Slēgto skolu ēkām – būt vai nebūt?

Projekts "Paver plašāk logu no senatnes"

2019. gada 1. novembris 10:13

7769

Kopš mazo lauku skolu slēgšanas Gulbenes novadā pagājuši 15 gadi. Nu jau gandrīz puse novada pagastu palikuši bez savas mācību iestādes, kas ir arī sociālās dzīves centrs vietējiem iedzīvotājiem. Tajos kļuvis krietni klusāks, turklāt sarūk iedzīvotāju skaits, jo ģimenes meklē dzīvesvietu tuvāk bērnu skolai. Daudzi izsaka nožēlu ne tikai par bērnu vadāšanu uz attālāku skolu, bet arī par vēsturisko ēku atstāšanu likteņa ziņā. Īpaši sāpīgi, ka starp tām ir valsts un vietējas nozīmes arhitektūras pieminekļi, kurus ir īpaši svarīgi saglabāt.

Vēsturiska ēka veicina radošumu
Nacionālās Kultūras mantojuma pārvaldes Vidzemes reģionālās nodaļas vadītāja Ilze Liekniņa uzsver, ka skolas funkcija ir palīdzējusi saglabāt daudzas muižas un pilis, to vēsturiskās vērtības. “Skola kultūras piemineklī rada ierobežojumus un neērtības, toties kļūst par izziņas un vēsturisko vērtību izpratnes avotu, īpašu vidi personības izaugsmei. Kultūras vidē ir lielākas iespējas attīstīties radošumam,” uzsver I.Liekniņa.
Viņa norāda, ka katra kultūras pieminekļa saglabāšanas garants ir tā izmantošana. Arī Gulbenes novada skolām, kuras atradušās muižas ēkās, pats svarīgākais ir tuvākā nākotnē atrast piemērotu pielietojumu, iedot jaunu funkciju. “Pirmkārt, jānodrošina ēku iekonservēšana, sekojot jumta un ēkas kopējam tehniskajam stāvoklim, kā arī nodrošinot ēku aizsardzību pret vandalismu. Būtu vēlama vienmērīga klimata nodrošināšana ēkās, kurās atrodas mākslas pieminekļi, interjera dekoratīvās apdares un citas mākslinieciskās vērtības, kādas, piemēram, ir Beļavas pilī,” atzīst I.Liekniņa.
Viņa secina, ka skolu optimizācijas procesā iezīmējas ne tikai negatīvi, bet arī pozitīvi risinājumi, piemēram, Druvienas pils, kur senajai celtnei ir atrasts pielietojums, izmantojot to sabiedrisko funkciju nodrošināšanai. Rēveļu pamatskolā, kas jau sākotnēji celta kā skola, darbojas Kultūrvēsturiskā mantojuma centrs. “Atbalstāma ir iecere Litenes muižas kungu ēkā izveidot trīsdimensionālu sienu gleznojumus bijušajā skolas aktu zālē, tādējādi iesaistot Litenes muižu tūrisma maršrutos,” akcentē I.Liekniņa.
Viņa norāda, ka ar līdzīgām problēmām skolu optimizācijas procesā saskaras arī kaimiņu valstīs. Igaunijā ticis īstenots Eiropas Ekonomiskās zonas un Norvēģijas finanšu instrumenta finansēts muižu skolu atjaunošanas projekts. Bijušajās muižu ēkās tiek piedāvātas izzinošas aktivitātes dabaszinātņu un citās jomās, interaktīvas dabas takas, kurās dažādos punktos sniegta izzinoša informācija par kādu parka objektu, kā arī dažādas vietējās pašvaldības aktivitātes un pakalpojumi vietējiem iedzīvotājiem.

