Gulbenes 1.vidusskolas patriote

2019. gada 18. oktobris 00:00

3792

Kā stingru, prasīgu pedagoģi, kura burtiski dzīšus dzina galvās zināšanas - tādu vēl šodien audzēkņi atceras savu matemātikas skolotāju Skaidru Kubuliņu, kura šajā profesijā kopumā ir nostrādājusi 49 gadus. Skolēni viņā saskatīja gandrīz vai Mārgaretu Tečeri un respektēja. Citādi nemaz nevarēja būt! Tagad, kad S.Kubuliņa 10 gadus vairs nestrādā Gulbenes vidusskolā un arī tādas skolas vairs nav, bijušie skolēni uz ielas joprojām bijīgi viņu sveicina, apvaicājas, kā klājas. Saruna veidojas silta.
S.Kubuliņa saka – daudzi bijušie skolēni sakot, ka nav zinājuši, nav sapratuši, cik labestīgs cilvēks patiesībā viņa ir. “Kad strādāju skolā, pati sevi nostādīju tā, lai neviens man nekāptu uz galvas un netraucētu vadīt mācību stundas,” atzīstas viņa. Un piebilst: “Es neko nenožēloju - ne profesijas izvēli, ne savus darba gadus, ne to, ka izlēmu doties pelnītā atpūtā, kaut aiziet nebija nemaz viegli. Ilgi vēl no miega trūkos, jo redzēju arvien vēl tikai skolu. Taču nu man radās laiks, lai iedziļinātos varbūtības teorijās matemātikā. Kādu laiku aizrāvos ar to un dzīvoju it kā citā pasaulē. Šobrīd cenšos sakārtot savu veselību. Un visās savās domās esmu kopā ar saviem četriem mazbērniem.”

Kompetenču izglītību neuzskata par jaunumu
No šodienas skatījuma S.Kubuliņa savu skolotājas darbu veica nesamaksājami labi. Ar tiem skolēniem, kuriem zināšanās bija robi vai matemātika nepadevās, viņa pašaizliedzīgi strādāja papildus. Pat brīvdienās sauca nākt mācīties pie viņas uz mājām. “Vajadzēja, lai katrs bērns tiek uz ceļa matemātikā,” nosaka S.Kubuliņa. Starp citu, dažs šodienas skolas vecuma bērns arī tagad mēdz klauvēt pie pensionētās matemātikas skolotājas S.Kubuliņas durvīm, lai lūgtu palīdzību. Un viņa to var.
Savas zināšanas skolotāja arvien uztur līmenī. Viņas istabā uz galda ir nevis krustvārdu mīklas, bet grāmatas ar matemātikas uzdevumiem. To risināšana S.Kubuliņu nepārstāj fascinēt. Runājot par šodienas jājamzirdziņu ar nosaukumu “kompetenču izglītība”, viņa saka: “Tas nav nekas cits, kā vien tas pats, kā mēs, vecie skolotāji, agrāk tikām strādājuši. Tas pats! Esmu šodienas mācību grāmatas pašķīrusi, zinu, kas tajās ir. Tur ir daudz vairāk praktisko uzdevumu. Taču arī šodien skolotājs nevar izdarīt pilnīgi visu. Galvenais ir dabūt gatavu, lai katram bērnam galvā būtu saprašana par pamata jautājumiem. Bet es, parunājoties ar šodienas bērniem, redzu, ka viņos šā pamata nav. Ar bildīšu rādīšanu vien mācību stundās ir par maz. Matemātika šodien, tāpat kā vakar, ir apgūstama, katram bērnam strādājot ar papīru un zīmuli.”
S.Kubuliņa uzskata – pamatu matemātikā var un vajag iemācīt katram bērnam, tomēr plašākas zināšanas ir pieejamas tikai tiem, kuriem ir dotumi šajā jomā. No saviem talantīgākajiem audzēkņiem viņa nosauc šodien pazīstamo komponistu, Nacionālā teātra darbinieku Valdi Zilveri, kuru mācījusi Gulbenes vidusskolas pamatskolas posmā un kurš beidza to kā teicamnieks 1978.gadā. Viņš kā S.Kubuliņas audzēknis savulaik ir pārstāvējis Gulbeni matemātikas atklātajā olimpiādē Rīgā. Izcils viņas skolnieks matemātikā ir bijis Edvīns Samulis, kurš Gulbenes 2.astoņgadīgo skolu beidza 1964.gadā un vēlāk kļuva par ekonomikas zinātņu doktoru.
Taču ar lielu sirsnību S.Kubuliņa atceras ne tikai savus labākos skolēnus, bet ikvienu. Arī šā raksta autori, kura matemātikā, mācoties paralēlklasē jau minētajam V.Zilverim, bija pretstats izcilajam skolniekam. “Man stāv acu priekšā klase un sols, kur katrs skolēns sēdēja. Atceros, Diāna, arī, kur tu sēdēji. Priekšā ne, kaut kur pa vidu. Vēl atceros, ka saucu tevi pie sevis uz konsultācijām. Zvana tava mamma un saka: “Diāna atkal jau slima.” Kā jānāk mācīties matemātiku, tā slima,” smejas S.Kubuliņa.

