Svarīgākās lietas bērns iemācās smilšu kastē

2019. gada 11. oktobris 00:00

1338

Svarīgākās lietas bērns iemācās smilšu kastē

Kopš 1. septembra pirmsskolas iestādes savu darbu organizē pēc jaunās kompetenču pieejas. Gulbenes 1. pirmsskolas izglītības iestādes vadītājas vietniece izglītības jomā, pirmsskolas mācību jomas konsultante Inita Artistova, kurai ir 20 gadu pieredze pedagoģiskajā darbā, atzīst, ka saviļņojumu par jaunajām iespējām un zināšanām, kā šodien strādāt ar bērnu, aizēnoja izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas septembra beigās izskanējušais ierosinājums izvērtēt pedagogu slodzes bērnudārzos. Ministre aicināja sākt diskusiju par pirmsskolas izglītības iestādēs strādājošo slodžu dalīšanu, kur daļa no darba stundām varētu būt pedagoģiskais un daļa – pieskatīšanas darbs.
- Vai šis aicinājums bija jums un jūsu kolēģiem pārsteigums?
- Jā, tas bija ļoti liels pārsteigums, jo tikko bija sācies jaunais mācību gads un visi bija pacilāti - gan par to, ka visi bija noskaņojušies strādāt pēc jaunieviestās kompetenču pieejas, gan par to, ka mūsu novadā pedagogi saņem gan Ministru kabineta noteikto likmi, gan no 1.septembra arī piemaksu, ja bērnu skaits grupā pārsniedz 20. Ministres rosinājums nāca kā sniegs no skaidrām debesīm. Cik man zināms, Izglītības un zinātnes ministrijā jau vairākus gadus nav viena konkrēta cilvēka, kas būtu tieši atbildīgs par pirmsskolas iestāžu darbu. Līdz ar to jautājumu ir daudz, bet atbilžu nav nevienas. Man kā pedagogam vispār ir grūti saprast, ko tas vārds “pieskatīšana” nozīmē, jo jau pats nosaukums “pedagogs” norāda, ka tiek veikts pedagoģisks darbs.
- Vai tas jūsu darba ikdienā ienesis kādu satraukumu?
- Noteikti, jo mēs jau nezinām, kādi apsvērumi ministri ir virzījuši līdz šādām domām. Kopš šī paziņojuma uzklausīšanas nav bijusi diena, kad mēs nebūtu par to savā starpā runājuši. Vislielākais satraukums ir, ka skolotāji var palikt bez darba un saņemt mazāku algu. Otrs variants – ka skolotājs turpinās darīt to, ko viņš māk, bet par to saņems mazāku atalgojumu. Pieļaujam domu, ka ministre varbūt grib Rīgas modeli ieviest visā Latvijā. Tas paredz, ka ir viens skolotājs un divi palīgi. Iemesls varētu būt meklējams tajā, ka šobrīd ļoti trūkst pedagogu. Bet mēs zinām - tas ir tāpēc, ka darbs ir ļoti zemu atalgots un sabiedrībā nenovērtēts. Joprojām daudzi gribētu strādāt par pirmsskolas pedagogiem, jo darbs patiešām ir ļoti interesants, bet mazā atalgojuma dēļ cilvēki izvēlas labāk apmaksātus darbus. Ministre gan vēlāk skaidroja, ka vēlējusies tikai atvērt diskusiju. Tomēr, ko šādu dzirdot, pedagogiem ir pamats satraukumam, vai zem tā visa neslēpjas tālāki plāni.
Jebkura pirmsskolas pedagoga pienākums ir organizēt pedagoģisko procesu. Tam jābūt attīstošam, radošam un izzinošam. Pirmsskolas pedagogs sagatavo bērnus mācībām skolā. Man būtu grūti salīdzināt kolēģu darbu augstskolā, jo neesmu tur strādājusi, bet domāju, ka visās izglītības pakāpēs ir cilvēki, kas godprātīgi strādā un iegulda ļoti daudz darba, lai sagatavotos, vienalga, vai tā ir lekcija augstskolā vai stunda vidusskolā, vai nodarbība pirmsskolas iestādē. Bērnudārzā arī tad, kad bērni atpūšas, skolotājs nevar vienkārši nedarīt neko. Vienmēr ir kāds, pie kura vajag pieiet, aprunāties, samīļot. Šajā laikā tiek rakstītas dienasgrāmatas, notiek gatavošanās nākamās dienas nodarbībām, dažkārt noformētas telpas vai rakstīts kāds scenārijs.
