Kā Gulbenes novadā tērē Eiropas naudu?

Projekts "10 gadi Gulbenes novadā - vai veiksmes stāsts?"

2019. gada 5. novembris 00:00

5893

Kā tiek likta lietā Eiropas Savienības fondu nauda Gulbenes novadā pēdējo desmit gadu laikā? Kādās jomās tiek tērēts finansējums?
Gulbenes novada pašvaldības vecākā sabiedrisko attiecību speciāliste Gunta Kalmane “Dzirkstelei” uzsver, ka bez Eiropas Savienības fondu atbalsta Gulbenes novada pašvaldībai, iespējams, neizdotos realizēt tik daudz projektu. “Izmantojot pieejamos finanšu līdzekļus, ir uzlabota iedzīvotāju dzīves kvalitāte un palielināta Gulbenes novada konkurētspēja,” saka G.Kalmane.

Daudzi ceļi savu kārtu vēl tikai gaida
Lai arī liels Eiropas līdzfinansējums Gulbenes novadā ir piesaistīts ceļiem, joprojām, īpaši pavasaros un rudeņos, aktualizējas lauku ceļu problēmas. Par to autovadītāji ļoti cītīgi ziņo “Dzirkstelei”. Uz daudziem ceļiem remontdarbi nav bijuši jau vairākus gadu desmitus. Pašvaldības sniegtā informācija gan liecina, ka ceļu infrastruktūras uzlabošanai lauku teritorijā ieguldīti 6 miljoni eiro. Realizēti vairāki projekti kopš novada izveidošanās, kuru gaitā pārbūvētas ielas, ceļi, ceļu posmi, tilti, izbūvētas ietves Gulbenes novada lauku teritorijā – pagastos.
Viena no iespējām kaut ko darīt ceļu labā ir bijis Lauku atbalsta dienesta finansējums, jo šī Lauku atbalsta dienesta programma dod iespēju sakārtot ceļus par Eiropas fondu līdzekļiem un pašvaldības līdzfinansējumu. Gulbenes novadā tā vairāku desmitu kilometru garumā sakārtoti pašvaldības grants seguma ceļu posmi. Protams, daudz vēl tādu ceļu, kas savu kārtu gaida.
Kopš 2009.gada ielu, ielu posmu, stāvlaukumu pārbūvei, kā arī rotācijas apļa izbūvei Gulbenes pilsētā iztērēti 15 miljoni eiro. Finansējums izlietots vairāk nekā 45 ielu vai ielu posmu/stāvlaukumu izbūvei. Kopumā kopš novada izveidošanas realizēti vairāki ielu pārbūves projekti. Šobrīd aktuāls ir projekts “Infrastruktūras uzlabošana uzņēmējdarbības attīstībai Brīvības ielas zonā”, kura kopējās izmaksas ir 4,5 miljoni eiro. Šī projekta gaitā veikta posma no Brīvības ielas 67 līdz Brīvības ielai 106 pārbūve (lietusūdens novades sistēmas izbūve, apgaismojuma ierīkošana un ietves izbūve); apļveida krustojuma izbūve satiksmes drošības uzlabošanai; Ražotāju ielas pārbūve (lietusūdens novades sistēmas izbūve, ūdensvada izbūve, kanalizācijas sistēmas izbūve, apgaismojuma ierīkošana un ietves izbūve); Lapu ielas Beļavas pagastā pārbūve (apgaismojuma izbūve, ūdensvada un kanalizācijas tīklu izbūve pieslēgšanai pie pilsētas sistēmas).
Gandrīz visi autovadītāji “Dzirkstelei” atzīst, ka rotācijas apli Gulbenē vajadzēja, bet daudzi ir neapmierināti ar to, ka tas izbūvēts par šauru, kaut gan projektētāji un pašvaldība norāda – viss atbilst standartam.
Gulbenes novada pašvaldības vadītājs Normunds Audzišs pašvaldības informatīvajā izdevumā saka, ka arī turpmāk ceļu jautājums būs prioritārs: “Mēs nelaidīsim garām nevienu iespēju atjaunot vai uzlabot kādu no ceļa posmiem. Jāatzīst, ka naudas resursi ne vienmēr ir pietiekami, lai realizētu pašvaldības iniciatīvas projektus, bet tos, kas saistīti ar Eiropas atbalstu, realizēsim visus.”

