Rūpējas par zobu higiēnu

2019. gada 25. oktobris 00:00

2136

Gulbenietis Jurģis Skopāns pats ir smaidīgs un uzlabo savu pacientu smaidu. Viņš ir izvēlējies zobu higiēnista profesiju. “Man nekad nav bijis bail no zobārsta vai zobu higiēnista. Esmu apmeklējis šos speciālistus ar prieku. Man gan arī nav bijis nekādu problēmu. Pirmā zobu higiēniste, pie kuras nācu, bija Iveta Zvirgzdiņa, kura tagad ir mana kolēģe,” saka Jurģis.

Darbu atrast – tas nav vienkārši
Jurģim tāpat kā lielākajai daļai skolēnu pēc vidusskolas absolvēšanas nācās lauzīt galvu, ko īsti darīt tālāk. Viņu interesējusi medicīna, bet, kas konkrēti, nav zinājis. Izstādē “Skola”, kur piedāvā plašu informāciju par mācībām Latvijā, Jurģi ieinteresējušas vairākas izglītības iestādes. Pēc Gulbenes vidusskolas absolvēšanas iesniedzis dokumentus vairākās mācību iestādēs. “Man bija svarīgi, lai mācības ir bez maksas, lai saprastu to, vai mani tas vispār interesē, jo nav jēgas iet mācīties, izgrūst naudu, ja tevi tas neinteresē,” saka Jurģis.
Galīgā izvēle kritusi uz Rīgas 1. medicīnas koledžu. Mācības uzsākuši 35 jaunieši, bet pabeigusi tikai puse. Jurģis neslēpj, ka bijis grūti, mācījies pat “ar asarām acīs”. “Bet pamēģināju un sapratu, ka medicīna mani interesē, tas man patīk un gribētu kaut ko vairāk. Pabeidzu Rīgas 1. medicīnas koledžu un devos uz Rīgas Stradiņa universitāti, jo tā ir vienīgā vieta Latvijā, kur var mācīties par zobu higiēnistu. Lai varētu mācīties par zobu higiēnistu, sākumā jāiegūst medicīniskā izglītība, un man tāda bija. Studijas ir par maksu. Summa nav maza - divos gados tie bija septiņi vai astoņi tūkstoši eiro, un nav tādas opcijas kā budžeta vietas. Budžeta vietas ir tikai zobārstiem. Ja netiec budžeta vietā, tad jārēķinās ar lielu studiju maksu - uz pieciem gadiem tie šobrīd ir 60 000 eiro. Reti kurš ir spējīgs samaksāt. Ņemt studiju kredītu? Bet kā dzīvosi? Pabeigsi skolu, būs taču jādzīvo! Nespēsi pavilkt to! Es tiku iekšā “zobārstos”, bet par maksu. Loģiski saprotot, ka summa nav maza, mācījos par zobu higiēnistu,” stāsta Jurģis.
Studējot Jurģis līdztekus arī strādāja par zobārsta asistentu. Tas viss saistībā ar profesiju un, protams, iespēju nopelnīt. Kad pabeidzis studijas universitātē, bija jāsāk meklēt darbs, un tas nebūt nav bijis vienkārši, jo zobu higiēnistu esot daudz. Ar paziņu starpniecību Jurģis sāka strādāt un vēl joprojām strādā SIA “Ģimenes zobārstniecība”. Sākumā strādājis Balvos, bet neveicies diez cik labi, jo pacientu esot bijis maz. “Gulbenē situācija ir daudz labāka,” saka Jurģis, jo tad, kad Gulbenē kolēģes devās atvaļinājumā, viņš aizvietoja un līdztekus strādāja arī sestdienās.
“Uzņēmums “Ģimenes zobārstniecība”, kurā strādāju, ir samērā liels. 2016.gada nogalē man tika piedāvāta darba vieta Valmierā. Ilgi nedomāju un piekritu. Ir vieglāk un ērtāk strādāt uz vietas visu laiku, nevis braukāt uz vienu un otru vietu. Sākumā, protams, braukāju no Gulbenes uz Valmieru, jo atrast dzīvokli Valmierā ir neiespējami. Arī cenas ir ļoti lielas. Divus mēnešus katru dienu pavadot ceļā, biju jau nolēmis, ja neatradīšu dzīvokli, tad būs kaut kas jāmaina. Sāku jau izdegt. Bet uzņēmums Valmierā iegādājās veco pasta ēku un otrajā stāvā izremontēja dzīvokļus, no kuriem viens tika man. Tā bija pirmā mana mājvieta Valmierā. Sākumā likās tik lieliski: divi soļi un jau esi darbā! Tagad gan vairs tur nedzīvoju, jo esmu atradis dzīvokli citā vietā Valmierā,” saka Jurģis.
Viņš ir ļoti apmierināts, ka dzīvē iekārtojies tā, ka var dzīvot un strādāt Valmierā, kur ir liela rosība un dzīvība, ir teātris, kino, peldbaseins, dažādi pasākumi. “Plašas iespējas ir, ko darīt. Nav garlaicīgi. Valmierā ir ļoti daudz gulbeniešu, kas tur dzīvo vai brauc uz darbu. Uz Gulbeni atbraucu reizi mēnesī sestdienā, kad pieņemu te pacientus. Strādāju un arī apciemoju vecākus. Divi zaķi ar vienu šāvienu,” smaidot saka Jurģis.

