Veido augu kolekciju
Gunta Kalniņa: "Augi tāpat kā cilvēki vēlas, lai tos mīl."
Klusiem soļiem pāri ziedošajām Rankas pagasta "Kalnapakalniešu" pļavām aizlīgoti vasaras saulgrieži, plaši jo plaši atverot vārtus vasarai. Māju saimniece Gunta Kalniņa līdz ar putnu pirmajām rīta dziesmām klusi pa trepēm nokāpj no kūtsaugšas, kur pa vasaru sev iekārtojusi, kā pati dēvē, siena viesnīcu, un dodas pabradāt pa rasu. Pa laikam viņa noliecas pie viena, tad otra, trešā, ceturtā zieda, ieelpo kāda auga sīksīkās lapiņas reibinošo aromātu, jo augi tāpat kā cilvēki vēlas, lai tos mīl. Visa pasaule šajās rīta stundās līdz ar sauli atveras atkal jaunas dienas gaitām.
Viss sākas ar mētrām "Ārstniecības augu un garšaugu audzēšana ir mans vaļasprieks un sirdslieta. Būtībā šie augi cits citu papildina, jo katrs garšaugs savā veidā ir ārstniecības augs un otrādi. Ļoti lielā daudzumā šos augus neaudzēju, bet mana kolekcija ir samērā plaša un ar laiku noteikti kļūs vēl plašāka," stāsta Gunta. Kolekciju viņa sākusi veidot pirms daudziem gadiem, kad dēli vēl mācījušies skolā un darbojušies mazpulkā. Tolaik mazpulcēni strādājuši pie projektiem par kādu noteiktu tēmu.
"Tā es viņus ieinteresēju un visa ģimene kopīgi vācām un pētījām dažādus garšaugus. Jau tolaik mūsu kolekcijā bija aptuveni 30 dažādi garšaugi," atceras saimniece.
Uz "Kalnapakalniešiem" pirmās atceļojušas dažādas mētras. Gunta stāsta, ka mētru esot ārkārtīgi daudz. "Ja agrāk visi kā pirmo zināja nosaukt piparmētru un citronmētru, tad tagad min arī apelsīnmētru, šokolādes mētru un citas. Visas pat nav iespējams nosaukt," piebilst Gunta un vedina doties uz siltumnīcu, kur pagaidām iesakņojas no tālienes pašas atvestais kolekcijas papildinājums.
Šajā pavasarī kopā ar vides veselības saimi Gunta bijusi Vācijā, kur apmeklējusi slaveno "Rulleman" stādu dārzu. "No tā ar tukšām rokām nevarēju braukt mājās. Tā arī līdz ar mani uz Latviju atceļoja šis brīnums - tējas augs jiaogulāns. Tas ir vīteņaugs ar maziem sīkiem nadziņiem, kam izmanto tikai virszemes daļu. Augam piedēvēts tik daudz labu īpašību, ka tā vien šķiet, tas izārstēs visas pasaules kaites. Vācijā mums stāstīja, ka tas esot pat labāks un iedarbīgāks par žeņšeņa augu," stāsta Gunta un jau drīzumā gatavojas plūkt pirmās lapas, lai žāvētu.
Augs vairojas ar saknēm, tāpēc saimniece vienam eksemplāram radusi vietu dārzā, lai varētu salīdzināt, kur viesis no Vācijas iejutīsies labāk, kā pieņems mūsu klimatiskos apstākļus. Ārēji šis augs atgādina mums zināmos apiņus, tikai tā lapas ir daudz mazākas. No Vācijas atceļojusi arī cukursakne.
"To nevajadzētu jaukt ar pie mums zināmo stēviju. Cukurveidīgo augu klāsts ir plašs. Cukursaknei apakšā ir mazi balti krunkaini gumiņi, kas līdzinās baltiem kāpuriem. Tie ir ļoti saldi, tāpēc daudzgadīgais augs ieteicams cilvēkiem, kas slimo ar diabētu," Gunta raksturo cukursakni, kas iedēstīta arī dobē.
