Izstāde muzejā – par cimda variāciju

2019. gada 15. oktobris 00:00

2005

Izstāde, kas sasilda, jo ir rudens, domājam par cimdiem, par svecēm un priecājamies par krāsām dabā un rokdarbos - tā varētu teikt par ekspozīciju “Cimds - tradicionālais un citādais”, kas piektdien tika atklāta Gulbenes novada vēstures un mākslas muzejā un būs skatāma līdz 13.novembrim.

Dažādība un dzimtu stāsti
“Tā ir vislielākā vērtība – saglabāt senas prasmes un nodot tās no paaudzes paaudzē. Jebkurš cimds ir ar savu stāstu. Tradicionāls vai ne, bet katrs cimdu pāris ir īpašs un uzmanības cienīgs. Man personīgi šajā izstādē patīk ļoti daudzi cimdi. Tuvi ir cimdi, kuros izmantoti novadnieka Jūlija Straumes dizaina raksti. Īpašs stāsts ir Lizuma cimdu ekspozīcijā, kur skatāms vienas ģimenes vecais cimdiņš ar īpašu rakstu un salāpītu īkšķi, blakus tam ir iesākts no jauna adīts cimds. Tā izsekojama tradīciju pārmantošana ģimenē četrās paaudzēs apmēram 90 gadu intervālā,” “Dzirkstelei” saka muzeja vadītāja Valda Vorza.
Izstādē ir gan senatnes smārds, gan mūsdienīgu radošu meklējumu paraugi. Atklāšanas pasākums noritēja atraktīvi un kļuva par sava veida salidojumu, kurā lietišķās mākslas pratēji un cienītāji ne tikai priecēja acis, bet arī dalījās pieredzē, satikās, svinēja sava darba svētkus. Muzeju pieskandināja Jaungulbenes folkgrupa “Dadzes”.
Pašvaldības kultūras pārvaldes vadītājas pienākumu pildītāja Lauma Makare, atklājot izstādi, akcentēja, ka latviešu cimdi stāsta par Latvijas vēsturi, jo tie ir bijuši nepieciešami vienmēr cauri laiku lokiem – priekos un bēdās, svētkos un ikdienā. Viņa akcentēja, ka rokdarbos un arī cimdu rakstos katram Latvijas novadam vēsturiski ir bijušas savas raksturīgās krāsas. Vidzemes krāsas ir baltā, pelēkā un gaiši brūnā vai zaļā toņa variācijas.
Izstāde gan pierāda – šodienas cimdu rakstos meistari iet tālāk par novada tradīcijām, viņi ir radoši eksperimentētāji. Muzejā turklāt šajā ekspozīcijā ir skatāmi ne tikai cimdi, bet arī dažādi aksesuāri un suvenīri par cimdu tēmu.

Vieta radošai iedvesmai
“Šīs izstādes tapšanā ir piedalījušies labākie Gulbenes novada lietišķās mākslas un amatniecības kolektīvi, kā arī atsevišķi individuālie meistari,” sacīja L.Makare.
Izstādē ir pārstāvēti šādi kolektīvi: Druvienas amatnieku kopa, Stradu pagasta interešu klubs “Rasa”, Beļavas tautas nama rokdarbnieku kopa “Dzīpariņš”, Lejasciema kultūras nama rokdarbu kopa, Lizuma amatnieku kopa “Laipa”, Galgauskas lietišķās mākslas pulciņš, Gulbenes Tautas lietišķās mākslas studija “Sagša”, Ozolkalna lietišķās mākslas pulciņš, Daukstu pagasta rokdarbu pulciņš “Atspole”, Stāmerienas audēju un rokdarbnieču kopa “Saulessvece”.
Herunda Zuša no Beļavas “Dzirkstelei” teica – viņa izstādē ne tikai satikusi draugus un paziņas, kuriem ir kopīgas intereses, bet arī smēlusies iedvesmu, skatoties uz citu darbiem, krāsu salikumu, pētot izpildījuma tehniku. Sevišķi viņu sajūsminājuši seno cimdu paraugi ar dzijas cilpiņām iekšpusē, kas veidotas speciāli ar nolūku, lai valkātājam nesaltu rokas. “To es neprotu, man tas vēl jāmācās,” sacīja H.Zuša. Viņas pārstāvētais kolektīvs izstādei sagatavojis draiskus šūtos virtuves cimdus, kurus sarunā ar “Dzirksteli” augstu novērtēja “Sagšas” vadītāja Biruta Akmentiņa.
Beļaviešiem esot īpaša, izšūšanai paredzēta šujmašīna, kura, kā redzams, meistarīgi tiek izmantota. “Kādu cimdu uzadām, tomēr meklējam kaut ko citādu. Šajā izstādē mūsu darbi ir no māla. Nopirkām Raunā mālus un darbojamies. Darbojamies arī ar jēlvilnu. Arī mezglojam, pērļojam, tamborējam,” “Dzirkstelei” pastāstīja Laila Ķiploka no Ozolkana.
“Cilvēki ir strādājuši, ir sapņojuši, ir parādījuši savu meistarību. Galvenais, ka kopā esam reizi gadā iznākuši sevi parādīt izstādē. Un mūsu ir diezgan daudz. Mēs turamies kopā un esam viens veselums,” par izstādi sacīja B.Akmentiņa.

+ 1

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Izstāde muzejā – par cimda variāciju

Kategorijas