Mērķis – ekonomiskas govis

2019. gada 22. oktobris 00:00

2652

Prasmīgi un tālredzīgi saimniekojot, Jānis un Agnese Jēgeri savu zemnieku saimniecību “Lejas Zosēni” ir izveidojuši par lielāko un jaudīgāko Tirzas pagastā.
Ar to iepazīties varēja Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) demonstrējuma Lauku dienā, kuru rīkoja saimniecībā. Šajā demonstrējuma Lauku dienā lopkopības speciālisti analizēja datus par slaucamo govju auguma izmēru ietekmi uz veselību un produkcijas ieguvi šajā saimniecībā, kā arī iepazina piensaimniecības menedžmentu tajā.
“Problēma par govju atšķirīgu augumu ietekmi ir aktuāla ne tikai šajā saimniecībā, lielākoties tas skar saimniecības, kurās ir gan sarkano, gan melnraibo šķirņu dzīvnieki. To augumu proporcijas ir atšķirīgas. “Lejas Zosēnu” saimnieki ir ļoti atvērti, vērsti uz sadarbību un gatavi pārmaiņām, tāpēc saimniecība tika izvēlēta demonstrējumiem. Šis ir pirmais gads, bet demonstrējumi turpināsies vēl divus gadus,” skaidro LLKC Lopkopības kompetenču centra vadītāja Anita Siliņa.
Viņa atzīst, ka “Lejas Zosēni” ir inovatīva saimniecība ar lielu zemes platību - pavisam apsaimnieko 890 hektārus. Tiek attīstītas divas pamatnozares – piena lopkopība un graudkopība. Pašlaik ganāmpulkā ir 126 slaucamās govis. Tā kā ganāmpulku saimniecība ir veidojusi, neievedot no ārzemēm teles un govis, bet ataudzējot teles no savām govīm un ilgtermiņā iegādājoties no vietējiem piena lopu apsaimniekotājiem dzīvniekus, tajā ir gan Holšteinas melnraibās, gan sarkano šķirņu govis un ir arī piena šķirņu krustojumu dzīvnieki - pēc auguma izmēriem gan lielākas, gan mazākas govis. “Ir svarīgi zināt, kuras no šīm govīm spēj saražot piena kilogramu ekonomiskāk, būtiski ir, cik piena kilogramu iegūst no apēstā barības daudzuma,” skaidro A.Siliņa.

Nākamgad būvēs jaunu fermu
“Esam auguši no vienas kūts uz otru, arvien uzlabojot govju turēšanas un piena ieguves apstākļus. Tagad projektā ir teļu kūts un pakaišu kūtsmēslu krātuves būvniecība, lai visu koncentrētu vienā vietā. Tad process ir labāk pārredzams,” atzīst J.Jēgers. Jaunās teļu kūts un pakaišu kūtsmēslu krātuves projekts ir apstiprināts LAD. SIA “RCI Gulbene”, kas uzvarējusi iepirkuma konkursā, būvdarbus varētu sākt nākamajā pavasarī, bet nākamā gada 31.oktobrī darbi tiks pabeigti.
“Vecā tipa kūtī govis tika piesietas, tur bija arī lielās barības siles. Kad Jānis apbraukāja pasauli un redzēja labākas iespējas, vispirms tika pārveidota vecā kūts, pārejot uz nepiesietu govju turēšanu,” stāsta Agnese. 2013.gadā blakus vecajai fermai tika uzcelta jauna novietne, kurā slaucamās govis varēja grupēt pēc izslaukuma. Turklāt tā bija starp pirmajām, kurā mēslu savākšanu veica pēc citiem principiem – tie caur redeļu grīdas klājumu nonāk ietilpīgos padziļinājumos, kur tos uzrauga robots. Šāda tipa novietnes Jānis noskatīja Polijā un Igaunijā. No lagūnas tipa kūtsmēslu krātuves šķidrmēsli tiek izsūknēti un izvesti uz laukiem. “Lejas Zosēnos” 600 hektāru platībā tiek audzēti graudaugi, kuru mēslošanai iestrādā kūtsmēslus. Savukārt zālājiem tos neizmanto, jo nav lietderīgi vairāku apsvērumu dēļ, tās ir saimniecībā esošās iestrādes tehnoloģijas, kas neļauj tos iestrādāt augsnē, bet palieku virspusē slāpeklis iztvaiko un netiek lietderīgi izmantots. Ir iecere sagatavot projekta pieteikumu mēslu mucas un piemērota aprīkojuma iegādei, lai vērtīgais organiskais mēslojums tiktu lietderīgi izmantots.