Kokakola un citronūdens - tikai svētkos!
Zobu higiēnistam ir svarīga loma veselīga mutes dobuma uzturēšanā jau no agrīna vecuma, kad mutē parādās pirmais zobs. Pie zobu higiēnista bērni patiešām jāved jau tad, kad parādījies pirmais zobs. “Kad ir pirmais zobs, tad arī vecākiem izstāsta, kam pievērst uzmanību, ar ko un kā tīrīt. Tā veidojas ieradums, ka jānāk pie zobu higiēnista vismaz reizi gadā,” stāsta Jurģis.
Vecākiem ir jāpārtīra bērnam zobi reizi dienā, jo bērnam vēl nav tādas roku veiklības. “Ja to nedara, tad rezultāts ir tāds, ka jābrauc uz Stomatoloģijas institūtu bērnam taisīt zobus narkozē,” saka Jurģis.
Trakākais bērnu zobiem ir lipīgie, ķepīgie cepumi, “gotiņas”. Tie sasprūst zobstarpās, ir grūti dabūt ārā, un, ja vēl pirms gulēšanas iedod konfekti, tad naktī “zobgrauzis” ir klāt. Jurģis atgādina, ka saldumi jālieto saprāta robežās. Ideālākais variants - bērnam dot saldumus pēc ēdienreizes. “Starp ēdienreizēm nevajadzētu visu laiku kustēt mutei. Ja gribas, apēd šokolādi un viss! Ja stāv darbā uz galda saldumi un ik pēc desmit minūtēm tik iemet tos mutē, tad tas ir vissliktākais, ko var izdarīt. Ikdienā jādzer tikai tīrs ūdens, nevis krāsainas limonādes. Tīrs un negāzēts ūdens ir vislabākais organismam un zobiem. Pats to ievēroju. Man mamma (Lāsma Skopāne, angļu valodas skolotāja Gulbenes novada valsts ģimnāzijā – red.) bērnībā mācīja, ka nevajag kokakolu dzert ikdienā, kaut gan, ieejot veikalā, protams, man to gribējās. Ne tikai cukurs, kas ir limonādē, bojā zobus, bet arī gāze, jo tā ir skābe, kas šķīdina zobu emalju. Augļu un dārzeņu pārmērīga lietošana arī nāk par sliktu zobiem. Apēst daudz ābolu vai citrusaugļu un uzreiz iet tīrīt zobus ir vissliktākais, ko var izdarīt saviem zobiem! Tā tiek paātrināta zobu emaljas šķīšana, jo, lietojot uzturā skābus ēdienu, emalja kļūst mīksta un, ja pēc tam ejam tam pāri vēl ar cietu zobu birsti, emalja tiek noārdīta. Tagad moderni ir lietot uzturā citronūdeni. Tas ir ļoti slikti! Citronūdeni nevajag dzert ikdienā. Tas veicina zobu jutību un eroziju veidošanos uz zobiem. To tāpat kā limonādi – tikai uz svētkiem. Nāk cilvēki ar jutīgiem zobiem, zobu erozijām, un ir lielas problēmas,” skaidro zobu higiēnists.
Viss atkarīgs no paša!
Viņš novērojis, ka lielākas problēmas pacientiem saistās ar nepareizu zobu tīrīšanu vai vispār ar zobu netīrīšanu. “Viens otrs pasaka, ka netīra zobus un netīrīs. Pamato to, ka vecvecākiem esot bijuši ideāli zobi, viņi zobus nav tīrījuši un viss bijis labi. Bet tad jau bija citi laiki, cita pārtika, nebija pieejas tādiem cukura kvantumiem,” norāda Jurģis.
Viņš uzsver, ka zobi ir jātīra divas reizes dienā. Jurģis novērojis, ka zobu diegu cilvēki lieto ļoti reti. Savukārt bērni lielākoties vispār to nedara. Jāpievērš uzmanība arī zobu pastai un zobu birstei. Zobu pastas sastāvā jābūt fluorīdiem. Lai zobus pasargātu no kariesa veidošanās. “Tas nav simtprocentīgs garants, bet tas ir viens no veidiem. Zobu birstei ir jābūt mīkstai, tā jāmaina reizi trijos mēnešos. Bet, ja tā ir izspūrusi, tad jānomaina nekavējoties. Tīrot zobus, nav jāpieliek liels spiediens. Ir, kas domā - jo spēcīgāk tīrīs zobus, jo labāk. Tā nav,” uzsver zobu higiēnists.
Lai būtu veseli zobi un skaists smaids, viss atkarīgs no paša. “Galvenais ir pareizi uztura paradumi. Zobu veselību, protams, ietekmē ģenētika, vispārējās saslimšanas, bet tā ir tikai maza daļa, lielākoties viss ir pašu rokās – kā tīra, ar ko tīra un ko lieto uzturā,” uzsver Jurģis.

Par Jurģi

◆ Vārds, uzvārds: Jurģis Skopāns.
◆ Vecums: 27 gadi.
◆ Dzimtā vieta: Gulbene.
◆ Skolas gaitas: K.Valdemāra pamatskola, Gulbenes vidusskola, Rīgas 1. medicīnas koledža, Rīgas Stradiņa universitāte.
◆ Darbs: zobu higiēnists SIA “Ģimenes zobārstniecība” Valmierā un Gulbenē.
◆ Brīvajā laikā: dejo tautiskās dejas, sēņo un ceļo.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Rūpējas par zobu higiēnu

Kategorijas