Izveido permakultūras dobi
"Kalnapaklniešos" vasaras mēnešos gandrīz katru dienu ierodas kāda ekskursantu grupa. Gunta jūtas pārsteigta, ka cilvēki nepazīst pat pašus vienkāršākos augus, kas aug arī mūsu pļavās un dārzos, tāpēc viņa apņēmusies izglītot cilvēkus, īpaši jauno paaudzi. Dzīvojamās mājas pagalmā jaunu veidolu ieguvusi savu laiku pārdzīvojusī puķu dobe.
"Šajā pavasarī pie mums notika praktiskie semināri trim zemnieku grupām, kas nodarbojas ar bioloģisko lauksaimniecību. Tad arī uzzināju, ka tagad modē ir permakultūras dārzi. Tas nozīmē, ka ļoti mazā platībā stāda ļoti daudz dažādu augu. Tad arī tapa šī permakultūras dobe," stāsta Gunta.
Dobē vietu raduši timiāni, majorāni, ābolmētra, lavanda, rozmarīni, citronverbēna. Atliek tikai mazliet saburzīt tās lapu, lai visapkārt izplatītos spēcīgs un patīkams aromāts. Gunta piebilst, ka tēja no citronverbēnas esot brīnišķīgākā pasaulē.
"Esmu nogaršojusi visu augu tējas. Citādāk nemaz nevar būt, kā tad zināšu citiem pastāstīt," smejas Gunta. Skaistumam permakultūras dobē iestādīta nokarenā zemene, kreses un dekoratīvie kāposti. Kolekcijas veidotāja saudzīgi noglāsta bazilika galotnītes. "Lai tik tagad aug. Tiklīdz būs klāt ziema, tā - podā iekšā, lai aug virtuvē uz palodzes. Ēdam, cik varam, pavasarī atkal ieceļam dobē," piebilst saimniece.
Praktiskais apvienojas ar skaisto
Gunta uzskata, ka katrā dārzā noteikti vajadzētu augt vērmelei, jo tā ir pirmā palīdzība, ja radušies gremošanas traucējumi.
"Vērmelīti vajag gan pašam, gan mājdzīvniekam. Jābūt arī kumelītēm. Lai vienmēr būtu ar ko papildināt tējas, jābūt visdažādākajām mētrām. Praktiskais jau vienmēr iet kopā ar skaisto, piemēram, mārsils. Paraugieties, kas par skaistumu, kad mārsils zied!" Gunta priecājas un steidz stāstīt, kā iespējams ātri tikt pie jaunas dobes. Vēlā rudenī, zāģējot dēļus, gaterī sakrājusies liela mizu kaudze. "Uz mežu nevedīsi. Izgāzām un izlīdzinājām tepat. Mizām pa virsu salikām sakasītās lapas, pa ziemu dobe sasēdās. Pavasarī uzbērām melnzemi un dobe gatava. Arī citas dobes tuvējā dīķa malā radušās maksimāli īsā laikā, neņemot nost velēnu.
"Pavasarī bija lieki salmi. Ar pamatīgu salmu kārtu noslāpējām zāli, uzbērām zemi un iestādījām puķes un garšaugus," rāda Gunta.
Viņa pasmejas, ka dobēs itin bieži parādoties arī dažādi augi - partizāni, kad atliekot vien minēt un gaidīt, kas izaugs. Salmu dobē aug timiāns, mārsils, kas tiek uzskatīts par Latvijas timiānu, rozā rodiola, zeltsakne, mārdadzis, no Vācijas atvestais tragants, Mozus krūms.