Jaunas iespējas, izmantojot skolu telpas
“Pašvaldībai izmantot skolas ēku citiem mērķiem ir sarežģīti. Par laimi, Druvienas Latviskās dzīvesziņas centram bija iestrādes jau 10 gadus, pirms skola tika slēgta, tāpēc tagad ēka tiek izmantota daudzveidīgām nodarbībām, kuras vada bijušie skolotāji. Tiesa, ir grūti prognozēt, cik ilgi centra darbība būs dzīvotspējīga. To noteiks cilvēku atsaucība,” spriež Druvienas pagasta pārvaldes vadītājs Juris Graumanis.
Viņš atzīst, ka tukšā vietā kaut ko uzsākt ir grūti. Tiesa, par lielu naudu var visu – liecina igauņu pieredze. Piemēram, vecā ēkā Tartu apriņķī ir izveidota ledus laikmeta ekspozīcija un aktivitātes, kas saista daudzus interesentus. J.Graumanis uzsver, ka arī Rankas muižas atjaunošana ir izcils piemērs, kā atjaunot un izmantot muižas ēkas. “Tas liecina, ka, ēkas pārdodot, vajadzētu atrast īstos cilvēkus, kas ir gatavi uzņemties rūpes un ieguldīt līdzekļus,” viņš saka.
Veiksmīgi atrisināta arī Litenes muižas ēkas telpu izmantošana. Tā skolas vajadzībām tika izmantota salīdzinoši neilgu laiku, un tagad tā atkal ir muiža, kuru ir pienākums saglabāt un uzturēt. “Arhitektūras piemineklī visas darbības ir jāsaskaņo. Otro gadu bijušās skolas telpās darbojas Latvijas Universitātes P.Stradiņa medicīnas koledža, kurā saskaņā ar novada domes lēmumu var apgūt sociālā rehabilitētāja profesiju. Notiek arī vakarskolas mācības. Tur ir telpas senioru biedrībai “Ceriņzieds”, kā arī humānās palīdzības lietām. Turklāt tagad ir vieta galda spēlēm – novusam, tenisam, dambretei. No skolas ir pārmantoti novadpētniecības materiāli, kas veido Litenes vēstures krātuvi, kur aktīvi darbojas cienījamais vēstures skolotājs Jānis Zvaigzne. Tas nozīmē, ka skola joprojām tiek apdzīvota,” saka Litenes pagasta pārvaldes vadītājs Vilnis Lapiņš.
Viņš secina, ka iepriekš pagastā nebija telpu ar apkuri dažādām aktivitātēm, kādas tagad tiek piedāvātas bijušajā skolā. “Ne visi atzinīgi vērtē to, ka bijušajā Jaungulbenes profesionāli tehniskajā skolā tika izveidots sociālās aprūpes centrs. Tomēr iespējams, ka kādā no bijušo skolu ēkām muižās varētu izveidot līdzīgas pakalpojumu vietas, kurām piesaistīt citu valstu seniorus. Tas varētu būt bizness, ar ko pelnīt. Tiesa, tas būtu jādara uzņēmējam, nevis pašvaldībai,” uzskata V.Lapiņš.

Neredz citu izeju, kā ēkas pārdot
K.Valdemāra pamatskola atradās Beļavas muižas ēkā, kas ir senākā un autentiskākā Gulbenes novadā. Gulbenes novada domes deputāts vēsturnieks Anatolijs Savickis atzīst, ka šīs muižas kultūrvēsturiskais mantojums ir saglabājies ļoti atšķirīgā stāvoklī. “Mūsdienu sociālekonomiskā situācija valstī kļūst par kārtējo pagrieziena punktu muižu apbūves izmantošanas vēsturē,” secina A.Savickis. Tagad K.Valdemāra skolas ēka ir iekonservēta. Tiek risināts jautājums par tās iespējamu pārdošanu. “Pagastā jau tagad ir daudz brīvu telpu, tāpēc nav ne vajadzības, ne iespēju lietderīgi izmantot arī skolas telpas. Ja neizdosies pārdot, ēka būs jāsaglabā, jo tā ir arhitektūras piemineklis. Diemžēl pašvaldībai ir grūti to uzturēt,” skaidro Beļavas pagasta pārvaldes vadītājs Aivars Rakstiņš.
Viņš atzīst, ka arī tad, ja atradīsies pircējs, visādi var gadīties. Par to liecina Kalnienas muižas neapskaužamais liktenis. “Ja lēti pārdod, tad, visticamāk, pircējs būs tāds, kas nespēs uzturēt kultūrvēsturisko ēku. Tas ir risks, ar ko jārēķinās,” spriež A.Rakstiņš.
Viņš norāda, ka tagad ēkas uzturēšanai ir vajadzīgs apmēram tāds pats finansējums, kāds bija nepieciešams skolai mācību laikā. Būtu vajadzīga apkure visu sezonas laiku, bet tās ziemas periodā nebūs. “Ar ēkām ir tā – vai nu kurina kārtīgi, vai arī nekurina nemaz. Ja kurina mazliet, tad ēka bojājas vēl ātrāk. Ūdensvada sistēma ir atslēgta. Ēku regulāri apseko un uzmana. Sētnieks sakopj apkārtnes teritoriju, un tas arī pagaidām ir viss,” informē A.Rakstiņš.
Stāmerienas pagastā ir zudušas divas skolas, turklāt abas ir arhitektūras pieminekļi. Pirmā 2004.gadās tika likvidēta Kalnienas skola, kas atradās Kalnamuižas pilī. To privatizēja, pēc tam ēka vairākkārt pārdota, mainījušies tās īpašnieki, bet ir nepārprotami redzams – vēsturiskā celtne iet bojā. Muižas kungu māja celta 18.gadsimtā ar plašām telpām trijos stāvos, ieskaitot puspagraba cokolstāvu un izbūvēto mansarda jumta stāvu. “Tas ir ārkārtīgi skumji, ka jānoraugās uz pamesto būvi un neko nevaram izdarīt. Visu laiku ar bažām sekojām, kā ēka tiek pirkta un pārdota, līdz tās īpašnieks bija banka. Tad tā ilgi bija izlikta pārdošanā, bet tagad it kā kaut kas atkal ir nopircis,” stāsta Stāmerienas pagasta pārvaldnieks Ainārs Brezinskis.
Kalnienas biedrības “KAPO” valdes locekle Inga Lapse informē, ka pagājušajā gadā Kalnienas muižas ēku nopirkuši ārsti no Maltas. “Kad kontaktējos, jaunajiem īpašniekiem bija ieceres, bet īsti nezināja, ko iesākt. Viņiem ir vairāki investīciju objekti Rīgā un šis – ārpus galvaspilsētas. Kā ir tagad, nezinu, jo ilgi nav bijis kontaktu,” norāda I.Lapse.
Nesen slēgtajai Stāmerienas pamatskolas ēkai pagaidām nekas nav mainījies – tā ir pašvaldības īpašums, un nav vēl lemts, ko ar to darīt. No pagasta iedzīvotāju grupas saņemts priekšlikums atpirkt to. Šo iniciatīvu rosinājusi informācija, ka Latgalē iedzīvotāji tā vēlas pasargāt skolas ēku no iznīcības pēc tās slēgšanas. “Pagaidām nav nekādu konkrētu ieceru vai piedāvājumu, ko darīt ar skolas ēku, jo nav nekas vairāk par interesi un vēlmi. Domāsim, runāsim un lemsim, bet līdz tam vēl ir daudz jautājumu jānoskaidro,” saka A.Brezinskis.