Eiropas miljoni - arī skolām
Gulbenes novada vispārējo izglītības iestāžu mācību vides uzlabošanai ieguldīti 5 miljoni eiro. Gulbenes 2.vidusskolā, Gulbenes novada valsts ģimnāzijā un Gulbenes sākumskolā, kura tagad ir pievienota ģimnāzijai, ir modernizēta un mūsdienu prasībām atbilstošu mācību vide. Projektā ietilpst arī Gulbenes 2.vidusskolas internāta pārbūve un energoefektivitāte un Gulbenes novada valsts ģimnāzijas stadiona skrejceļu pārbūve un vieglatlētikas sektora izbūve. Oktobra nogalē pēc apjomīgiem būvdarbiem notika Gulbenes 2.vidusskolas svinīga atklāšana. Sakārtota, moderna un skaista vide - šādas pārmaiņas piedzīvojusi Gulbenes 2.vidusskola. Aptaujātie vecāko klašu skolēni “Dzirkstelei” atzina, ka pēc remonta skolas telpas ir gaišas un tajās atrasties ir daudz patīkamāk.
Mācību un saimnieciskā korpusa izbūvei starp Gulbenes novada valsts ģimnāziju un Gulbenes sākumskolu ieguldīti 1,9 miljoni eiro. Starpbūves pabeigšana bija iekļauta kopīgā projektā ar Miera ielas rekonstrukciju Gulbenē. Ja atminamies, tad risinājumi ģimnāzijas starpbūves pabeigšanai tika domāti vairākus gadus. Tā vairākus gadus stāvēja bez dzīvības pazīmēm. Laika gaitā bija jārēķinās arī ar lielākiem izdevumiem, nekā sākotnēji plānots. 2014.gadā starpbūves būvniecības darbi beidzot tika pabeigti.
4,6 miljoni eiro ieguldīti izglītības un kultūras iestāžu energoefektivitātes paaugstināšanā un pārbūvē: skolu, pirmsskolas izglītības iestāžu, kultūras namu siltināšanā, bērnudārza telpu pārbūvē, saules kolektoru uzstādīšanā, telpu pielāgošanā pirmsskolas izglītības programmas realizācijai.

Naska pieslēgšanās nenotika
Gulbenes novads ķērās klāt arī darbiem, kas skar ūdenssaimniecības attīstību. Ūdenssaimniecības attīstībai Gulbenes novada lauku teritorijā - 16 ciemos tika ieguldīti 5,6 miljoni eiro. Pagastu priekšsēdētāji jau pirms vairākiem gadiem norādīja, ka ūdenssaimniecība esot jāsakārto.
Bet, ja atceramies, tad 2012.gadā Gulbenē bija izveidojusies paradoksāla situācija – ar Eiropas Kohēzijas fonda atbalstu tika uzbūvēts 6,1 miljonu latu vērts jaunais ūdensvada un kanalizācijas tīkls tur, kur tā nebija, taču iedzīvotāji nesteidzās tam pieslēgties. “Dzirkstele” toreiz rakstīja, ka Gulbenē un Strados jaunajiem ūdensvada tīkliem bija pieslēgusies mazāk nekā puse. Iemesls - iedzīvotāji kavējās pieslēgt savus mājokļus jaunajiem ūdensvada un kanalizācijas tīkliem, jo šis process bija “nenormāli saskrullēts”.
Savukārt, lai atbalstītu un attīstītu lauksaimniecības nozari, meliorācijas sistēmu atjaunošanai novadā (12,9 kilometru garumā) iztērēts gandrīz pusmiljons eiro.

Iespaidīgs finansējums arī sociālās infrastruktūras projektiem
Sociālās infrastruktūras projektos kopā ieguldīti vairāk nekā 3 miljoni eiro. Bijušās skolas ēkas Gulbenes novadā, tāpat kā citviet Latvijā, pārtapušas par sociālās aprūpes centriem. Tiem visiem gan nav tērēta Eiropas nauda. Siltāju pamatskolas ēku nolēma pārveidot un pielāgot sociālās aprūpes centra vajadzībām. Tā lēma Gulbenes novada domes deputāti 2012.gada 3.aprīlī. Bijušās Siltāju pamatskolas ēkas pārbūve par sociālās aprūpes centru “Siltais” izmaksāja vairāk nekā 600 000 eiro, tas gan veikts par pašvaldības budžeta naudu.
Līdzīgs liktenis piemeklēja Daukstes pamatskolu, kuru slēdza 2016.gadā. Pašvaldības sniegtā informācija liecina, ka bijušā Daukstes pamatskolas ēkas pielāgošana sociālās aprūpes centra vajadzībām pašvaldībai izmaksāja 50 000 eiro.
Pielietojums tika atrasts arī 2012.gadā slēgtajai Ozolkalna pamatskolas ēkai. Par aptuveni
30 000 eiro no pašvaldības maciņa skolas ēka tika pielāgota sociālajai dzīvojamajai mājai.
2015.gadā slēdza Jaungulbenes profesionālo vidusskolu. Tā, ieguldot vairāk nekā 2 miljonus eiro, pārtapa par mūsdienīgu sociālās aprūpes centru “Jaungulbenes Alejas”, kurā pirmos iemītniekus uzņēma šogad. Šis objekts tapa ne tikai par pašvaldības, bet arī par valsts budžeta un Eiropas Savienības fondu līdzekļiem.
Savukārt sociālā dienesta ēkas Gulbenē energoefektivitātes paaugstināšanai iztērēts vairāk nekā 260 000 eiro. Darbi tika veikti pagājušajā gadā. Projekta gaitā veica ēkas pārbūvi, tajā skaitā ēkas ārsienu siltināšana, logu aiļu siltināšanu, daļēju ēkas grīdu un cokola siltināšanu, ēkas jumta siltināšanu, ventilācijas sistēmas ar gaisa rekuperāciju uzstādīšanu, apkures sistēmas pārbūvi un energoefektīva apgaismojuma uzstādīšanu. Ieguldītās investīcijas veicina enerģijas patēriņa samazinājumu, kā rezultātā samazinās pašvaldības izdevumi par elektroenerģiju un siltumapgādi.