Sapņos – joprojām skolā un ar matemātiku
“Dzirksteles” saruna ar pensionēto skolotāju notiek pie viņas mājās Gulbenē. Šķiet, te laiks ir apstājies. Uz vecā dīvāna ir uzklāta pašas S.Kubuliņas austā rakstainā sega. Arī galdautu ar baltām un dzeltenām rūtīm ir audusi viņa pati. Ar rokdarbiem studijā “Sagša” S.Kubuliņa savulaik esot sākusi nodarboties savas kolēģes skolotājas Līvijas Liepas iespaidā. Tagad veselība vairs neļauj nodoties šādām aktivitātēm. Arī kolēģes uzmundrinājuma pietrūkst. Toties atmiņas ir blakus. S.Kubuliņa saka – tagad, 83 gadu vecumā, acu priekšā nāk pagātnes ainas, satiktie cilvēki, notikumi, pašpārmetumi par to, ka pārāk maz laika veltīts pašas diviem dēliem, kamēr tie bija mazi. Aktīvās dzīves periods aizvadīts darba steigā. Darbs tika atnests uz mājām, jo bija jāizlabo burtnīcu kaudzes.
Reizēm sapņos viņa atkal satiekot sen zaudētus kolēģus, ar kuriem miegā ir iespējams atkal būt kopā pierastās darba situācijās. “Skola “neatlaiž”. Atgādina par sajūtu, ka pirms ieiešanas klasē man galvā jau jābūt plānam, kā sākšu stundu, ko panākšu tās laikā,” saka S.Kubuliņa. Arī matemātika “neatlaiž”. Ik pārdienas S.Kubuliņa telefoniski sazinoties ar četrām savām kursabiedrenēm, ar kurām savulaik kopā studējusi Latvijas Universitātē. Joprojām viņas mēdzot cita citai nodiktēt kādu matemātikas uzdevumu un pēc tam salīdzinot, kā katra to ir atrisinājusi. Arī sapņos S.Kubuliņa mēdzot lauzīt galvu par matemātiku.
S.Kubuliņas dzimtā vieta ir Alūksnes pusē, taču liktenis tā iegrozījies, ka viņa pati savulaik ir mācījusies Gulbenes vidusskolā. Pabeidzot augstskolu, kur tika studējusi fiziku un matemātiku, viņai bijusi iespēja iet strādāt uz Jelgavas Lauksaimniecības akadēmiju, tomēr izvēlējusies Pāles skolu Limbažu rajonā. Pat aizbraukusi uz turieni, bet izvirzīts noteikums, ka ir jāvada arī deju kolektīvs. S.Kubuliņa atteikusies un atbraukusi strādāt uz Stāmerienas tehnikumu, kas turklāt bijis tuvu mājām.
1962.gadā sākusi strādāt Gulbenē. Vispirms 2. astoņgadīgajā skolā, kura 1974.gadā apvienojās ar blakus esošo vidusskolu un tika pārdēvēta par 1.vidusskolu, bet 1995.gadā – atkal par vienkārši vidusskolu bez kādas numerācijas. Strādājot jau ar vidusskolēniem, S.Kubuliņai pirmais audzināmās klases izlaidums bija 1979.gadā. “Tajā mācījās vēlāk par Latvijas televīzijas darbinieci kļuvusī Sandra Freiberga (dzimusi Vīksna), arī tagadējā Bauskas ārste Sandra Dzīvīte (dzimusi Gulbe) un mans pašas dēls Ilgvars,” stāsta S.Kubuliņa.
Skolā bijušas vairākas paralēlklases un starp to audzinātājiem valdījusi konkurence. S.Kubuliņa atminas, ka kolēģe ķīmijas skolotāja Benita Tonne sevišķi centusies, lai viņas klase būtu pati labākā. Vēl viena jutīgā tēma bijusi disciplīna stundās pie atsevišķiem skolotājiem. Ar šausmām S.Kubuliņa atceras, kā viņas audzināmās 1979.gada izlaiduma klases puiši kādā stundā pirms eksāmeniem pēdējos solos spēlējuši kārtis. Tur bijis gan pašas dēls Ilgvars, gan Jurijs Gjačs – vēlāk slavens soļotājs Latvijā, gan Raimonds Timma – šodien uzņēmējs.
Skolotājas darba gaitas S.Kubuliņa beidza 2009.gadā.