"Mozus krūms ir kronis visai manai kolekcijai, jo ir saistība ar Bībeli, kā norāda auga nosaukums. Krūmu saņēmu kā suvenīru un neesmu paspējusi tā īsti iepazīt, bet noteikti ir jāpasmaržo tā baltais zieds," skubina Gunta. Cita pie citas dobē rindojas arī dažādas salvijas, arī leizejas, marāla sakne, soja, rozmarīns, acteku cukursakne, dekoratīvā ābolmētra, krūzmētra, zemeņavene, kaķumētra, portulaka, ko dēvē par indiāņu salātu, raudenes un citi augi.
"Es neesmu nekāda dziedniece, tikai mazā raganiņa, kas mācās," smejas Gunta. Garumā stiepjas arī kaņepe un deviņvīru spēks. Tie esot uzskatāmie materiāli, tiem, kas tos nepazīst. Gunta atklāj, ka ļoti gribētu ieaudzēt balzambiškrēsliņu. "Nekas īpašs tas nav, bet manā kolekcijā tāda nav. Ja šajās dobēs sāks pietrūkt vietas, dīķa mala ir liela, tāpēc varēšu paplašināt dobes. Atliks tikai sarūpēt augiem salmu spilvenu, pārcelt laukakmeņus, kas ierāmē stādījumus," piebilst saimniece.
Brauc daudz interesentu
"Kalnapakalniešos" vairāk pievēršoties audzēšanai, lai tad, kad te ierodas interesentu grupas ne tikai no Gulbenes novada, bet arī citiem Latvijas novadiem, būtu, ko parādīt.
"Bērnam garas lekcijas par augiem nelasīsi, bet arī viņiem, tāpat kā cita vecuma cilvēkiem interese par augiem kļūst arvien lielāka. Izbrīnas pilnu saucienu nekad netrūkst. Arī ar tējām ciemiņus varu pacienāt vienmēr, jo tēju ir tik daudz, ka vienā sezonā izlietot nav iespējams. Ja atbrauc kāds viesis, kas jūtas sasirdzis, tad es uztaisu "raganu" dzērienu, kā arī tējas zāles iedodu līdzi. Katrai tējai vajadzētu pielikt klāt raudeni, jo tā ir imunitātes pamatu pamats, kā arī asinszāli. Vajag taisīt tējas augu buķetes, tad tiks visam," Gunta dod padomu.
Viņa atzīst, ka labprātāk apkopj dobes un tīrumā ravē saknes nekā daudzas stundas pavada virtuvē. "Zeme man dod spēku," saka Gunta.
Kategorijas
- Afiša
- Sporta pasākums
- Izstāde
- Koncerts
- Balle
- Teātris
- Pasākums
- Baznīcā
- Meistarklase
- Kino
- Izlaidums
- Jauniešiem
- Senioriem
- Bibliotēkā
- Bērniem
- Tirdziņš
- Laikraksta arhīvs
- Foto un video
- Palīdzēsim ķepaiņiem!
- Mēs pamanījām!
- Citas ziņas
- Atbildam lasītājiem
- Reklāmraksti
- Veselība
- Kultūra un izklaide
- Dzīvespriekam
- Konkursi
- Horoskopi
- Sports
- Cope un medības
- Vietējās ziņas
- Kriminālziņas
- VĒLĒŠANAS 2017
- SAEIMAS vēlēšanas
- Pašvaldību vēlēšanas
- Vārds deputāta kandidātam!
- Latvijas ziņas
- Noderīgi
- Interesanti
- Eiropas Savienībā
- Laika ziņas
- Skolēnu, jauniešu aktivitātes
- Statiskas lapas
- Ceļojumi
- Ēdamprieki
- Projekti
- Projekts "Riska bērni"
- Projekts "Saimnieko gudri"
- Projekts "Kam ticēt?"
- Projekts "Medijs vai mediju izstrādājums?"
- Projekts "Paver plašāk logu no senatnes"
- Projekts "Mediju kritika"
- Projekts "10 gadi Gulbenes novadā - vai veiksmes stāsts?"
- Projekts "Rūpēsimies par vidi!"
- Projekts "Mediju projekts"
- Projekts "Vide"