Oktobris Druvienas vecajā skolā-muzejā vienmēr ir īpašs

2019. gada 15. oktobris 00:00

225

Oktobris Druvienas vecajā skolā-muzejā vienmēr ir īpašs

Kristīne Krama, citējot Skaidrītes Kaldupes 1971.gadā sarakstītos vārdus, aicināja “pasērst pie sapņotājiem” un būt “pāri vasarām simtā”, kur mūžīgi “Druvienas ābeles zied”. Viņa atgādināja, ka šis dzejolis pirmoreiz izskanēja tieši Druvienā, lielskunga Volfa pilī (toreizējā astoņgadīgajā skolā), kad šejienietis, literatūrvēsturnieks Kārlis Egle (1887-1974) bija sarīkojis J.Poruka 100. dzimšanas dienas svinības. Par godu dzejnieka nu jau 148. dzimšanas dienai skolas klases telpā vārds tika dots pašmāju un viesos atbraukušajiem šodienas dzejniekiem.
Pēc uzstāšanās katrs no Kristīnes rokām saņēma baltu rozes ziedu. Par noskaņu klasē rūpējās druvēniete Estere Graumane, kura spēlēja ģitāru un dziedāja. Laiks paskrēja nemanot. Dzejas stunda bija piepildīta, emocionāla un maģijas pilna. Kopā ar savējiem visu šo laiku vecajā skolā-muzejā bija arī Druvienas pagasta pārvaldes vadītājs Juris Graumanis.

Ar Jāņa Poruka klātbūtnes sajūtu
Pirmā uzstājās Druvienas dzejniece Anita Graumane, kura savā laikā ir vadījusi vecās skolas muzeju. Viņa citēja gan J.Poruku, gan runāja savu dzeju. Druvienu pārstāvēja vēl arī jaunais dzejnieks Mikus Rotavots, Gulbeni - Daiga Kalinka, Monta Ezergaile un Herta Pugača, Lizumu – Inese Tirzīte, Balvus – Arvis Degums, Madonu – Aivars Aivieksts.
Dzeja glāstīja, lika domāt, ieklausīties vārdos un starp vārdiem, saklausīt dzejas valodas harmoniju. Nemanot aizritēja laiks. Vēl brīdi pasākuma dalībnieki pulcējās pie saimes galda, lai cienātos ar Druvienai raksturīgo “Buņģa zupu” un nobaudītu “Silmaču” muzeja saimnieces Sandras Āres ceptās plānās pankūkas. Fonā kokli spēlēja druvēniete Aisma Valtera.
Dzejnieki dalījās iespaidos, muzeja vadītāja interesentiem deva iespēju viņas vadībā izstaigāt muzeju, klausīties stāstījumā par J.Poruka radošo biogrāfiju, dzīvi un sajust viņa gara klātbūtni. K.Krama “Dzirkstelei” teica – tieši J.Poruks ir tas cilvēks, kurš joprojām un arvien nes Druvienas vārdu pasaulē, kaut dzīves laikā savā dzimtajā pagastā viņš palika līdz galam nesaprasts, neatbalstīts. Taču, kā uzsvēra muzeja vadītāja, dzejnieka personības lielumam nespēja pieskarties nekas – ne sadzīves likstas, ne cilvēku vērtējums, ne trūkums, ne veselības problēmas.
Šajā dienā patiešām esot justa J.Poruka klātbūtne - “Dzirkstelei” sacīja A.Aivieksts. “Krītošās lapas neaizēno vecos iespaidus,” viņš teica.
M.Rotavots laikrakstam atklāja, ka J.Poruka dzejas dienā skaidri iezīmējusies dzejnieka misija – būt patiesam, nest gaismu, turēt valodu par svētumu, neizķēmot to. “Šeit, vecaja skolā, caurstrāvo mīlestības gars,” viņš akcentēja. Nesen viņš bibliotēkā esot paņēmis lasīšanai uz mājām J.Poruka dzejas grāmatu un jūtoties pārsteigts. Viņš izbaudot dziļumu, domu spēku un ritmu. “Ritms ir tas, ko meklēju sevī un kā trūkst mūsdienu sabiedrībā,” pauda M.Rotavots.

Druvienā Atmoda sākās ar dzeju
A.Graumane “Dzirkstelei” sacīja, ka pēc K.Kramas lūguma šīs dzejas stundas organizatore muzejā ir bijusi viņa, atceroties kādreizējo Vidzemes dzejnieku apvienību, kura tika dibināta pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu sākumā. Druvienas vecajā skolā viņa savā laikā esot nostrādājusi 12 gadus, sākot no 1988.gada. Tas bija Atmodas laiks. Druvienā tas sākās ar dzeju.
“Cilvēkiem veco skolu vajadzēja. Viņi brauca uz šejieni! Ekonomiskā situācija nebija spīdoša. Mēs, Vidzemes literāti, uzstājāmies gan vecajā skolā-muzejā, gan braucām pa Latviju, runājām dzeju un vācām ziedojumus vecajai skolai, lai varētu durvis sakārtot, logus. Tādas akcijas veicām. Durvis skolai nomainījām,” atcerējās A.Graumane.
Viņa bilda – bija laiks, kad uz Druvienu brauca dzejnieki no visas Latvijas. Dzejniece sacīja, ka muzejā un savās mājās Druvienā gadsimtu mijā ir uzņēmusi Knutu Skujenieku, Jāzepu Osmani, Uldi Ausekli, Valdi Atālu, kurš arī tika izveidojis kamīnu vecajā skolā-muzejā. Arī Imants Ziedonis ir šurp braucis. Tolaik J.Poruka dzimšanas dienai bija plašs skanējums. Tagad, kad vairāk nekā jebkad sabiedrībā valda patērētāju psiholoģija, pie dzejas turas tie, kuru gars pretojas materiālās pasaules spiedienam.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Oktobris Druvienas vecajā skolā-muzejā vienmēr ir īpašs

Kategorijas