Atmiņas par laikmetu un politiskiem izgājieniem
S.Kubuliņa ir strādājusi daudzu skolas direktoru pakļautībā. Kā svarīgu cilvēku savā dzīvē viņa nosauc Gulbenes vidusskolas direktori 1961. un 1962.gadā Veltu Radiņu, kura ir bijusi arī 2. astoņgadīgās skolas direktore pilsētā. Tieši V.Radiņa pierunājusi S.Kubuliņu nākt strādāt uz Gulbeni.
Darba gaitas toreizējā 2. astoņgadīgajā skolā uzreiz ir sākušās ar milzīgu atbildības slogu. “Nevienu dienu nevarēja zināt, kas tevi atkal sagaidīs, kādas pārbaudes. No Rīgas un pat no Maskavas vienu reizi! Ar kuru skolu rajonā sāks pārbaudi? Protams, ar pilsētu, ar mūsu skolu!” stāsta S.Kubuliņa.
Ar pārbaudītāju no Maskavas viņas audzināmajā 1984. gada izlaiduma klasē sanācis tam laikam samērā skaļš incidents. “Man bija tāds skolnieks Jānis Žīgurs. Tagad viņš ir slavens dakteris Alūksnē. Toreiz maskavieša priekšā viņš ņēma un kārtīgi izrunājās, atbildot uz uzdotajiem jautājumiem. Pateica, kā domāja, atgrūda – atbildēja tā, kā pats grib, nevis tā, kā vajag. Un tad nu arī es kļuvu “slavena” visā valstī, jo tā saruna klasē un J.Žīgura atbildes – tas tika tulkots politiski,” stāsta S.Kubuliņa.
Vēl viens incidents ar audzināmo pamatskolas bērnu klasi viņai iznācis sadraudzības dienā ar 2.vidusskolas vienaudžiem. Tas bijis ziemā. Pēc pasākuma bērni uz mājām devušies caur Spārītes parku un - appikojuši “mūžīgo uguni” Brāļu kapos blakus skolai. Uguns nodzisusi. Kāds nosūdzējis... S.Kubuliņa domā, ka sūdzētāja bijusi sētniece. Tagad viņa šķendējas, vai tad tiešām sieviete nevarējusi “norīt krupi” un pati atkal iedegt “mūžīgo uguni”. Bet tie bijuši pagājušā gadsimta 70.gadi, tāpēc sanācis skandāls. Tajā S.Kubuliņas klasē mācījušies gudri bērni. Viens no tiem bijis Juris Galejs - mūžībā aizsauktā dziedāšanas un vācu valodas skolotāja Pauļa Galeja dēls.
S.Kubuliņa saka – padomju gadiem bija arī savi pozitīvie akcenti. Skolēni vairāk cienījuši skolotājus, bet tie savukārt nesuši ārkārtīgi lielu atbildības slogu un savstarpējā saskarsmē bijuši ļoti ieturēti, korekti. Tā visa lielā mērā pietrūkstot šodienas skolu dzīvē. Protams, gan skolotāji, gan skolu direktori bija un ir tikai cilvēki ar saviem plusiem un mīnusiem, ar savām rakstura iezīmēm un pat vājībām. S.Kubuliņa ar lielu cieņu piemin katra sava kolēģa vārdu. Daudzu vairs nav šajā saulē. Daudzu noslēpumus un likteņu dramatismu S.Kubuliņa patur sevī vēl šodien.

