Nedēļa vēsturē

2019. gada 15. oktobris 00:00

Interneta laikmetā, šķiet, vienā mirklī varam uzzināt par jebkuru notikumu, kas norisinās plašajā pasaulē. Un nereti rodas jautājums – vai tagad dzīve ir ātrāka un viss notiek vairāk un iespaidīgāk? Varbūt vienkārši daudz ātrāk un izteiksmīgāk par visu uzzinām? Egils Jucevičs sagatavojis apskatu par oktobra notikumiem pagātnē. Ir interesanti palūkoties uz pasauli pilnīgi citā laikmetā.
1939. gada 10. oktobrī tika parakstīts PSRS un Lietuvas Republikas palīdzības līgums, ar kuru Viļņa ar tās apgabalu tika atdota Lietuvai. Pēc Padomju Krievijas un jaundibinātās Lietuvas Republikas 1920. gada 12. jūlijā parakstītā miera līguma Viļņas apgabals piederēja Lietuvai. To fiksēja arī Polijas un Lietuvas 1920. gada 7. oktobra līgums. To pārkāpjot, poļu karaspēks pēc divām dienām ieņēma Viļņu. Lietuva pārtrauca diplomātiskās attiecības ar Poliju, Viļņas apgabalā, lai nodrošinātu mieru, ieveda Lielbritānijas, Francijas un citu valstu karaspēku – pret to asi protestēja padomju valdība.
1923. gada 15. martā Parīzē konferencē, kurā piedalījās Lielbritānijas, Itālijas un Japānas sūtņi un Francijas valdības pārstāvji, noteica Polijas un Lietuvas robežu, Viļņas apgabalu piešķirot Polijai. Lietuva šo lēmumu neatzina, arī PSRS paziņoja Polijai, ka neatzīst konferences lēmumu. 1938. gada 17. martā Polija, draudot ar Lietuvas okupāciju, izvirzīja tai prasību atjaunot diplomātiskās attiecības; divas dienas vēlāk Lietuva ultimātu apmierināja – tātad atteicās no cīņas par Viļņas apgabala atgūšanu.
Situācija mainījās Otrā pasaules kara sākumā, kad, Vācijai un PSRS ieņemot Poliju, Sarkanā armija iegāja arī Viļņā. Ar sākumā minēto līgumu Lietuva savu galvaspilsētu atguva, bet apgabala austrumu daļa palika PSRS sastāvā. Pārējie līguma nosacījumi bija līdzīgi PSRS “palīdzības” līgumiem ar Latviju un Igauniju – arī Lietuvas teritorijā izveidoja Sarkanās armijas bāzes. Tālākie notikumi risinājās pēc visu triju Baltijas valstu kopējā scenārija – 1940. gada 15. jūnijā Lietuva saņēma PSRS ultimātu (dienu agrāk nekā Latvija – acīmredzot, lai atgrieztu Latviju un Igauniju no pārējās Eiropas). Lietuvas prezidents Antans Smetona paspēja izbraukt no valsts, pirms Lietuvā ienāca tanki ar sarkano zvaigzni.

1852. gada 11. oktobrī saskaņā ar Jaunās Dienvidvelsas (kopš 1901. gada viens no sešiem Austrālijas štatiem) Likumdošanas padomes aktu svinīgi atklāja Zaļajā kontinentā pirmo universitāti, kuru 1850. gadā, paplašinot Sidnejas koledžu, izveidoja ceļotājs, žurnālists un politiķis Viljams Ventvorts (tobrīd tajā mācījās tikai 24 studenti, kurus skoloja trīs profesori). Līdz oktobra beigām iestājeksāmenus jaunatklātajā universitātē nokārtoja pirmie 254 abiturienti. 1858. gadā karalienes Viktorijas “Visaugstākā harta” atzina jaunās mācību iestādes augsto līmeni kā atbilstošu prasībām, kas tiek izvirzītas Apvienotās Karalistes universitātēm, un tiesībās pielīdzināja to analogām mācību iestādēm Lielbritānijā un visos tās īpašumos. Vēl pēc gada universitāte pārcēlās uz savu tagadējo atrašanās vietu Sidnejas priekšpilsētā Kamperdaunā.
Šobrīd vairāk nekā 45 000 studentu universitātes 16 fakultātēs – no agrotehniskās līdz mākslas – izglīto vairāk nekā 3000 pasniedzēju. Austrālijā Sidnejas Universitāte ir otrā lielākā un ietilpst prestižāko augstskolu astotniekā “Efeju līgā”, bet pasaules labāko augstskolu reitingā regulāri ieņem 30.–60. vietu. Universitātes bibliotēka ar saviem vairāk nekā pieciem miljoniem uzglabājamo vienību ir lielākā Dienvidu puslodē.

2004. gada 12. oktobrī, Amerikas atklāšanas dienā, kuru Venecuēlas tā laika prezidents Ugo Čavess pirms diviem gadiem bija pārdēvējis par “Iedzimto pretošanās dienu”, valsts galvaspilsētas Karakasas centrā kustības “Par Amerikas pamatiedzīvotāju nacionālās cieņas atdzimšanu” aktīvisti nogāza no desmit metru augstā pjedestāla Kristofora Kolumba statuju. Uz pjedestāla parādījās grafiti zīmējumi un uzraksti: “Kolumbs = genocīds”, “Kolumbs = Bušs (tā laika ASV prezidents). Ārā!”, “Pretošanās turpinās!” un citi līdzīgi. Pašu Amerikas pirmatklājēja bronzas tēlu aizvilka uz Terēzas Karenjo vārdā nosauktā operas un baleta teātra laukumu, kur skvērā pakāra ar galvu uz leju. U.Čavess paziņoja, ka dižā jūrasbraucēja statujas vietā uzstādīs pieminekli Guaikaipuro – indiāņu vadonim, kurš 16. gadsimtā varonīgi cīnījās ar baltajiem Karakasas dibinātājiem un krita no iekarotāju rokas.

