Ārsti ar vēstulēm centīsies ietekmēt Saeimas deputātu lēmumu par veselības budžetu

Leta

2019. gada 23. oktobris 13:15

Ārsti ar vēstulēm centīsies ietekmēt Saeimas deputātu lēmumu par veselības budžetu

Protestējot pret politiķu liekulību, Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) un Latvijas Jauno ārstu asociācija (LJĀA) ir nosūtījusi vēstules visiem Saeimas deputātiem, atgādinot partiju programmās rakstīto un tautas priekšstāvju iepriekš solīto, aģentūru LETA informēja mediķu organizāciju pārstāvji.
Vēstulēs veselības aprūpes nozares pārstāvji norāda, ka nākamajās vēlēšanās ārsti un sabiedrība atcerēsies deputātu lēmumus, nevis priekšvēlēšanu solījumus.

"Latvijā ir zemākais ārstu atalgojums Baltijas valstīs, bet vienlaikus augsts distresa un depresijas līmenis, kas negatīvi ietekmē veselības aprūpē strādājošo dzīves kvalitāti un dzīvildzi. Dažādās Eiropas valstīs veiktajos pētījumos secināts, ka nozarē strādājošo dzīves ilgums ir par desmit gadiem mazāks nekā vidēji, pat tādās attīstītās valstīs kā, piemēram, Lielbritānija. Tāpēc civilizētās valstīs veselības aprūpes speciālisti tiek cienīti un novērtēti arī finansiāli. Diemžēl Latvija nav šo valstu vidū, vēl vairāk - politiķu izpratne un vēlme sakārtot nozari ir kritiski zema," uzsver LĀB prezidente Ilze Aizsilniece.

Vēstuļu idejas autors ir rezidents Artūrs Šilovs, kas kopā ar saviem kolēģiem, topošajiem ārstiem, apkopojuši visu Saeimā pārstāvēto partiju programmās ierakstītās apņemšanās, kā arī atsevišķu deputātu publiski solīto. Šīs akcijas mērķis ir katram deputātam personīgi atgādināt par viņa pienākumu rūpēties par Latvijas valsts un nācijas ilgtspēju, tālredzīgi un saprātīgi rīkojoties ar nodokļu maksātāju līdzekļiem.

"Mēs vēlamies paust savu pilsonisko nostāju par 2020.gada valsts budžetu, kura apjoms būs lielākais kopš valsts neatkarības atjaunošanas, bet diemžēl nenesīs tik ilgi gaidītās pārmaiņas Latvijas veselības aprūpes nozarei - ne tajā strādājošajiem, ne pacientiem. Ārsti ir sašutuši par valdošo politisko nihilismu un aicina deputātus padomāt, kas notiktu, ja veselības aprūpē strādājošie rīkotos tikpat bezatbildīgi, lemjot, kuram palīdzēt, bet kuram nē, kuram dzīvot, bet kuram mirt," norāda LJĀA valdes priekšsēdētājs Kārlis Rācenis.

Piemēram, apvienības "Attīstībai/Par!" priekšvēlēšanu programmā ir ierakstīts - "palielināsim veselības aprūpes finansējumu desmit gadu laikā līdz 10% no iekšzemes kopprodukta (IKP)". Savukārt partija "Saskaņa" solījusi veselības aprūpes finansējumu palielināt līdz 7% no IKP. Realitātē nākamā gada budžetā veselības aprūpei ir ieplānoti tuvu 1,2 miljardi eiro, kas ir tikai aptuveni 4% no IKP.

Partija "Jaunā Vienotība" savā partijas programmā ierakstījusi - "jaunajiem ārstiem un māsām ir jāsaņem finansiāla motivācija palikšanai strādāt Latvijā", bet "Zaļo un Zemnieku apvienība" - "turpināsim celt ārstu un veselības aprūpes personāla atalgojumu, lai Latvijā būtu pietiekami daudz mediķu, kuri strādā valsts apmaksātā medicīnā".

Realitātē Latvijā jaunie ārsti un māsas saņem mazāk nekā Lietuvā un Igaunijā, nemaz nerunājot par vidējo atalgojumu, piemēram, Lielbritānijā, Nīderlandē vai Portugālē. Pašlaik rezidenti Latvijā mēnesī saņem 950 eiro pirms nodokļu nomaksas, bet pie līdzīga budžeta Lietuvā - 1345,67 eiro un Igaunijā - 2083,20 eiro. Attiecīgi rezidenti Lielbritānijā, Nīderlandē un Portugālē, atšķirībā no līmeņa un specializācijas saņem no 2000 eiro līdz pat 5000 eiro mēnesī. Arī nākamajos gados solītais algu pieaugums Latvijā nebūs konkurētspējīgs un nemotivēs nozarē strādājošos, uzsver Rācenis.