Skolas direktors – kolektīva noskaņas uzturētājs
Runājot par skolas direktoriem, kuru vadībā ir strādājusi, S.Kubuliņa kā savu lielāko autoritāti nosauc vienmēr stalto un inteliģento Jāni Taubi, kurš bija Gulbenes vidusskolas direktors no 1962. līdz 1966.gadam un 1.vidusskolas direktors no 1974. līdz 1989.gadam. Atmiņās S.Kubuliņa redz savu Gulbenes 1.vidusskolas direktoru kā šodien: “Viņš ar kolēģiem skolas gaiteņos nemēdza runāt. Aicināja ienākt pie sevis kabinetā. Saruna vienmēr noritēja mierīgi. Direktors atbalstīja savus darbiniekus. Ja bija sūdzības par bērniem, kuri traucē stundu, ņēma priekšā savu “melno grāmatu”, kā pats to sauca, kurā bija skolēnu vecāku darbavietu tālruņu numuri, un zvanīja. Un tad mēs vēl braucām pie palaidņiem uz mājām. Kopā ar mums vienmēr bija nepilngadīgo lietu inspektore Vera Martinova, kura arī jau ir mūžībā. Atceros, reiz apciemojām romu tautības skolēna ģimeni. Negaidot ieradāmies un redzējām, ka mājā galds ir noklāts ar pārtikas deficītu. Momentā no tā galda viss pazuda. Tie bija tādi laiki. Baidījās, ka redz. Tajos trakajos gados taču veikalā nekas nebija nopērkams!”
S.Kubuliņai ir atmiņas arī par Gulbenes 2. astoņgadīgās skolas direktoru Arnoldu Meņķi, ar kuru notikušas zīmīgas sarunas aci pret aci. Ar skumju noti tiek pieminēts Gatis Mezītis, kurš Gulbenes 1.vidusskolu vadījis no 1989. līdz 1994.gadam, jo viņa dzīve traģiski aprāvās vēl spēka gados. “Viņš mācīja matemātiku. Labi mācīja,” nosaka S.Kubuliņa. Kā cilvēku “ar tvērienu” viņa raksturo direktoru Aivaru Medni, kurš Gulbenes 1.vidusskolu sāka vadīt 1998.gadā un turpināja to darīt, skolai modificējoties līdz saplūšanai ar ģimnāziju.
To, ka Gulbenes tā saucamā vēsturiskā latviešu skola šodien atkal ir viens veselums, S.Kubuliņa vērtē pozitīvi. Viņa atceras laiku, kad blakus bija divas skolas ēkas – vienā pamatskolas klases, otrā - vidusskola. Tie bijuši divi dažādi skolotāju kolektīvi ar divām atšķirīgām “kafijas dzeršanām” starpbrīžos. Kolēģiem viena izglītības iestādē ir jājūtas kā vienam kolektīvam – uzskata S.Kubuliņa. Savulaik skolotāju un skolēnu kolektīva saliedēšanā Gulbenes 1.vidusskolā lielu ieguldījumu esot devis darbmācības skolotājs Kārlis Kušķis, kura hobijs bija tūrisms un kurš pratis līdzi aizraut arī citus. Savukārt krievu valodas skolotāju Georgu Šabaļinu kā kolēģi S.Kubuliņa vēlas izcelt arī tāpēc, ka viņš savu brīvo laiku veltīja futbola nodarbībām kopā ar skolniekiem. Tie bija skolotāji, kuri darīja vairāk, nekā no viņiem prasa un var samaksāt, darīja no sirds. Tāpat kā skolotāja S.Kubuliņa.

Skolotājas atziņa

Par kompetenču izglītību
“Tas nav nekas cits, kā vien tas pats, kā mēs, vecie skolotāji, agrāk tikām strādājuši. Tas pats! Esmu šodienas mācību grāmatas pašķīrusi, zinu, kas tajās ir. Tur ir daudz vairāk praktisko uzdevumu. Taču arī šodien skolotājs nevar izdarīt pilnīgi visu. Galvenais ir dabūt gatavu, lai katram bērnam galvā būtu saprašana par pamata jautājumiem. Bet es, parunājoties ar šodienas bērniem, redzu, ka viņos šā pamata nav. Ar bildīšu rādīšanu vien mācību stundās ir par maz. Matemātika šodien, tāpat kā vakar, ir apgūstama, katram bērnam strādājot ar papīru un zīmuli.”

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Gulbenes 1.vidusskolas patriote

Kategorijas