Neļauj aiziet zudībā kultūrvēsturiskajam mantojumam

2019. gada 18. oktobris 00:00

127

Neļauj aiziet zudībā kultūrvēsturiskajam mantojumam

Vēlmei izzināt senčus, pētīt vēsturi un saglabāt to nākamajām paaudzēm “Dzirkstele” bija lieciniece, brīvdienās apmeklējot svinīgu atklāšanas pasākumu Daukstu pagasta mājās “Idrusalas”. Iniciatore tam ir vietējā Daukstu pagasta iedzīvotāja Ilona Sarkane.

Tas viss vēl ir tikai sākums
Pasākumā kopā pulcējās kaimiņi un atbalstītāji. I.Sarkane uzsvēra, ka šajās 140 gadus vecajās mājās tagad ir aplūkojams viņas ģimenes piederīgo atstātais mantojums. “To gribējās saglabāt, un radās ideja izveidot ekspozīciju. Sākumā tam domāju veltīt vienu istabu, bet pamazām tas aizgāja. Manam sapnim bija daudz palīgu un atbalstītāju, viena pati es to nebūtu paveikusi. Līdz pat šim brīdim mēs te esam čakli darbojušies,” saka I.Sarkane.
Viens no lielākajiem palīgiem un atbalstītājiem ir I.Sarkanes draudzene un kolēģe Inita Ābeltiņa, kura “Dzirkstelei” saka, ka Ilona nekad neatkāpsies no sava mērķa, ir neatlaidīga un mērķtiecīga. “Viņa man teica, ka ir daudz dažādu vīra dzimtas lietu, priekšmetu, ko vēlas saglabāt. Teicu, lai ķeras klāt pie šīs mājas, kas pieder vīra dzimtai un kurā neviens nedzīvo. Lietas un priekšmeti, kas ir savākti, saistās ne tikai ar dzimtu, bet vienā no istabām ir aplūkojamas tikai ar dzimtu saistītas lietas. To mēs arī esam nosaukušas par Dzimtas istabu, bet, piemēram, ir iekārtota istaba, kur ikvienam ir iespēja atgriezties padomju laikos. Tur aplūkojami dažādi priekšmeti, kas raksturo konkrēto laika posmu. Klētī ir aplūkojami senie darbarīki, graudu lāde, bišu strops, piesta un daudz kas cits. Ļoti aktīvi iesaistījās vietējie, dāvājot savas lietas. Tas vēl ir tikai sākums. Viss vēl tiks papildināts. Ieceru nākotnei netrūkst. Piemēram, malkas šķūnī tiks atvēlēta vieta dažādiem transportlīdzekļiem – riteņiem un tamlīdzīgi. Lēnām rosāmies, savas idejas saliekam kopā. Tiem, kuri vēlas apskatīt, šī vieta ir atvērta. Jau tagad daudzi ir pieteikušies, gaidījuši visu gadu, lai redzētu, kas te tapis,” stāsta I.Ābeltiņa.

Privāta iniciatīva, bez projektiem un pašvaldības atbalsta
Mājas “Idrusalas” ir ievērības cienīgas. Tās ir ne tikai senas, bet arī daudz piedzīvojušas - glabā savās sienās daudzu cilvēku likteņstāstus. Ne velti I.Sarkane, stāstot par mājas vēsturi, uzsver: “Ja šī māja mācētu runāt, tā mums pastāstītu daudz interesanta.”
Māja celta 1880.gadā. Pēc nostāstiem piederējusi divām māsām Šmitēm, kurām nav bijis savas ģimenes. Ap 1930.gadu šo māju mantojusi Ādleru ģimene. Tēvs Jēkabs Ādlers saimniecību novēlējis savam dēlam Ludvigam Ādleram. Saimniecība tajos laikos bijusi diezgan liela – 60 hektāri zemes, ir bijusi liela akmeņu kūts, no kuras tagad palikuši tikai mūri. Šajā saimniecībā strādājusi dienastmeita Milda Katena. Jaunais saimnieks iemīlējies kalponē, un abi apprecējušies. Diemžēl jaunais saimnieks saslimis un nomiris. Bērnu viņiem nebija. Milda palikusi saimniekot viena pati. Savukārt turpat kaimiņu mājās saimniekojis Aleksandrs Sarkanis, kurš iemīlējies šajā sievietē. 1941.gadā 31.decembrī viņi salaulājušies. Saimniecība attīstījās. Viņiem piedzimusi meitiņa, bet nomirusi, būdama vēl zīdainīte. 1944.gadā piedzimis otrs bērns - Ivars Sarkanis (Ilonas Sarkanes vīratēvs – red.).
“Pienāca 1949.gada 25.marts, un šo jauno ģimeni ar mazo puisēnu izsūtīja uz Sibīriju, uz Tomskas apgabalu. Viss iekoptais palika - zeme, šī māja, lopi. Ivara tēvs Aleksandrs nomira no pārdzīvojumiem tajā pašā gadā, kad viņu izsūtīja. Palika Milda ar mazo puisēnu. Notika nelaime - Milda meža darbos uz koka zara izdūra aci, kā rezultātā nomira. Ivars palika bārenis Sibīrijā bez vecākiem. Laimīga sagadīšanās, ka tur bija arī tāda Tomu ģimene no Stāķiem, kas Ivaru pieņēma,” vēstures notikumus stāsta I.Sarkane.
Kad viņi atgriezās Latvijā, “Idrusalas” bija kolhoza māja. I.Sarkanis dzīvojis pie tēva māsas, kas mitusi kaimiņos. 1991.gadā, kad sāka atgūt īpašumus, arī I.Sarkanis tika pie savas mājas.
“Šajā mājā ir dzīvojis daudz cilvēku līdz pat 2007.gadam, kad šīs mājas pēdējais iemītnieks devās prom uz Gulbeni. Tad šī māja palika pilnīgi tukša. Desmit gadus tā bija neapdzīvota, tāpēc kopā ar Initu nolēmām ķerties klāt šim darbam, ko tagad var redzēt ikviens,” saka I.Sarkane.
Daukstu pagasta pārvaldes vadītājs Uldis Doņuks, kurš arī bija ieradies uz šo pasākumu, priecājās par izveidoto privāto kolekciju un uzsvēra, ka tā tapusi bez projektu piesaistīšanas un pašvaldības atbalsta.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Neļauj aiziet zudībā kultūrvēsturiskajam mantojumam

Kategorijas