Jauniešiem jāizmanto iespējas
Gulbenes novada pašvaldības vadītāja vietnieks Andis Caunītis uzsver, ka nevar nepieminēt projektus, kuru ieguldījums ir cilvēkresursos. “Vajag gan projektus, kas skar infrastruktūru, gan tādus, kas skar intelektuālo attīstību - vai tie ir brīvprātīgo projekti vai “Erasmus”, vai citi, kad mūsu jauniešiem ir iespēja aizbraukt pieredzes apmaiņā uz citu valsti. Šī cilvēkresursos ieguldītā nauda nekur nepazūd tāpat kā skolā iegūtās zināšanas. Tā ir vērtība. Šie projekti ir svarīgi, lai redzētu kaut ko vairāk par savu degungalu. Savukārt tas, kas ir ieguldīts, piemēram, kādos infrastruktūras projektos, ūdens-kanalizācijas vai citu objektu celtniecībā – tās ir paliekošas lietas. Jautājums, vai mēs mākam to novērtēt un saudzīgi pret to attiekties,” uzsver A.Caunītis.
Viņš arī norāda, ka “bieži vien mēs sakām, ka tas ir ar Eiropas atbalstu”, lai gan klāt ir arī pašvaldības vai valsts finansējums. “Bieži vien ir šis te jauktais finansējums, nevis tikai viens atbalsta mehānisms. Piemēram, ūdenssaimniecības attīstībai bija gan Eiropas Kohēzijas fonda, gan valsts, gan pašvaldības finansējums,” skaidro A.Caunītis.
Arī G.Kalmane uzsver, ka visi šie minētie projekti realizēti, izmantojot pašvaldības, valsts budžeta un Eiropas Savienības fondu finansējumu.

ViedokļiGunārs Ciglis, Gulbenes novada domes deputāts:
- Īstenotie projekti ir bijuši lietderīgi. Desmit gadi – ja sākam kādu projektu realizēt, piemēram, ģimnāzijas starpbūvi, tad tajā laikā varbūt šis jautājums bija debatējams, bet šobrīd, apvienojot sākumskolu ar ģimnāziju, domāju, ka mēs esam ieguvēji. Cilvēki mainās, dzīve mainās, un varbūt kāds projekts vairs nav tik ekonomiski efektīvs. Es biju cerējis lielāku atdevi, kas saistās ar sakārtotajām ielām Gulbenē, bet atdeve ir diezgan minimāla. Tas neiedeva uzrāvienu uzņēmējdarbībai. Ceļu un ielu sakārtošanai vajadzēja būt pakārtotai uzņēmējdarbībai. Pirmajā plānošanas periodā tās bija, piemēram, Blaumaņa, Miera, Ozolu iela. Tās diezgan minimāli iedeva uzņēmējdarbībai. Ļoti labi var izbraukt cauri Gulbenei, bet, lai tranzīts kaut kur apstātos un šoferi, piemēram, dotos paēst pusdienas, kaut kā iztrūkst. Projektu nosacījumiem, protams, ir jāpiemērojas, un ne jau vienmēr tie ir izdevīgākie un ekonomiski pamatotākie. Kas ir izdarīts, tas ir izdarīts. Es attīstību būtu redzējis citādāk. Mēs atjaunojam pilsētas ielas, bet, ja mēs būtu varējuši ielikt šo naudu uz katru pagasta centru, kur mums nav asfalta - ieguvums novadam būtu stipri lielāks. Varbūt būtu cietēji Ozolu vai Miera ielas iedzīvotāji, jo brauktu pa salāpītu asfaltu, bet Līgo, Druviena, Beļava vai Tirza būtu ieguvēji, un kopumā cilvēku kustība no novada pagastiem uz Gulbeni būtu lielāka. Ja runājam par slēgtajām skolām, tad tajās minimāli tika ieguldīta Eiropas fondu nauda. Skolās vairāk tika ieguldīts finansējums, kas bija tā saucamās “apvienošanas naudas”, ko deva katram pagastam. Nākotnē lielāku uzmanību vajadzētu pievērst tam, lai radītu labvēlīgu vidi dzīvei Gulbenes pilsētā, tas ir, ūdeņi, kanalizācija, Dzirnavu dīķa sakārtošana. Otrs – uzņēmējdarbības atbalsts. Trešā pozīcija, kas nākamajā plānošanas periodā būs ļoti aktuāla, - dzīvojamais fonds. Jārada un jādod cilvēkiem iespēja uzlabot savus dzīves apstākļus, nosiltinot mājas, salabojot jumtus, sakārtojot iekšpagalmus. Ja sapņojot vēl varētu aiz dzelzceļa sakārtot Viestura ielas masīvu, “iepūst” tur dzīvību, tad vispār būtu unikāli! Gulbenieši paši par sevi slikti domā. Ja mēs teiktu “mēs, gulbenieši”, tad arī pilsēta zels un plauks!