- Nav noslēpums, ka tas, ko bērnā iegulda viņa pirmajos dzīves gados, ir pamats viņa sekmīgai izaugsmei nākotnē.
- Jā, ir tādi skaisti vārdi, ka dzīvei visas svarīgākās lietas bērns iemācās smilšu kastē, nevis augstskolas solā. Tur tiek apgūtas tās pamatlietas – kā mēs sapratīsimies, kā sadarbosimies, kā pagaidīsim, vai palīdzēsim otram. Arī tas, ka ir jāpaguļ pusdienlaiks un ka piens ir veselīgs!
- Jau rit otrais mēnesis, kad pirmsskolās darbs tiek organizēts pēc jaunās kompetenču pieejas. Ko jaunu tas prasa no pirmsskolas pedagoga?
- Jā, ir izdoti Ministru kabineta noteikumi un vadlīnijās ir aprakstīts, kā tiek organizēts pedagoģiskais process pirmsskolas iestādēs, sākot ar 1.septembri. Tā ir kompetenču pieeja, caur ko bērnam būs caurviju prasmes. Agrāk to tā nesauca, bērns tajās apgūst vērtības, tikumus un dažādas mācību jomas. Šajos noteikumos ir ļoti skaidri aprakstīts, kā šis pedagoģiskais process tiek organizēts. No pedagoga tas prasa ļoti pārdomātu darbu un daudz vairāk plānošanas. Šī pieeja paredz, ka pedagogam ir jāpadomā par katru bērnu atsevišķi, nevis par visu grupu kopumā. Tas nozīmē organizēt darbu grupiņā, piedāvājot katram bērnam uzdevumus, kas ir atbilstoši viņa spējām. Līdz ar to ir lielāka nepieciešamība arī sadarbībai starp skolotājiem, kas strādā ar bērnu. Ja agrāk bija tā, ka viens skolotājs plāno darbu visiem bērniem, tad tagad ir otrādi – visi skolotāji kopā plāno katram atsevišķam bērnam.
- Kad pedagogs plāno šos konkrētos uzdevumus katram bērnam?
- Labs jautājums. Mēs cenšamies atrast jebkuru iespējamo mirkli, kad skolotāji var satikties un parunāties. Ļoti daudz notiek sarunas pa telefonu pēc darba laika. Vēl mēs savā bērnudārzā esam atraduši labu risinājumu – skolotājiem ir elektroniskās dienasgrāmatas, kurās var veikt ierakstus arī mājās gan sporta, gan mūzikas un grupas skolotājs. Tā ir iespēja vienam skolotājam izlasīt par otra darbu un vieglāk saprast, kā jāstrādā ar bērnu. Bet visiem pedagogiem ir ļoti grūti atrast laiku, lai tīri fiziski sanāktu kopā un kārtīgi izrunātu visu par katru bērnu. Mums tāda brīvā laika vienkārši nav, jo viss laiks darbā tiek absolūti veltīts bērniem!
- Vai, jūsuprāt, ir bijis pietiekams laiks šai pārejai?
- Jā. Esam vismaz divus gadus ļoti nopietni mācījušies, diskutējuši un domājuši, kāda būs šī jaunā pieeja. Mēs Gulbenes 1. pirmskolas iestādē jau daudzus gadus pirms šīs pieejas bijām mēģinājuši solīti pa solītim sakārtot darbu tā, lai tas būtu mūsdienu bērniem atbilstoši, tāpēc mums uztraukumu nav. Mēs saprotam, kas un kā ir jādara. Tomēr negaidām, ka jaunā pieeja pilnībā iedzīvosies visur. Ir kolēģi, kam ši pieeja ir liels izaicinājums, un tur būs vajadzīgs mazliet vairāk laika, lai to pielāgotu.
- Vai jšī jaunā pieeja patiešām bija nepieciešama?
- Pārmaiņas bija nepieciešamas, jo bērni ir mainījušies. Pasaule ir mainījusies, un kā tad var nemainīties pirmsskolas izglītība? Ir iestādes, kas varbūt ir mainījušās jau gadu laikā pamazām, bet mums noteikti ir bijuši vajadzīgi skaidri šie noteikumi, kā strādāt. Šobrīd skolotāji ir nomierinājušies, jo ir sapratuši, ko un kā darīt. Mēs priecājamies, ka jau pirmajā mēnesī, strādājot pa jaunam, bērniem mirdz acis un viņi staigā pa koridoru dziedādami. Mēs, piemēram, esam atteikušies no tā, ka visiem jāstaigā pa pāriem, kā arī ārā bērns var iziet tad, kad ir pats saģērbies. Novērojam, ka caur to viņi sarunājas jau kā pieauguši cilvēki. Kad redzi viņus to darām, tad saproti - jā, to vajadzēja, lai bērnos atvērtu vēl vairāk patstāvības.
