Dzirkstele.lv ARHĪVS

Par Druvienas kultūras namu

Par Druvienas kultūras namu

Neesmu kompetents spriest par būvkonstrukcijām un telpu lietderību, bet kā profesionālis radošajā jomā varu izteikt viedokli par sienu gleznojumiem.
Manā redzējumā, tiem ir milzīga vērtība kā sava laikmeta lieciniekiem. Šie gleznojumi koncentrētā un spilgtā veidā parāda to, ka bieži vien labākās radošās izpausmes notika ārpus Rīgas - rajonu centros un kolhozu kultūras namos. Kā zināms, pie kolhoziem bija piesaistītas gan izcilas mūzikas grupas, gan deju kolektīvi, kori utt.
Kā piemērs tam, ka padomju laikos labākās mākslas izpausmes notika ārpus Rīgas, bija gleznotājas Lidijas Auzas personālizstāde Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā šī gada pavasarī. Viņu šogad mēs no jauna atklājām lielā mērā tāpēc, ka dažādās publiskajās telpās Talsos joprojām bija saglabājušies viņas sienas gleznojumi. Jau sen to visu varēja nojaukt vai pārbūvēt, un mēs nekad nevarētu no jauna atklāt izcilu mākslinieci. Uz izstādi muzejā izdevās tos milzīgos sienas gleznojumus par baisi lielu naudu atvest uz Rīgu. Es vispār nesaprotu, kā to varēja dabūt gatavu!
Šobrīd Druvienas kultūras nama sienu gleznojumi vēl ir pārāk jauni, lai novērtētu to kultūrvēsturisko vērtību. Bet, ja tos izdotos saglabāt situācijā, kad visā Latvijā padomju laiku interjeri un labākie laikmeta liecinieki izzūd, tā būtu milzīga vērtība nākamajām paaudzēm. Pēc gadiem 50 vai 100 šādi gleznojumi Latvijā būs unikāli. Ir jau sen skaidrs, ka nav nekā vieglāka par nojaukšanu - čiks un gatavs. Bet saglabāt vērtības ir daudz grūtāk - tas prasa gan radošo izdomu, gan piepūli.

fakts

Druvienas kultūras nama foajē zālē atrodas mākslinieku Brigitas un Ralfa Jansonu veidotais sienas gleznojums, kura centrā ir novadnieki Jānis Poruks, brāļi Egles, brāļi Straumes, kā arī dažādas darba un sadzīves ainas. Tradīciju zālē sienas rotā mākslinieces Helgas Melbārdes–Krisbergas veidotais panno „Druvienas dziesma”. Kultūras namā ir arī Jēkaba un Miķeļa Hofertu metāla mežģīņu kalums. Druvēnieši un Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde uzskata – šīm mākslas vērtībām būtu jāiegūst vietējas nozīmes aizsargājama kultūras pieminekļa statuss. Pašvaldībā nesteidzas piekrist šādam viedoklim.