Cer atrast pircēju vai citu pielietojumu
Kas notiks ar Galgauskas pamatskolas ēku, pagaidām neviens nevar konkrēti atbildēt. Novada domes deputāts Stanislavs Gžibovskis norāda, ka ir sagatavota malka tās apkurei. “Protams, gribētos, lai būtu labs saimnieks. Bija doma, ka ēka varētu būt noderīga armijas vajadzībām, tomēr nekas nesanāca,” atzīst S.Gžibovskis.
Lietderīgi tiek izmantotas Rēveļu pamatskolas telpas, kurās ir ne tikai Kultūrvēsturiskā mantojuma centrs, bet arī Gaujasrēveļu bibliotēka un jauniešu centrs. “Ir pagājuši desmit gadi, kopš Rēveļu skolas slēgšanas. Tās telpās izvietotās iestādes veiksmīgi darbojas, turklāt nav pamesta ēka un cilvēki var saņemt pakalpojumus un darboties ne tikai pagasta centrā. Ēkas uzturēšanas izdevumi ir samazināti, jo skolai bija vajadzīga virtuve, kuras vairs nav. Nav vajadzīga arī apkure visās telpās, kur kādreiz bija mācību kabineti. Turklāt var kurināt mazāk nekā tad, kad skolā bija bērni,” skaidro M.Jansons.
Rankas pamatskola, kas atradās vēsturiskajā Lutera skolā, atrodas pagasta nomalē ar zemes platību ap skolu, tāpēc var cerēt, ka to kāds iegādāsies. Ēkas uzturēšanai izdevumi ir vajadzīgi arī tad, ja tā paliek tukša, tāpēc tiek pārdota. Nekustamais īpašums sastāv no zemesgabala 9,62 hektāru platībā, 5 ēkām un mežaudzes 3,9 hektāru platībā. Īpašuma nosacītā cena – 69 000 eiro. Tomēr pagaidām divas izsoles bijušas bez rezultāta. To apstiprina Gulbenes novada Īpašumu pārraudzības nodaļas vadītājs Kristaps Dauksts. “Nākamajai izsolei droši vien tiks samazināta sākumcena un mēģināsim vēlreiz. Ja arī trešā izsole būs neveiksmīga, varbūt vēl samazinās cenu. Par pārējām trim skolām, kas tika slēgtas šogad, pagaidām nav konkrētu risinājumu. Iespējams, kādu no tām apsaimniekosim vai dosim nomā kādai organizācijai,” pieļauj K.Dauksts.
Rankas pamatskolas ēkā katru gadu ir ieguldīti līdzekļi, tāpēc tā ir labā stāvoklī. Arī par apkārtējo vidi ir gādāts. Tomēr, iespējams, interesi mazina tas, ka uz skolu jābrauc pa zemes ceļu. “Lutera skola atrodas skaistā, klusā vietā, ieskauta kokiem. Ir ļoti patīkami tur būt. Rancēniešus interesē, kas notiks ar pamatskolas ēku, jo tā stāsta par vērtībām, kas vēl ir mūsos. Katram cilvēkam dzimtajā pusē ir kādas mīļas vietas. Arī tie, kuri šobrīd dzīvo un strādā citās valstīs, atbraucot uz Rankas pagastu, meklē vietas, ar kurām saistās atmiņas, vēlas redzēt, kas ir mainījies. Tāpēc esam atbildīgi par to, kas mums ir uzticēts, domājot gan par Rankas attīstību, gan par tās kultūrvēsturi. Cenšamies to nepazaudēt,” saka Kultūrvēsturiskā mantojuma centra vadītāja Daiga Melberga.