- Pastāstiet, lūdzu, mazliet vairāk par programmu “FasTracKids”, ko savā darbā realizē trīs Gulbenes novada pirmsskolas iestādes!
- Šī mazo bērnu interešu izglītības programma darbojas gandrīz 56 pasaules valstīs. Milzīgi liels paldies mūsu novada pašvaldībai, jo mēs saņemam finansējumu, lai šajās nodarbībās varētu piedalīties visi 5-6 gadus vecie bērni gan mūsu, gan 2. pirmsskolas izglītības iestādē un šogad arī Lizumā. Bērniem ļoti patīk šīs nodarbības. Divu gadu laikā viņi apgūst vairāku zinātņu pamatus – dabaszinības, atsronomiju, bioloģiju, ekonomiku, matemātiku, literatūru, radošumu. Tās ir ārkārtīgi interesantas nodarbības, kuras vada “trešais skolotājs” - interaktīvā tāfele. Nodarbību saturs ir izveidots un ierakstīts. Skolotājs vada procesu un zina, kad parunāties ar bērniem par tēmu un kas ir jādara kopā ar bērniem. Jā, domāju, ka šī programma bija ļoti labs instruments, lai skolotājs saprastu savu jauno lomu, ka ne vienmēr viņam ir jābūt galvenajam un noteicošajam darba vadītājam. Skolotājs var arī paiet malā un vērot procesu. Ceram, ka mūsu bērnudārzā izaugs arī kāds zinātnieks.
- Kāds būtu jūsu iedrošinājums kolēģiem, kas ikdienā strādā pirmsskolas iestādē?
- Skolotājiem ir jāstrādā, cik vien labi var, un tieši viņu pedagoģiskās zināšanas un pieredze palīdzēs orientēties ikdienas situācijās. Ļoti svarīga ir sadarbība arī ar vecākiem. Vecāku atbalsts patiešām ir un vienmēr būs ļoti būtisks. Es gribētu, lai tieši vecāki saprot, cik pirmsskolas pedagoga darbs ir nozīmīgs un kāda ir pedagoga loma viņa bērna dzīvē. Pedagoģiskais darbs bērnudārzā sākas ar to brīdi, kad bērns tiek atvests no agra rīta, un notiek līdz brīdim vakarā, kad viņam vecāki atnāk pakaļ. Sarunas ar vecākiem ir ļoti nozīmīga mūsu darba daļa katru dienu. Šobrīd pedagogi ar nepacietību gaida turpmākās Izglītības un zinātnes ministrijas organizētās diskusijas par pirmsskolas pedagogu slodzēm un saka paldies Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrībai, kura ļoti nopietni aizstāv pirmsskolas pedagogus.

Ministres citāts
“Nez kāpēc man šķiet, ka augstākās un vidējās izglītības skolotājiem un pasniedzējiem gatavošanās periods ir krietni sarežģītāks. Es nebūt nenoliedzu, ka psiholoģiskā spriedze, kāda ir bērnudārzā, strādājot ar ļoti dažādā vecuma posmu, ir patiešām izaicinājums, bet man šķiet, ka tā pedagoģiskā līdziesaiste tomēr tur nav tik aktīva. Un tāpēc tagad viens no provokatīvajiem piedāvājumiem ir – šķirt pedagoģisko slodzi bērnudārzā un neuzrādīt, ka tās ir tikai 36 pedagoģiskā darba stundas, bet tās nodalīt. Varbūt puse ir pedagoģiskais un puse ir pieskatīšanas darbs. Es gribu diskusiju par to. Manā ieskatā, sagatavoties vienai vidusskolas stundai un augstskolas lekcijai vajag krietni vairāk laika un, es arī teikšu, zināšanu un prasmju nepieciešams, nekā stundu sagatavot bērnudārzā.”
(Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska, 25.septembrī “Latvijas Radio” raidījumā “Krustpunktā”)

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Svarīgākās lietas bērns iemācās smilšu kastē

Kategorijas