Dziesmās izdzied ik dienu

2019. gada 5. novembris 00:00

6217

Ja par kādu var teikt – dziedot dzimu, dziedot augu, dziedot mūžu nodzīvoju, tad tā noteikti ir Skaidrīte Sveķe. Viņa atceras, ka bērnībā tētis pa jokam bārās: cik tu vari dziedāt, jau apnicis. “Es visu laiku dziedāju – arī pa ceļu ejot, kad nācu mājās no skolas. Visi kaimiņi smējās, ka jau pa gabalu var dzirdēt – Skaidrīte nāk dziedādama,” atzīst S.Sveķe. Arī tagad viņa dzied ne tikai ansambļos, bet arī mājās vai ejot pa ceļu, piebilstot – ja neviens nedzird. Tomēr kautrība ir lieka, jo viņā klausīties ir prieks.

Ar dziesmu ceļā un mājās
Skaidrīte auga kuplā ģimenē, kurā bija četri brāļi un trīs māsas, bet tikai viņai bija izteikti skanīga balss un patika dziedāt. Acīmredzot tā bija mantota no mātes, kura gan dziedāja reti, bet, “kad rāva, tad rāva” skaļi, kā raksturīgi Latgalē, mātes dzimtajā pusē. “Man kopš mazotnes tas ir iekšā. Daudz klausījos mūziku. Kādus trīs gadus mācījos Gulbenes mūzikas skolā. Kad būvēja jauno ceļu uz Krapu, kur tolaik dzīvojām, brauktuve bija ļoti dubļaina un bieži nekursēja autobuss, tāpēc nevarēju aizbraukt uz mūzikas skolu,” stāsta Skaidrīte. Kavējumu dēļ viņu atstāja uz otru gadu. Meitene ļoti apvainojās, jo ne viņas, bet satiksmes trūkuma dēļ nācās ciest, tāpēc pārtrauca muzikālo izglītību.
Skaidrīte atceras, ka skolas gados viņai bija jādzied Sniegbaltītes solo iestudējumā “Sniegbaltītes skola”. Skolotāja Mirdza Līne, kas vadīja dramatisko kolektīvu, uzstāja, ka viņai pašai ir jādzied. Savukārt koncertos Skaidrīte dziedāja kopā ar Ligitu Plešanovu, kura iejutās brālīša tēlā, dziedot Imanta Kalniņa dziesmu “Zilais putniņš”.
“Mūzikas skolā solfedžo stundās esmu apguvusi prasmi dziedāt pēc notīm, tāpēc ir vieglāk apgūt melodijas un dziedāt. Skolas gados dziedāju korī un arī atsevišķi solo, bet pēc tam sekoja diezgan garš pārtraukums publiskai dziedāšanai. Tad kopā ar vīru dzīvoju Cesvaines pusē, strādāju un audzināju bērnus,” atceras S.Sveķe.
Pēc šķiršanās viņa atgriezās Tirzā, kur kultūras dzīve kūsāja, un Skaidrīte, protams, nevarēja palikt malā. Viņa iesaistījās pagasta korī un ansamblī, turklāt atsaucās aicinājumam dziedāt arī Galgauskas pagasta ansamblī “Veišu muzikanti”. “Man teica: tu esi traka, iesaistoties vairākos kolektīvos. Atbildēju: es zinu, bet visu var paspēt, ja grib,” saka Skaidrīte.

