Dzirkstele.lv ARHĪVS

Tiesa pārliecināta par gana raitu Zolitūdes traģēdijas lietas iztiesāšanu; ministrs sagaida AT aktivitāti

Leta

2019. gada 22. oktobris 12:04

39
Tiesa pārliecināta par gana raitu Zolitūdes traģēdijas lietas iztiesāšanu; ministrs sagaida AT aktivitāti

Turpinoties tiesneses Dzintras Zemitānes slimošanai, Pārdaugavas tiesa varētu lemt par rezerves tiesneša nozīmēšanu Zolitūdes traģēdijas krimināllietas iztiesāšanai. Tiesu administrācija aģentūrai LETA apgalvoja, ka Zolitūdes traģēdijas krimināllietas iztiesāšana Pārdaugavas tiesā tiek organizēta tā, lai nodrošinātu pēc iespējas efektīvāku un ātrāku lietas iztiesāšanas procesu, bez neattaisnotas novilcināšanas.

Pārdaugavas tiesas priekšsēdētāja Adrija Buliņa uzsver, ka ir jānodala tiesvedības ilgums no pirmstiesas kriminālprocesa ilguma. Ja pirmstiesas kriminālprocess kopumā bija aptuveni divus gadus, tad tiesvedības ilgums patlaban ir trīs gadi un septiņi mēneši. Tiesvedības laikā kopumā ir nopratinātas vairāk nekā 450 personas un pēc procesa dalībnieku lūguma tiesas sēdē tās pratinātas pat atkārtoti. Tāpat pabeigta tiesas izmeklēšana, procesa dalībniekiem doti divi mēneši, lai sagatavotos tiesas debatēm, kuras jau ir sāktas.

Tiesas debatēs jau runājuši apsūdzības uzturētāji, cietušie un vairāki apsūdzēto personu aizstāvji. Tiesas process norit tik raiti, cik iespējams, ievērojot normatīvajos aktos noteikto kārtību un izpildot visas procesuālās darbības, uzskata Buliņa.

Kriminālprocesa pabeigšanas termiņš ir saistīts ne tikai ar lietas apjomu, juridisko sarežģītību, procesuālo darbību daudzumu, procesā iesaistīto personu attieksmi pret pienākumu pildīšanu, bet arī ar citiem objektīviem apstākļiem, piemēram, tienešu darbnespēju, teikts tiesas paziņojumā.

14.septembrī saslima viena no tiesnesēm. Ņemot vērā, ka krimināllieta ir noteikta iztiesāšanai koleģiāli triju tiesnešu sastāvā, bet tiesnesei ir darbnespēja, krimināllietas iztiesāšana ieplānotajos laikos nevar notikt.

Kriminālprocesa likuma nosacījumi paredz iespēju krimināllietas iztiesāšanas procesā iesaistīto tiesnesi aizstāt ar rezerves tiesnesi, turpinot un pabeidzot lietas iztiesāšanu jaunā tiesas sastāvā.

Tiesnesei Zemitānei darbnespēja turpinās aptuveni mēnesi un oktobra beigās kļūs zināms, vai viņa ieradīsies darbā. Ja darbnespēja turpināsies, tad tiks lemts par piemērotāko risinājumu, proti, Zemitāni aizstāt ar rezerves tiesnesi.

"Lēmums par tiesneses aizstāšanu ar rezerves tiesnesi nedrīkst būt sasteigts un nepārdomāts, jo tad lietas iztiesāšanas virzība būtu atkarīga no katra tiesneša neplānotas prombūtnes. Iztiesāšanas turpināšana nebūs koleģiāli iespējama, līdz ar to var izveidoties situācija, ka krimināllietas iztiesāšana būtu jāsāk no jauna," uzsver Buliņa.

Pirmdienas rītā pie Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa bija pulcējušies apmēram 20 cilvēki, kas piedalījās Zolitūdes traģēdijā cietušo biedrības "Zolitūde 21.11." rīkotajā protesta akcijā, kas organizēta, jo biedrība uzskata, ka ir vērojama tiesas procesa vilcināšana, novēroja aģentūra LETA.

