīve pierāda – ir aiziets šķērsām.”
2) “Šodien pašvaldība ar tās domi un administrāciju līdzinās vampīram, kas sākotnēji veselīgajam novadam pamazām laupa funkcionēšanas spēju.”  
Ētikas kodeksa pārkāpumi, kurus I.Liepiņš pieļāvis, sniedzot interviju “Dzirkstelei”, kopsavilkumā vienkāršoti (ne juristu valodā) varētu izteikt šādi: deputāts aizmirsis par cieņu un toleranci, viņš ir lietojis aizvainojošus izteicienus; viņš nav veicinājis profesionālu, lietišķu komunikāciju; nav balstījies uz objektīvu un pārbaudītu informāciju, faktiem; nav informējis augstākstāvošo amatpersonu; nav bijis lojāls; nav bijis atbildīgs par pašvaldības tēlu un reputāciju sabiedrība. Tie visi ir pašvaldības ētikas kodeksa priekšraksti, kurus, kā var saprast, ir ignorējis I.Liepiņš.

Pašvaldība publiskojusi deputāta nosodījumu
Saskaņā ar pašvaldības ētikas kodeksa prasībām ētikas komisijas nosodošais lēmums  par deputātu I.Liepiņu ir publicēts pašvaldības mājaslapā. Piebilstams, ka saskaņā ar pašvaldības ētikas kodeksu ētikas komisijas lēmums nav apstrīdams vai pārsūdzams.
“Dzirkstele” aicināja pašvaldības sabiedrisko attiecību vecāko speciālisti Guntu Kalmani atgādināt, vai ir bijis vēl kāds cits gadījums, kad pašvaldība šādā veidā – mājaslapā – ir publiskojusi kādu citu savas ētikas komisijas nosodošu lēmumu. G.Kalmane teica: “Pamatojoties uz pašvaldības ētikas kodeksu un ētikas komisijas nolikumu, par ētikas kodeksa pārkāpumu, ko izdarījis domes deputāts, tiek ievietota publikācija pašvaldības mājaslapā. Šobrīd šādi ir divi paziņojumi: par Mārtiņu Bogdanu (tobrīdējo novada deputātu – red.) un I.Liepiņu.” 
Taču pēc “Dzirksteles” rīcībā esošās informācijas savulaik pašvaldības ētikas komisija ir izskatījusi arī sūdzību par administrācijas kādu darbinieku. Ticis pieņemts arī nosodošs lēmums, kurš netika publiskots. G.Kalmane skaidroja: “Uz darbiniekiem šī publiskošana neattiecas.”


Iedzīvotājiem ir tiesības iepazīt arī kritiskus viedokļus

Sigita Roķe, mediju attīstības organizācijas “Internews” redaktore: - Deputāta Liepiņa intervijā laikrakstam „Dzirkstele” teiktā izskatīšana pašvaldības Ētikas komisijā, vērtējot no mediju viedokļa, ir satraucoša. Ikviena medija uzdevums ir informēt sabiedrību, piedāvāt dažāda veida informāciju, viedokļus un skatpunktus. Demokrātiskā sabiedrībā mums nav viena, pareizā viedokļa. Un medija uzdevums ir atspoguļot visu šo skatpunktu dažādību, dodot iespēju ikvienam nonākt pie saviem secinājumiem. Vienmēr būs arī kritiski viedokļi, un medija uzdevums ir tos atspoguļot. Kāpēc laikrakstam būtu jāuztraucas par intervijā teiktā vērtēšanu Ētikas komisijā? Ne jau tāpēc, ka tas sagādā neērtības deputātam, skaidrs, ne tāpēc redakcija pievēršas šim notikumam. Satraukuma pamats ir cits - tas var kavēt redakcijas iespējas pildīt savus uzdevumus pret sabiedrību. Ļoti iespējams, ka pēc šādas rīcības ne viens vien padomās divreiz un varbūt pat atteiks sarunu ar žurnālistu, bažījoties no sekām, ja pateiks ko kritisku. Tas savukārt nozīmē, ka laikraksta lasītājus nesasniegs informācija un viedokļi visā to daudzveidībā. Kāpēc sabiedrībai tas ir būtiski? Pirmkārt,  tikai vispusīgi informēts cilvēks var pieņemt kvalitatīvus lēmumus, un lēmumi ikvienam no mums ir jāpieņem patstāvīgi. Lielie – uz vēlēšanām, kur pamatota izvēle veidojas, četrus gadus sekojot notikumiem, ikdienas – kurā skolā laist bērnu, pa kuru ielu labāk braukt, vai pirkt sildītāju, zinot, kad pieslēgs apkuri. Otrkārt, ikviens no mums esam darba devēji. Jā, darba devēji ikvienam deputātam un ikvienam pašvaldības darbiniekam. Mēs visi, kas strādājam, maksājam ienākuma nodokli, visi, kam ir īpašums, maksājam nekustamā īpašuma nodokli, un tā ir sākotnēji mūsu darbā nopelnītā nauda, no kuras ikvienam pašvaldības darbiniekam tiek maksātas algas. Tātad mums ir tiesības un pienākums kā darba un algas devējam zināt, kā strādā mūsu apmaksātie darbinieki – un ne tikai komplimentus, bet arī kritiskus viedokļus. Un uzzinām mēs to ar medija starpniecību. Tas ir medija uzdevums un jēga iet un uzdot jautājumus un saņemt atbildes mūsu vietā. Tāpēc pastāv žurnālistika.
Domāju, tā vietā, lai atbildētu ar Ētikas kodeksa punktiem, pašvaldībai bija un vēl joprojām ir lieliska iespēja saviem darba devējiem – Gulbenes iedzīvotājiem – skaidrot, kas ir paveikts, kur kritika varbūt ir vietā, bet kur – ne. Domāju, laikraksts noteikti to publicēs. Un ieguvēji būs visi, bet visvairāk iedzīvotāji, kuriem veidosies daudz skaidrāks priekšstats, ko pašvaldības darbinieki ir paveikuši, lai Gulbene būtu lieliska vieta, kur dzīvot, audzināt bērnus un sagaidīt vecumdienas.  