Guntis Miķelsons, atpūtas kompleksa “Dīķsalas” saimnieks:
- Pēdējo desmit gadu laikā “Dīķsalās” ir realizēti divi Eiropas Savienības līdzfinansēti projekti. Abi no tiem ir ļoti veiksmīgi, pēc katra projekta realizācijas jutām “rāvienu” augšup. Protams, projektu realizācija nebija viegla, katrs no tiem man “nozaga” trīs dzīves gadus, tajā skaitā arī lielus privātos finansiālos ieguldījumus, taču kopumā tas bija tā vērts.
Par citiem projektiem novadā - cik esmu dzirdējis un semināros ticies ar citiem projektu realizētājiem, tad vairums ir apmierināti ar realizētajiem projektiem, arī man tie šķiet labi.
Katrs Eiropas Savienības realizētais projekts ir radījis jaunas darba vietas, pat ja projekts ir maziņš, tas ir radījis pastāvīgu darbu kaut vai tikai uzņēmuma īpašniekiem, un tas jau ir labi! Projekts pie projekta un novadā iegūstam daudzas darba vietas. Būtiski, ka vairums šo projektu realizētāju ir mazie uzņēmēji, viņi ir sīksti un tik ātri nepadosies, nebankrotēs, kā mēdz notikt ar lielajiem ražotājiem dažādu krīzes vai neveiksmju situācijās.
Kam vairāk vajadzētu pievērst uzmanību? Rūpīgi jāizvērtē finansējuma lietderīguma efektivitāte, jāpiešķir finansējums un jārealizē tie projekti, no kuriem ir reāla atdeve un ieguvums sabiedrībai ilgtermiņā.
Dāvis Deivids Bukovskis, Lizuma vidusskolas 12.klases skolnieks:
- Par Eiropas fonda piešķirto līdzekļu tēriņiem Gulbenes novadā man ir dažādas domas. Dažās jomās, manuprāt, nauda ir tērēta lietderīgi, taču dažās ne tik ļoti. Manuprāt, tas ir acīm redzams, ka lielākā daļa finansējuma tiek tērēta pašā Gulbenes pilsētā, reti vien redzams, ka lielas summas finansējums tiek piešķirts attīstībai laukos. Ceļa remontu jomā jāatzīst, ka ceļi Gulbenes pilsētā ir labi. Toties zinu, ka daudzi ļoti novērtētu, ja tiktu uzlaboti ceļu posmi Tirza-Lizums, Tirza-Galgauska un Velēna-Gulbene, kur ceļi ir patiešām kritiskā stāvoklī. Tieši šajā jautājumā, manuprāt, Gulbenes novada iedzīvotāji jūtas bezspēcīgi, jo nekas īsti netiek darīts, lai šos ceļu posmus uzlabotu. Ir vākti paraksti, bet - bezjēdzīgi, jo priekš tā nekad nav līdzekļu. Runājot par ieguldīto naudu skolās, priecē, cik attīstītas un modernas kļūst Gulbenes pilsētas skolas. Saprotams, ka Gulbenes pilsētas skolām tika piešķirti 5miljoni eiro, lai tās modernizētu, taču lauku skolām, manuprāt, varētu pievērst mazliet vairāk uzmanības. Lizuma vidusskolā līdzekļi ir ieguldīti, taču gribētos redzēt mazliet vairāk, piemēram, koridoru remontus un labāku aprīkojumu datorklasēs. Jāiet tomēr līdzi laikam visām skolām, ne tikai pilsētas skolām. Runājot tieši par Gulbenes pilsētu, gribētos, lai tiktu ierīkots vairāk vietu, kur atpūsties pa dienu, piemēram, kino vai boulings, jo Gulbenē īsti nav, ko darīt.

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem

+ 1

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Kā Gulbenes novadā tērē Eiropas naudu?

Kategorijas