Arī Jaunā konservatīvā partija vairākkārt publiskajā retorikā paudusi apgalvojumu, ka "veselības aprūpes joma ir prioritārā joma valstī un bez papildus finansējuma piešķiršanas šai nozarei nav iespējams". Realitātē solījums par veselības aprūpes nozarē strādājošo vidējās algas pieaugumu par 20% nākamgad netiks pildīts, bet kopējais gada budžets nozarei saglabāsies 2019.gada līmenī. Tāpat solījumus cīnīties par Latvijas nācijas saglabāšanu un cilvēku interesēm piemirsusi arī Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" un "KPV LV", liekot uzdot jautājumu - vai valsts var piederēt slimiem cilvēkiem, retoriski vaicā mediķu organizāciju pārstāvji.

Jau ziņots, ka mediķu organizācijas ceturtdien, 24.oktobrī, plāno vienoties par iespējamajām protesta akciju formām, iebilstot pret nepietiekamo nozares finansējumu 2020.gada valsts budžeta projektā.

LĀB mediju projektu vadītāja Sendija Burka-Šaicanova stāstīja, ka otrdien, 22.oktobrī, LĀB valde vienojusies ceturtdien tikties ar Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrību (LVSADA), Latvijas Jauno ārstu asociāciju un Latvijas Māsu asociāciju un citām medicīnas nozares organizācijām, lai lemtu par iespējamajām protesta akciju formām.

LETA jau ziņoja, ka Ministru kabineta 11.oktobrī apstiprinātais likuma "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2020., 2021. un 2022. gadam" projekts paredz, ka 2022.gadā valsts veselības aprūpes finansējumam tiks atvēlēti vien 3,3% no prognozētā iekšzemes kopprodukta (IKP). Salīdzinājumam: atbilstoši Veselības ministrijas (VM) sniegtajai informācijai, valsts budžeta izdevumi veselības aprūpes nozares finansējumam 2019.gadā ir 3,9% no IKP; vidēji Eiropas Savienībā (ES) valsts veselības aprūpei atvēl 7% no IKP, bet Lietuvā un Igaunijā - vairāk par 5% no IKP.

Arodbiedrības uzsver, ka Eiropas Komisijas un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) jaunākie ieteikumi Latvijai paredz būtisku valsts finansējuma palielināšanu veselības aprūpei, lai uzlabotu tās pieejamību un kvalitāti, bet valdība to ignorē.

Jau ziņots, ka LVSADA padome 15.oktobrī nolēma sākt intensīvu protesta akciju sagatavošanu, bet par konkrētu dažādu akciju formu un laiku lems nākamajā LVSADA padomes sēdē, kas notiks 19.novembrī. Līdz šim laikam valdošā koalīcija ir apņēmusies pabeigt nākamā gada valsts budžeta apstiprināšanu Saeimā.

"Mēneša laikā mēs sagatavosim konkrētu rīcības plānu, jo mēs varam protestēt par to, ko Saeima neizdarīs. Kamēr Saeima diskutē par nākamā gada valsts budžetu, tikmēr mēs pret viņiem nevaram protestēt, tas nebūtu loģiski. Šis laiks ir paredzēts sarunām, ja to rezultāts būs negatīvs, mēs paudīsim savu attieksmi. Arī pēc valsts budžeta apstiprināšanas Saeimai neviens netraucē lemt par kādas pozīcijas izmaiņām," teica Keris.

Kā uzskata arodbiedrība, veselības aprūpes finansēšanas likums nosaka, ka veselības aprūpei valsts finansējumam 2020.gadā ir jāsasniedz vismaz 4% no IKP. Taču valdības plāni to neparedz.

Atbilstoši Veselības ministrijas aprēķiniem, veselības nozares finansējums nākamgad būs 3,75% no IKP. Arodbiedrībā norādīja, ka šogad finansējums nozarei veido 3,87% no IKP.

"Atbilstoši veselības aprūpes finansēšanas likumam, valsts budžeta papildu finansējumam darba samaksas pieaugumam nozares darbiniekiem nākamgad bija jāpārsniedz 100 miljoni eiro, tomēr budžetā ir paredzēti tikai aptuveni 43 miljoni eiro," neapmierināta ir arodbiedrība.

Valdības partijas ir atzinušas, ka finansējums veselības aprūpei nesasniegs cerēto proporciju no IKP, taču nozarei tiks nodrošināts pieaugums atbilstoši budžeta iespējām.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Ārsti ar vēstulēm centīsies ietekmēt Saeimas deputātu lēmumu par veselības budžetu

Kategorijas