Deputāts darīja to, kas jādara!
Ieva Andersone, zvērināta advokāte no advokātu biroja “Sorainen”, kura specializējas arī mediju lietās: - Šoreiz ir runa par ētikas kodeksa pārkāpumiem, nevis par juridiskiem pārkāpumiem. Tas tomēr ir pietiekami nopietni tādā ziņā, ka tas ir pašvaldības iekšējs normatīvais akts. Ir jāuztver nopietni! Tomēr šajā konkrētajā gadījumā es neredzu pamatu ētikas komisijas pieņemtajam lēmumam. Ja pavērtējam to pašu pamatu, to “sāli”, interviju ar deputātu I.Liepiņu - jā, viņš diezgan kritiski izsakās par Gulbenes novada pašvaldību, kritizē lēmumu pieņemšanas procesus, situācijas, pašus lēmumus. Bet mēs redzam, ka viņš kritizējot ievēro pieklājības un tiesību normas. Viņš nevienu konkrēti nesauc vārdā. Viņš nenosauc kaut kādus tādus faktus, kurus pēc tam kāds cits varētu nosaukt par nomelnojošiem vai nepareiziem. Manuprāt, viņš ievēroja savas vārda brīvības robežas. Un pat vēl vairāk! Viņš darīja to, kas deputātam būtībā būtu jādara. Viņš ceļ trauksmi par lietām, kas nav kārtībā pašvaldībā, un mēģina tam pievērst uzmanību. Pietiekami arī pamatojot! Viņš arī norāda, ka iepriekš ir vērsies ar iesniegumiem un sniedzis savu viedokli priekšsēdētājam, bet tas ir palicis bez gaidītās atbildes reakcijas. Man šķiet, ka šis deputāts labi prot, nepārkāpjot vārda brīvības robežas, pildīt savus pienākumus. No Eiropas cilvēktiesību tiesu prakses ir zināms, ka dažos gadījumos arī viedoklis var būt pārmērīgi aizskarošs, bet to nevarētu attiecināt uz šo konkrēto gadījumu. I.Liepiņa izteikums intervijā “Dzirkstelei”, ka “šodien pašvaldība ar tās domi un administrāciju līdzinās vampīram”, ir tikai tāds tēlains salīdzinājums. Pašvaldības ētikas komisija te ir saskatījusi pārkāpumu. Es gribētu atsaukties uz Eiropas Cilvēktiesību tiesu praksi, ka politiķiem un jebkam, kas ir saistīts ar politiku, ir lielāka pieļaujamās kritikas robeža. Politiķiem un līdz ar to arī domei kā vēlētai institūcijai ir jāapzinās, ka viņus kritizē, par viņiem tiešām var cilvēki šausmināties, jokoties. Ar to vienkārši ir jārēķinās! Ja jūs strādājat vēlētā amatā, visi cilvēki vērtēs un mēģinās sekot līdzi. Otrs I.Liepiņa izteikums intervijā “Dzirkstelei”, kuru izcēlusi ētikas komisija, ir par to, ka reizēm “šķērsām” deputātus ir aizvedusi paļaušanās uz pašvaldības administrācijas darbinieku, juristu kompetenci. Pēc ētikas komisijas domām pašvaldības administrācijā darbinieki, juristi cītīgi strādā un nejūtas tā, ka kaut ko nebūtu izdarījuši, kā vajag. Labi. To var saprast. Bet paskatīsimies no otras puses! I.Liepiņš jau nevienam nepārmet. Viņš saka, ka ir paļāvies, bet vēlāk dzīvē nācies pievilties. Tā var notikt visdažādāko iemeslu dēļ. Tā vien liekas, ka par visām varītēm ētikas komisija ir gribējusi kaut ko nosodīt tajā, ko I.Liepiņš ir pateicis intervijā “Dzirkstelei”, bet paskaidrojumi par to, kas tad tieši ir pārkāpts, ir faktiski nekādi. Jāsaprot, ka deputāts ir tautas pārstāvis. Viņam ir jāpauž savas domas, tajā skaitā arī par strīdīgiem un nepatīkamiem jautājumiem. Ja mēs runājam par kaut kādu lojalitāti, tad viņam ir jābūt lojālam savas pašvaldības iedzīvotāju priekšā, nevis novada pašvaldības un tās administrācijas priekšā. Vēlētāji deputātam ir uzticējuši pārstāvēt savas intereses. Vēlreiz uzsveru - intervijā “Dzirkstelei” I.Liepiņš nav pārkāpis ne pieklājības, ne juridisko normu robežas.


Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem