Dzirkstele.lv ARHĪVS

Diskutē par Austras Veikšānes piemiņas iemūžināšanu

Diāna Odumiņa

2019. gada 25. oktobris 00:00

602
Diskutē par Austras Veikšānes piemiņas iemūžināšanu

Gulbenes novada pašvaldības kultūras komisija ir saņēmusi divus iesniegumus ar daudziem parakstiem. Tajos abos ir dažādi priekšlikumi par to, kā varētu iemūžināt Gulbenes mūzikas skolas bijušās ilggadējās direktores Austras Veikšānes (1947-2015) piemiņu.
21 cilvēka grupa ar Stāmerienā dzimušo un novadā pazīstamo kultūras darbinieci Edīti Siļķēnu priekšgalā piedāvā A.Veikšānes vārdu piešķirt Gulbenes mūzikas skolai. Savukārt šīs izglītības iestādes kolektīvajā vēstulē ir citāds priekšlikums – iedibināt, piemēram, A.Veikšānes piemiņas balvu, kuru varētu pasniegt kādā radošajā konkursā.

Vienoties par vislabāko risinājumu
Pagaidām kultūras komisija vēl nav gatava pateikt savus secinājumus – pauda tās vadītāja Antra Sprudzāne, 23.oktobrī tiekoties ar 10 no 17 domes deputātiem. A.Sprudzānes priekšlikums – iniciatīvas grupai un mūzikas skolas darbiniekiem sanākt kopā un vienoties par vislabāko risinājumu. Šādam viedoklim pievienojās deputāte, Izglītības pārvaldes vadītāja Edīte Kanaviņa. A.Sprudzāne atgādināja, ka A.Veikšānes piemiņa zināmā mērā jau ir iemūžināta, atvēlot viņai vienu grāmatu novada “Goda bibliotēkā”, kuru veidojis tēlnieks Ivars Drulle.
Deputāts Valtis Krauklis, kurš ir arī kultūras komisijas loceklis, sacīja – novadā jau ir viens labs piemērs tam, kā domubiedru kopa ir iemūžinājusi Ineses Stalidzānes (1960-2010) piemiņu, izveidojot “Inesītes balvu” novada kultūrā. Šīs balvas piešķiršanai privātos līdzekļus brīvprātīgi ziedo I.Stalidzānes draugi, arī V.Krauklis. I.Stalidzāne, kā zināms, bija novada kultūras darbiniece, folkloras kopas “Līgo” dibinātāja, Gulbenes Tautas teātra aktrise. Arī I.Stalidzānei tāpat kā A.Veikšānei ir sava grāmata novada “Goda bibliotēkā”. V.Krauklis akcentēja – par to, kādā veidā izcelt un padarīt dzīvu A.Veikšānes vārdu, ir jādomā viņas draugu kopai. Tai ir jābūt viņu iniciatīvai. Pašvaldība no savas puses tur neko nedrīkstētu ietekmēt.
Deputāts Normunds Mazūrs pauda, ka ir iespējams arī pie mūzikas skolas nodibināt A.Veikšānes fondu, lai tā līdzekļus izmantotu jauno talantu veicināšanai mūzikā.
Deputāti diskusijā runāja, ka ir cilvēki, kuri izceļami kā novadam dārgi un labi zināmi. Un ir cilvēki ar vārdu, kurš zināms Latvijā un plašajā pasaulē. Gulbenes mūzikas skolas kolektīvs ir domājis, ka savai iestādei varētu piešķirt slaveno novadnieku kordiriģentu brāļu Imanta un Gido Kokaru vārdu.

Personu vāda piešķiršana- pretrunīgi vērtēta
Deputāts Gunārs Ciglis izteicās, ka personu vārdu piešķiršana izglītības iestādēm vispār ir pretrunīgi vērtēta vēstures kontekstā. Diezin vai tas esot labs stils. Viņš atcerējās, ka Latvijas Universitātei savulaik ir bijis dots Pētera Stučkas vārds.
Savukārt deputāts Anatolijs Savickis bilda, ka šī prakse ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē ir ļoti dažāda un tai ir noteikts mērķis. Viņš ir dzirdējis, ka ASV kādai skolai vēlas Maikla Džeksona vārdu, acīmredzot - lai pievērstu uzmanību. Kolēģi bilda, ka tas ir mārketinga paņēmiens. Būtu jānodala mārketings no vēlmes izrādīt cieņu mūžībā aizgājušam, sabiedrībai nozīmīgam cilvēkam.