Uzziņai
◆ Kalnienas pamatskola - Kalnienas muižas ēka ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Tā atrodas Kalnienas centrā. Pie Kalnamuižas ansambļa piederēja arī oranžērija, veļas māja, stallis ar ratnīcu, aptiekas māja, noliktavas un citas ēkas. Labi saglabājusies ir oranžērija, kas celta 19.gadsimta beigās. Ēka bijusi kolhoza “Kalniena” kantoris. Tagad tā ir dzīvojamā māja un biedrības “KAPO” birojs.
◆ K.Valdemāra pamatskola - Beļavas muižas ēka ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Beļavas muižas pils ir senākā un autentiskākā Gulbenes novadā. Tā ir viena no muižas ēkām, kurām nav daudz arhitektonisku detaļu fasāžu apdarē. Ēka labi saglabājusi savu barokālās arhitektūras tēlu – taisnstūra celtne uz laukakmens mūra pamatiem ar krusta velvēm segtu cokola stāvu un sarkano dakstiņu mansarda jumtu. Muižas ēkā joprojām saglabājušies dažādi 18.gadsimta interjera apdares elementi, kuri iekļauti valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā kā mākslas pieminekļi.
◆ Druvienas pamatskola - muižas pils ēka ir vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis. Druvienas muižas kungu māja celta 1898.gadā. 1951.gadā pilī tika iekārtota pamatskola un veikti ievērojami pārbūves darbi, tādējādi saglabājot maz liecību par tās oriģinālo interjeru. Tomēr joprojām autentisks ir saglabājies iespaidīgais ēkas tornis, ko sedz piramidāls jumts. Pirms diviem gadiem tornis tika atjaunots. Pils atrodas muižas parkā, kurā ir skaista ozolu aleja.
◆ Galgauskas pamatskola atklāta 1937.gadā – vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis. Tā celta pēc inženiera Bergkinda un arhitekta Leimaņa projekta. Tā bija modernākā lauku skola ne vien Madonas apriņķī, bet plašā apkaimē. Skolā bija saulainas klases, internāta telpas, ēdamzāle, virtuve, ūdensvads, kanalizācija, centrālā apkure un elektriskais apgaismojums.
◆ Litenes pamatskola muižas ēka – valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Muižas pils tika celta 19.gadsimta pirmajā pusē klasicisma stilā. Tā saglabājusies sākotnējā apjomā. Pilij abās pusēs ir saimniecības ēkas, kas ar muižas kungu māju veido pusloku ap parādes pagalmu. Pils ēkas īpatnējā detaļa bijusi uz balta apmetuma ar melnu krāsu gleznota vītņveida frīze, kas greznoja ēkas ārpusi. Diemžēl pārbūves laikā vītņveida frīze tika aizkrāsota.
◆ Rankas Lutera skolas ēka celta 1887.gadā – vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis. Līdz mūsdienām ēka saglabājusies tāda pati, kādu to uzcēla un nodeva lietošanā 1887.gadā. Vēsturnieks A.Rudzītis to raksturoja: “Šī staltā divstāvu mūra ēka ir 22 asis gara un 6 asis plata. Še darbojas divi skolotāji ar trim nodaļām (klasēm), bet vēl privātā kārtā pastāv arī ceturtā nodaļa. Skolu nosauca par Lutera skolu.” Tajā laikā tā esot bijusi modernākā tuvākajā apkārtnē. 1930.gadā skolai izbūvēja trešo stāvu.
◆ Stāmerienas pamatskola – vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis. Tā tika celta visgleznainākajā pagasta vietā Stāmerienas ezera krastā. Jaunās skolas būvdarbus sāka 1922.gadā, bet mācības tajā sāka 1926.gadā. Tas nozīmē, ka skola savu simtgadi nesagaidīja. Kad pagājušajā vasarā notika skolas salidojums, tika noņemta plāksnīte ar skolas nosaukumu un ēka kļuva bezpersoniska.

Raksts tapis sadarbībā ar Valsts kultūrkapitāla fondu, Vidzemes kultūras programmu un “Latvijas valsts mežiem”.

+ 2

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Slēgto skolu ēkām – būt vai nebūt?

Kategorijas