Biedrība paziņojumā masu medijiem uzsver, ka "Zolitūdes traģēdijas krimināllietas tiesas process joprojām atrodas pirmās instances izskatīšanas stadijā un 2019.gada laikā tajā nav noticis ievērojams progress".

Piketētāji rokās turēja plakātus, uz kuriem rakstīts - "Cik ilgi gaidīsim spriedumu?", "Cietušo pacietībai ir gals", "Seši gadi pagāja, sprieduma nav! Cik ilgi gaidīsim?", "Kad beigsies šī tiesa" un citi uzraksti, kuros tiesa skubināta ātrāk izskatīt lietu.

Apmēram pusstundu pēc protesta sākuma pie protestētājiem iznāca Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas priekšsēdētājas Adrijas Buliņas palīdze Viktorija Mežance, kura informēja, ka pati Buliņa pie protestētājiem ierasties nevarot, jo nodarbojas ar lietas iztiesāšanu.

Tiesas pārstāve protestētājiem uzsvēra, ka tiesnese Zemitāne, kuras darbnespēja turpinās jau kopš septembra vidus, oktobra beigās informēs tiesu par savu veselības stāvokli un pēc tam tiks pieņemti lēmumi par tālāko rīcību, tostarp, vai nepieciešams lietā iesaistīt rezerves tiesnesi. Mežance norādīja, ka lieta atrodas iztiesāšanas noslēguma stadijā, tādēļ ir nepieciešams ievērot piesardzību, lai netiktu pieļautas procesuālās kļūdas, kas varētu novest pie pirmās instances tiesas sprieduma atcelšanas tālākās tiesu instancēs.

Pievēršot uzmanību jautājumam par nesamērīgi garo tiesvedības procesu izskaušanu, tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) šonedēļ tiksies ar Pārdaugavas tiesas priekšsēdētāju Buliņu, lai pārrunātu Zolitūdes traģēdijas krimināllietas iztiesāšanu, aģentūru LETA informēja Bordāns ar preses pārstāvis Andris Vitenburgs.

"Tieši tāpēc Saeimā skata manus priekšlikumus gan par tiesas procesu saīsināšanu, piemēram, tiesnesim dodot iespēju pašam noteikt debašu ilgumu, gan arī tiesnešu koleģialitātes principa atcelšanu pirmās instances tiesās. Tāpat norit darbs pie advokātu atbildības pastiprināšanas," norādīja ministrs.

Vienlaikus Bordāns atzīst, ka bieži vien problēma nav likumdošanā, bet gan cilvēku attieksmē. Tieši tāpēc šonedēļ viņš tiksies ar Pārdaugavas tiesas priekšsēdētāju, lai pārrunātu arī Zolitūdes traģēdijas krimināllietas iztiesāšanu.

Tiesu vara ir neatkarīga no izpildvaras, un tieslietu ministrs to nevar tiešā veidā ietekmēt, tāpēc visaugstāko atbildību par tās darbu, tostarp, Zolitūdes traģēdijas tiesvedības procesu, nes Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs, uzskata Bordāns.

"Tieši viņam ir jāiesaistās un jānodrošina, ka jautājums tiek izskatīts bez liekas kavēšanās un kvalitatīvi. Diemžēl līdz šim AT priekšsēdētājs ir distancējies no šiem jautājumiem, it kā viņa nemaz nebūtu. Ļoti ērta pozīcija," norādīja Bordāns.

Bordāns aicina Bičkoviču skaidrot iemeslus, kamdēļ joprojām nav tikts galā ar šo tiesvedības procesu.

"Ja pie vainas, kā bieži vien dažam labam patīk norādīt ir procesuālais regulējums, tad ko AT priekšsēdētājs un tiesneši, kas sastāda lielāko daļu no Tieslietu padomes locekļiem, šajos gados ir darījuši, lai šīs nepilnības novērstu. Kādi ir AT priekšlikumi, lai novērstu šādu nesamērīgu kavēšanos?," retoriski vaicā Bordāns.