Rūpējas par teļu ataudzēšanu
Novietne 95 slaucamām govīm bija līdz šim lielākais īstenotais projekts. Tā tika uzbūvēta blakus vecajai fermai, kas savulaik pirkta no kolhoza “Virāne”. Starp abām ēkām ir izbūvēts gaitenis, pa kuru govis tiek dzītas uz slaukšanas zāli. Tā kā abas novietnes ir pilnas ar govīm, bija laiks būvēt jaunu, kurā izmitināt jaunlopus. “Govju atnešanās boksa mums nav. Vecajā kūtī ir govis, kuras paredzēts sēklot vai kuras jau ir apsēklotas. Teliņu dzimšana ir ļoti jāuzmana. Kad uzcels jauno kūti, atbrīvosies vietas govīm,” norāda A.Jēgere.
Ar īpašu rūpību tiek koptas ataudzējamās Holšteinas šķirnes telītes, jo saimniecībā ir paredzēts pāriet uz melnraibajām piena devējām. Vidējais izslaukums ir vairāk nekā 7200 litri piena gadā no govs. Ir divas slaucējas, ar kurām “Lejas Zosēnu” saimnieki ir ļoti apmierināti. Slaukšanai paiet apmēram 2,5 stundas, tiesa, laiks ir atkarīgs no izslaukuma.
Smiltenes novada Grundzāles zemnieku saimniecības “Vēveri” īpašniece Aija Birzgale vērtē, ka “Lejas Zosēnos” ir tikts tālāk, nekā paveikusi viņa ar vīru. Tiesa, grundzālieši saimnieko tikai 7, bet tirzmalieši – 18 gadus. “Mums ir līdzīga saimniecība, bet attīstībā neesam izrāvušies. Tiesa, mums ir tikai viena nozare – piena lopkopība. Te bija, ko paskatīties un mācīties. Demonstrējuma dati palīdzēs pārgrupēt mūsu ganāmpulku pēc govju skausta augstuma, skatīšos arī, vai nav nepieciešams kaut ko mainīt ēdienkartē. Ir svarīga pieredze, meklējot efektīvākas saimniekošanas metodes,” secina A.Birzgale.

Nodrošina vērtīgu barību
Šoruden pirmo reizi kukurūzas skābbarība tiek likta tuneļos. Pavasarī J.Jēgers sprieda, ka sausums nesola labu zālāju ražu, tāpēc nolēma sēt kukurūzu gandrīz 17 hektāru platībā. “Tie, kas kukurūzu audzē jau ilgi, neticēja, ka būs laba raža, bet ir 800 tonnas no visas platības. Tas nozīmē, ka ir vairāk nekā 40 tonnas no hektāra - tas ir ļoti labi pirmajam gadam. Paklausīju agronoma padomiem, ka vajag mēslojumu dot pirms kukurūzas sējas, un laika apstākļi bija labvēlīgi – silts un pietiekami mitrs,” skaidro Jānis.
Kukurūzas skābbarības sagatavošanai tika izmantots pakalpojums, un divarpus tuneļus kukurūzas sapresēja divās dienās. Tiesa, mēslojot arī zāle krietni pieauga. No 20 hektāriem sētā zālāja 4 pļāvumos ieguva apmēram 600 tonnas jeb 1000 rulonus. Zālāja sastāvā ir lucerna, āboliņš, airenes. Saimniecības īpašumā ir 650 hektāri lauksaimniecībā izmantojamās zemes, 300 hektārus nomā. J.Jēgers norāda, ka kūdrājos audzē zālājus, bet labā augsnē – graudaugus.
Kad piena iepirkuma cena ir tāda kā tagad, tad piena lopkopība var iztikt no saviem ieņēmumiem, bet periodos, kad piena cena ir zema, bez graudkopības saimniecība nespētu izdzīvot.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Mērķis – ekonomiskas govis

Kategorijas