Dzirkstele.lv ARHĪVS

Lielbritānijas premjeram iebilstot, tā tomēr lūdz pagarināt breksita termiņu

Leta

2019. gada 21. oktobris 10:37

40
Lielbritānijas premjeram iebilstot, tā tomēr lūdz pagarināt breksita termiņu

Lielbritānijas premjers Boriss Džonsons nosūtījis Eiropadomes prezidentam Donaldam Tuskam vēstuli ar lūgumu pagarināt breksita termiņu. Taču Džonsons nav šo vēstuli parakstījis un nosūtījis Tuskam vēl vienu vēstuli, kurā izklāstījis savus iebildumus pret breksita termiņa pagarināšanu. Šo vēstuli Džonsons ir parakstījis.

"Pagarinājuma lūgums ir tikko ieradies. Tagad es sākšu konsultācijas ar ES līderiem, kā uz to atbildēt," tviterī pavēstīja Tusks.

Lielbritānijas parlaments sestdien nobalsoja par priekšlikumu, saskaņā ar kuru parlaments nevar apstiprināt  Džonsona panākto breksita vienošanos, kamēr parlamentā nav pieņemts vienošanās izpildes likums.

Tā kā līdz ar to netika apstiprināta breksita vienošanās, automātiski iedarbojās likums bezvienošanās breksita novēršanai, saskaņā ar kuru premjeram jālūdz ES pagarināt breksita termiņu līdz 31.janvārim.

Vēstule ar lūgumu pagarināt breksita termiņu, ko Džonsons nosūtījis Tuskam, ir kopija vēstulei, kas iekļauta minētajā likumā bezvienošanās breksita novēršanai. Džonsons šo vēstuli neparakstīja, liecina premjera biroja sniegtā informācija.

Otrajā vēstulē, kuru Džonsons ir parakstījis, viņš paudis viedokli, ka breksita atlikšana kaitēs gan Lielbritānijai, gan ES, gan abu pušu attiecībām.

Vienlaikus premjers paudis pārliecību, ka ir iespējams panākt breksita vienošanos ratificēšanu līdz 31.oktobrim.

Vēstuli Briselei nosūtījis arī Lielbritānijas vēstnieks ES Tims Barovs. Šajā vēstulē paskaidrots, ka Džonsons nosūtījis Tuskam vēstuli ar lūgumu pagarināt breksita termiņu tikai tāpēc, ka to prasa likums.

Pastāv neliela iespēja, ka Pārstāvju palāta un Lordu palāta paspēj līdz 31.oktobrim pieņemt gan breksita vienošanās izpildes likumu, gan ratificēt pašu vienošanos. Balsošana par vienošanās izpildes likumprojektu parlamentā varētu notikt jau otrdien. 

Vienošanās ir jāratificē arī Eiropas Parlamentam, kurš paziņojis, ka to darīs pēc vienošanās apstiprināšanas Lielbritānijā.

Džonsona biroja preses pārstāve atklāja, ka premjerministrs jau runājis ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli, Francijas prezidentu Emanuelu Makronu un Tusku.

Makrona birojs norādījis, ka breksita atlikšana nav neviena interesēs.

Kāds avots ES ziņu aģentūrai AFP sacīja, ka Tuska konsultācijas ar ES līderiem par turpmākajiem soļiem var ilgt vairākas dienas.

Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) aģentūrai LETA pauda viedokli, ka vajadzētu atbalstīt Lielbritānijas lūgumu uz laiku pagarināt breksitu, ņemot vērā, ka ir panākta modificēta vienošanās par izstāšanās nosacījumiem, un visu interesēs ir, lai breksits notiek sakārtotā veidā.

Ministrs skaidroja, ka Lielbritānijas parlamenta sestdienas balsojums parāda, cik sarežģīta ir šīs valsts iekšpolitiskā dzīve un cik grūti premjeram ir iegūt vairākumu parlamentā.

Tomēr ministrs uzsvēra, ka šis balsojums nenozīmē, ka panāktā vienošanās par izstāšanās nosacījumiem nav ratificēta. Tas tikai liek atlikt izstāšanās datumu, kamēr nav pieņemti nepieciešamie likumi, uzsvēra Rinkēvičs.

Vienlaikus viņš piebilda, ka izstāšanās termiņa pagarināšanai nepieciešama visu ES valstu vienprātība.