Vai tiešām jāmaksā arī par kaimiņu atkritumiem?

2019. gada 8. novembris 00:00

1149

Vai tiešām jāmaksā arī par kaimiņu atkritumiem?

“Daudzdzīvokļu mājās ir izveidojusies nekorekta situācija, kad līgumu noslēgušajiem iedzīvotājiem ir jāmaksā arī par līgumu nenoslēgušajiem atkritumu radītājiem,” “Dzirkstelei” raksta kāds gulbenietis.
“Piemēram, mūsu mājā par septembri, neņemot vērā 50 procentu tarifa pieaugumu, rēķinu summa pieauga par vairāk nekā 100 procentiem, un tas pēc papildu izpētes ir tieši saistīts ar šīm līgumu nenoslēgšanas problēmām.”

Iesaistīsies pašvaldības policija
“Dzirkstele” jautāja SIA “Pilsētvides serviss”, vai tiešām tā ir, ka māja samaksā par tiem, kas nav noslēguši līgumus. SIA “Pilsētvides serviss” Malienas reģiona vadītāja Kristīne Andrejeva skaidro, ka jaunie atkritumu apsaimniekošanas līgumi ir spēkā ar 1.septembri un oktobrī iedzīvotāji daudzdzīvokļu namos pirmo reizi saņēma jauno rēķinu. “Tās daudzdzīvokļu mājas, kurās lielākā daļa iedzīvotāju nepārslēdza līgumus, nesaņēma rēķinus par septembri, lai neveidotos situācija, ka noslēdzēji maksā par nenoslēdzējiem. Šos datus un daudzdzīvokļu māju, kurās lielākā daļa iedzīvotāju nav pārslēgusi līgumus, sarakstu iesniedzām arī pašvaldībai un kopā mēģinām risināt šo situāciju. Atkārtoti informējot iedzīvotājus, aicinājām līgumus noslēgt vēl visu oktobri. Tie daudzdzīvokļu nami, kas oktobrī nesaņēma rēķinu par septembri, novembrī saņems rēķinu par septembri un oktobri. Uz 1.septembri bija noslēgti 77 procenti līgumu. Ļoti aktīva līgumu pārslēgšana vērojama tieši oktobrī, kad neslēdzēji saņēmuši atkārtotus uzaicinājumus. Tiem iedzīvotājiem, kas saņēmuši rēķinus un ievērojuši cenu pieaugumu, atgādinu par tarifa izmaiņām, kas stājušās spēkā līdz ar jaunajiem līgumiem,” skaidro K.Andrejeva.
Viņa stāsta, ka Gulbenes novada domes saistošajos noteikumos par sadzīves atkritumu apsaimniekošanas noteikumiem Gulbenes novadā ikvienas fiziskās un juridiskās personas pienākums ir iekļauties pašvaldības kopējā atkritumu apsaimniekošanas sistēmā un obligāti noslēgt līgumu par sadzīves atkritumu savākšanu un izvešanu ar atkritumu apsaimniekotāju, kuram atbilstoši normatīvo aktu prasībām ir noslēgts līgums ar Gulbenes novada domi.
“Sadarbībā ar pašvaldības policiju vairākkārt esam mēģinājuši aktualizēt problēmu saistībā ar tiem iedzīvotājiem, kas apzināti neslēdz līgumus par atkritumu apsaimniekošanu. Gulbenes novada pašvaldības policija apsekos nekustamos īpašumus un daudzdzīvokļu dzīvojamo māju dzīvokļus, kuros nav noslēgti jaunie sadzīves atkritumu apsaimniekošanas līgumi ar SIA “Pilsētvides serviss”,” stāsta K.Andrejeva.
Pašvaldības policijas priekšnieks Mārtiņš Didrihsons-Linards “Dzirkstelei” skaidro, ka tas nav jāsaprot tā, ka pašvaldības policija “ies un klauvēs pie dzīvokļa durvīm”. Viņš stāsta, ka sadarbībā ar SIA “Pilsētvides serviss” un māju pilnvarotajām personām tagad “izkristalizēsies īstais noslēgto līgumu skaits”. “Mēs rakstīsim vēstuli ar uzaicinājumu ierasties pie mums. Domāju, ka, tiklīdz būs pirmie protokoli, tā būs nākamais vilnis, kad ies un slēgs līgumus,” saka M.Didrihsons-Linards.
K.Andrejeva norāda, ka par sadzīves atkritumu radītāja vai īpašnieka nepiedalīšanos pašvaldības organizētajā sadzīves atkritumu savākšanā saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu uzliek naudas sodu: fiziskajām personām - no 70 līdz 700 eiro, juridiskajām personām - no 430 līdz 1400 eiro.

Norāda nepatiesu faktisko iedzīvotāju skaitu
Gulbenieši “Dzirkstelei” arī ziņo, ka ļoti daudzi iedzīvotāji krāpjoties ar faktisko adresē dzīvojošo skaitu, proti, speciāli norāda mazāku iedzīvotāju skaitu vai arī vispār neskaita bērnus, tā speciāli samazinot sava rēķina summu, bet palielinot to pārējiem mājas iedzīvotājiem.
K.Andrejeva norāda, ka Gulbenes atkritumu apsaimniekošanas saistošajos noteikumos ir teikts, ka daudzdzīvokļu mājas pārvaldniekam vai apsaimniekotājam ir pienākums katru mēnesi līdz 25.datumam ziņot atkritumu apsaimniekotājam par iedzīvotāju skaita izmaiņām attiecīgajā daudzdzīvokļu mājā. “Šādus jautājumus aicinām apspriest arī māju kopsapulcēs, jo liela daļa iedzīvotāju tomēr mēdz norādīt nepatiesu faktisko iedzīvotāju skaitu, kas ietekmē māju kopumā,” saka K.Andrejeva.
Gulbenes novada pašvaldības vadītāja vietnieks Andis Caunītis “Dzirkstelei” uzsver, ka var un vajag cīnīties ar to, ka notiek krāpšanās ar faktiski adresē dzīvojošo skaitu. “Te gan ir jautājums, uz kura atbildību gribam šo darbu uzlikt. Protams, ka skatāmies uz māju apsaimniekotāju vai pārvaldītāju, kurš seko līdzi, un otrs – dzīvokļu īpašnieks, kas, piemēram, ielaiž īrniekus. Tam jāseko līdzi, un informācija attiecīgi jānoziņo, kā ir atkritumu apsaimniekošanas līgumos ierakstīts. Domāju, ka atbildība jāuzņemas pašiem īrniekiem, dzīvokļu īpašniekiem un līdz pat mājas pilnvarotajām personām un pārvaldītājiem. Ja šī atbildības sajūta būs, tad nebūs tā, ka kāds atkritumus, piemēram, nes par brīvu,” saka A.Caunītis.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Vai tiešām jāmaksā arī par kaimiņu atkritumiem?

Kategorijas