Dzirkstele.lv ARHĪVS

Ceļa Gulbene-Balvi remonts šogad nebeigsies

Inita Savicka

2019. gada 11. oktobris 00:00

2893
Ceļa Gulbene-Balvi  remonts šogad nebeigsies

Kārtīga ceļa Gulbene-Balvi remonta vietā, kuru sākotnēji bija plānots pabeigt 10.oktobrī, tātad jau vakar, esam sagaidījuši nevis labu ceļu, bet gan to, ka kārtējo reizi tiek laboti tā defekti.
“Latvijas Valsts ceļu” pārstāve Ieva Niedra “Dzirkstelei” atzīst, ka reģionālā autoceļa Gulbene-Balvi-Viļaka-Krievijas robeža (Vientuļi) posmā no Gulbenes Litenes virzienā remontdarbus sākotnēji bija plānots pabeigt 10.oktobrī, taču darbus pilnībā būs iespējams pabeigt tikai nākamā gada remontdarbu sezonas sākumā.

Kāpēc izveidojusies šāda situācija?
Nedienas saistībā ar  ceļa pārbūvi faktiski vajājušas jau no paša sākuma. Kopējās būvdarbu izmaksas ir 6 280 992 eiro (bez PVN), projektu līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds. Objekta piecos kilometros bija paredzēta  pilnā seguma pārbūve – salizturīgās kārtas, šķembu kārtas un divu asfaltbetona kārtu izbūve, bet atlikušajos piecos kilometros - nepilnā seguma pārbūve – šķembu kārtu un divu asfaltbetona kārtu izbūve, kā arī vēl projekts paredz caurtekas izbūvi tilta pār Pogupi vietā,  savukārt posmā no Gulbenes līdz Ceļmalām - gājēju un velosipēdistu ceļu. Ceļa pārbūvi bija paredzēts uzsākt 2018.gada pavasarī. Līgums par būvdarbu veikšanu tika noslēgts 2018.gada pavasarī, taču būvuzraugu trūkuma dēļ iepirkumu par būvuzraudzību nācās atkārtot četras reizes, līdz ar to būvdarbi tika uzsākti tikai 2018.gada rudenī.
Jau šogad augustā tika laboti defekti uz šī ceļa. Posmā pirms bijušā dzelzceļa tika paredzēta nepilnā segas konstrukcija, tas ir, esošās asfalta segas nofrēzēšana, šķembu pamata kārtas un divu asfalta kārtu ieklāšana. Taču jau pēc pirmās asfalta kārtas izbūves segumā sāka veidoties rises, segai trūka nestspējas, tāpēc arī šī asfalta kārta tika nofrēzēta.

Asfaltbetona kārtā - plaisu tīkls
Šonedēļ “Latvijas Valsts ceļi” publiskajā telpā nāca klajā ar informāciju par defektiem un deformācijām, kas konstatēti remontdarbu posmā autoceļa 11.kilometrā ieklātajā asfalta apakškārtā. Pirms nedēļas tur puskilometru garā posmā tika ieklāta asfalta apakškārta vienā joslā. Nākamajā rītā pēc asfalta ieklāšanas šis posms tika atvērts satiksmei, bet dienas beigās lokālās vietās šī posma brauktuvē sāka parādīties defekti asfaltbetona kārtā - plaisu tīkls, kas nākamajās dienās progresēja.
“Latvijas Valsts ceļu” speciālisti apsekoja būvdarbu vietu un konstatēja, ka deformācijas, visticamāk, radušās tādēļ, ka asfalts tika ieklāts uz pārmitrinātām šķembām. Paaugstināta mitruma apstākļos pamatu materiālu nestspēja samazinās, tāpēc dažās vietās tā nav pietiekama. Ņemot vērā to, ka ir rudens un laika apstākļu uzlabošanās netiek prognozēta, ir pieņemts lēmums, ka bojājumu vietās tiks veikts remonts: defektu posmos tiks veikta asfaltbetona demontāža un ieklāts asfalts.
Būvdarbus, kā zināms, veic SIA “8 CBR”. “Dzirkstelei” uzsverot, ka būvdarbu pasūtītājs ir “Latvijas Valsts ceļi” un būvnieki, veicot ceļa remontu, rīkojas tikai saskaņā ar projektu.

Kas vainīgs?
Vaicājām “Latvijas Valsts ceļiem”, vai ceļš ir problemātisks, varbūt vainīgs līdz galam neizdomāts projekts un varbūt ceļam bija nepieciešama simtprocentīga grunts konstrukcijas nomaiņa.
No “Latvijas Valsts ceļu” atbildes noprotams, ka tieši nepilnās segas konstrukcijas posmi ir lielākais izaicinājums gan būvdarbu veicējiem, gan “Latvijas Valsts ceļiem” kā pasūtītājam, jo Gulbenes – Balvu ceļa klātne ir ļoti neviendabīga. “Problēmas būvdarbu laikā radīja esošās ceļa klātnes vietām nepietiekamā nestspēja, papildus tam nepilnvērtīgā ūdens atvades sistēma, kas īpaši bija jūtama rudens lietavās.”
Kāpēc visu desmit kilometru ceļa posmā netika izvēlēta pilnas segas rekonstrukcija? “Latvijas Valsts ceļi” atbild, ka, “ņemot vērā ierobežotā finansējuma apstākļus valsts ceļu remontdarbiem, nepilna segas rekonstrukcija kā metode tiek izvēlēta tur, kur to ļauj esošā ceļa tehniskais stāvoklis”. 
Bet, kā liecina fakti, tad, iespējams, tieši ceļa tehniskais stāvoklis nav tik viennozīmīgi vērtējams. Kā tas viss beigsies, būšot redzams pavasarī. “Pēc ziemas būs redzams, kuras vietas objektā vēl nepieciešams pielabot un pastiprināt, un tikai tad klās virskārtu. Ja pavasarī kādās vietās tiks konstatētas nestspējas problēmas, tad pirms asfalta virskārtas ieklāšanas tiks meklēti un realizēti risinājumi šīs nestspējas uzlabošanai.”
Taču tuvāko nedēļu laikā plānots visā objektā ieklāt asfalta apakškārtu, lai varam pārdzīvot ziemu.