1980. gada 13. oktobrī pēc ilgiem pūliņiem beidzot izdevās notvert reklāmas filmēšanas laikā Skotijā izbēgušo lāci Herkulesu. Viņa meklēšanā iesaistījās vairāki simti brīvprātīgo, bet trīs nedēļas ilgās “medības” bija nesekmīgas. Herkulesa meklējumi viņu uz brīdi padarīja par vienu no slavenākajiem savas sugas pārstāvjiem.
Kad meklēšana jau bija pārtraukta, pustonnu smago un divarpus metru garo lāci kāds mazdārziņa kopējs pamanīja peldamies ezeriņā. Kad ieradās ķērāji, tie dzīvnieku iemidzināja un ar helikopteru nogādāja saimniekam Endijam Robinam, kurš viņu ļoti gaidīja. Lai lācis neieslīgtu komā, tam tūlīt pēc atgriešanās krātiņā iedeva miega zāļu pretlīdzekli.
Kā viņš pamazām nāk pie samaņas, TV jau vēroja ne tikai Lielbritānijā, bet arī tālu aiz tās robežām. Herkuless kļuva bezmaz vai par pasaules līmeņa slavenību: 80. gados regulāri parādījās bērnu TV raidījumos, 1983. gadā “tēloja” epizodisku lomu Džeimsa Bonda filmā “Octopussy”, nokļuva uz prestiža žurnāla “Time” vāka, viņu ielūdza uz Holivudas pļāpu šoviem, izmantoja konkursa “Miss World” popularizēšanai. Bet, piedaloties Disneja studijas dokumentālas filmas uzņemšanā, lācim izslīdēja mugurkaula disks, radot pamatīgas veselības problēmas. Herkuless vairs nekad pilnībā neatlaba un mira 2001. gada 4. februārī.
1994. gads 14. oktobrī palestīniešu līderis Jasirs Arafats, Izraēlas premjerministrs Ichaks Rabins un ārlietu ministrs Šimons Peress saņēma Nobela Miera prēmiju par centieniem Tuvo Austrumu konflikta noregulējumā.
Nobela prēmijas komiteja balvu Tuvo Austrumu politiķiem nolēma piešķirt pēc tam, kad pēc ASV prezidenta Bila Klintona iniciatīvas 1993. gada 13. septembrī starp palestīniešiem un Izraēlu tika panākta vienošanās par palestīniešu ierobežotas autonomijas izveidošanu Gazas joslā. Savā paziņojumā Nobela prēmijas komiteja norādīja uz vēlmi izrādīt godu politiskajam aktam, kas “prasījis lielu drosmi no abām pusēm”.
Šī bija pirmā reize, kad Nobela prēmija tika dalīta starp vairāk nekā diviem cilvēkiem un vienlaikus tās piešķiršana viesa cerību, ka Tuvo Austrumu miera process ir iespējams. Realitāte gan izrādījās krietni sarežģītāka, un ne minētā, ne citas vienošanās nav devušas būtiskus, paliekošus rezultātus – šajā nemierīgajā reģionā ik pa laikam līst asinis.

1964. gada 15. oktobri Amerikas Savienoto Valstu prezidents Lindons Džonsons šo datumu pasludināja par atzīmējamu dienu – Baltā spieķa dienu. Neredzīgie cilvēki spieķi izmantojuši jau kopš seniem laikiem – galvenokārt kā palīglīdzekli šķēršļu noteikšanai. Prezidents Džonsons, rosinot ieviest šo atzīmējamo dienu, vēlējās uzsvērt neredzīgo cilvēku vēlmi būt neatkarīgiem un pārvietoties pašu spēkiem, kā arī aicināt cilvēkus iecietīgi izturēties pret tiem, kas ar šo spieķi pārvietojas.

1913. gada 16. oktobrī Vīnes “Hofburg” teātrī notika Bernarda Šova lugas “Pigmalions” pirmizrāde. Lugu vāciski bija tulkojis pats autors, angliski to pirmo reizi uzveda tikai pusgadu vēlāk. Lugas galvenais tēls ekscentriskais fonētikas profesors Henrijs Higgins, saderējis ar draugiem, māca meitenei no zemākiem slāņiem Elīzai Dūlitlai pareizu angļu valodu, lai tā varētu iekārtoties darbā, un rezultātā viņu iemīl – gluži kā antīko teiku varonis Pigmalions, kurš iemīlējās paša veidotajā statujā.
Lugas uzvedums B.Šovu padarīja par tobrīd slavenāko dramaturgu pasaulē. Tās ekranizāciju skaitā ir viens no labākajiem mūzikliem kino vēsturē “Mana skaistā lēdija” (1956), bet pats autors kļuva par pirmo cilvēku pasaulē, kurš ir pagodināts gan ar Nobela prēmiju (1925), gan ar kino prēmiju “Oskars” (1939) par sava sacerējuma britu ekranizācijas scenāriju.

+ 3

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Nedēļa vēsturē

Kategorijas