Solo dziesmās ieliek sirdi
“Abas meitas Sigita un Arita var labi dziedāt, tomēr nav tik aktīvas kā es. Tiesa, ģimenes lokā vienmēr dziedam visi kopā. Arī mani septiņi mazbērni ir lieli dziedātāji. Kitija dzied korī, viņai ir ļoti skaista balss, tāpēc izpilda arī solo. Mazmeita Donna ir vienā vecumā ar dēlu Kristu, arī viņa skaisti dzied. Par mazākajiem var teikt, ka viņi visu laiku dzied,” saka Skaidrīte.
Viņa secina, ka dziedāšana ir kā otra dzīve. “Ļoti patīk! Dziedot es atpūšos. Turklāt iznāk izpildīt ļoti dažādas dziesmas. Korī ir viens, ansambļos – pavisam cits repertuārs. Atšķirības ir arī ansambļu izvēlē - “Veišu muzikantiem” ir tādas jautrākas, Tirzas ansamblim – nopietnākas dziesmas, kas tuvākas klasikai. Solo izpildu vien tad, ja mani uzrunā, pati neraujos,” saka Skaidrīte.
Taču tieši viņas solo dziedājumā izpaužas viņas balss skanīgums, kas ļauj izjust melodijas skaistumu un aizkustina sirdi. Par to pārliecinājās galgausnieši, kad S.Sveķe “Veišu muzikantu” jubilejas koncertā dziedāja “Ave Marija”. Šī gan nav ne pirmā, ne vienīgā reize, kad Skaidrīte aizkustina ar savu dziedājumu. “Kādreiz patika vieglākas estrādes dziesmas, bet tagad - vairāk klasika un opera, arī kora dziesmas. Tās ir skaistas melodijas! Protams, katra solodziesma ir jāapgūst. Es izmantoju iespēju dziedāt kopā ar “Youtube” skanošo izpildījumu, pēc tam ansambļa vadītāja Inga palabo,” atklāj Skaidrīte. Gandrīz katru gadu pirms Ziemassvētkiem viņa ir dziedājusi Tirzas baznīcā gan kopā ar kori, gan ar ansambli. “Esam dziedājuši arī kopā ar Ingu Pētersonu un Ainaru Bumbieri. Turklāt Pētersons dziedāja “Ave Marija” tā, ka skudriņas skrēja pa muguru!” atceras Skaidrīte.

Dziesmas ir kā otra dzīve
Nu jau 11 gadus S.Sveķe strādā sociālajā aprūpē, sākumā strādāja Tirzas centrā, tagad - “Alejās”, kā arī dežurē slimnīcas diennakts aprūpē. Skaidrīte kursos apguvusi gan aprūpētājas, gan masieres prasmes. Lai gan mēnesī ir jāstrādā septiņas diennaktis, darbs ir ļoti nogurdinošs – ne fiziski, bet garīgi, jo katru dienu nākas izjust cilvēku ciešanas, pārdzīvojumus un problēmas.
“Pirms kāda laika trīs mēnešus strādāju aprūpē Vācijā, Freiburgā, lai atpūstos no ikdienas darba. Tur ir pavisam cita gaisotne un īpaši skaista daba. Ļoti patika! Turklāt nav tik lielas slodzes, jo jārūpējas par vienu vai diviem senioriem, nevis daudziem. Tagad domāju doties uz Austriju, bet uz īsāku laiku, jo gribas atkal atpakaļ mājās,” skaidro S.Sveķe.
Vācijā dzīvo Skaidrītes vīra pusmāsa, kas pavadīja viņu pa ievērojamākajām apkārtnes vietām. Nedēļā bija viena brīva diena, kā arī divas stundas dienā varēja izmantot atpūtai, tāpēc bija pietiekami daudz laika iepazīt šo valsti. “Biju vīriešu klosterī, augstos kalnos, no kuriem raugoties Freiburga bija kaut kur dziļi lejā, redzēju lielu ūdenskritumu, baznīcas... Kad televīzijā rāda dabasskatus Rozamundes Pilčeres romānu filmās, tieši tā arī viss izskatās,” secina Skaidrīte.
Viņa atzīstas, ka nespēj sēdēt uz vietas, neko nedarot. Ceļas un dodas pastaigā, izskrien kādu loku vai arī izbrauc ar divriteni. Līdz septembrim Skaidrīte peldējās Stāķu dīķī, kam blakus viņa dzīvo kopš vasaras. “Patīk būt cilvēkos. Kaut vai autobusā aizbraucu tepat līdz Gulbenei kopā ar māsām. Dažkārt dodamies arī tālāk – līdz Madonai vai Balviem,” akcentē S.Sveķe.
Tomēr galvenā un svarīgākā atpūta ir dziedāšana, tāpēc Skaidrīte nespēj pat iedomāties, ka varētu nedziedāt ansambļos. Skaidrītei patīk gan pašai dziedāt, gan klausīties populāru dziedātāju izpildījumā, bet viņa nevēlas būt lielos koncertos, kur ir daudz klausītāju, tāpēc nav centusies nokļūt slavenību koncertos. Tos viņa klausās un izdzīvo mājās televīzijas pārraidēs.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Dziesmās izdzied ik dienu

Kategorijas