Šodien pie skatītājiem nonāk vērienīgā kara drāma "Dvēseļu putenis"

Silva Aleksa Fridrihsone, Dvēseļu Putenis Komunikācijas konsultante

2019. gada 11. novembris 13:31

575

Šodien pie skatītājiem nonāk vērienīgā kara drāma "Dvēseļu putenis"

Šodien, 8. novembrī, ievadot valsts svētku un neatkarības nedēļu, pirmizrādi visā Latvijā piedzīvos vērienīgā vēsturiskā kara drāma “Dvēseļu putenis”. Filma, kas tapusi pēc strēlnieka Aleksandra Grīna romāna motīviem, aizved 100 gadus senā pagātnē. Sešpadsmit gadus vecais Artūrs dodas strēlniekos un kopā ar draugiem cīnās par brīvību – pat tad, kad neviens nezina, kurā pusē tā meklējama. Saviļņojošais stāsts ļauj skatītājam pieaugt kopā ar Artūru un jaundibināto Latvijas valsti, vērojot dzīvi ierakumos zēna acīm, pašaizliedzīgi stājoties pretī ienaidniekam, meklējot īstu mīlestību un mācoties novērtēt brīvības cenu.

Vēl pirms svinīgās pirmizrādes filmas komanda un atbalstītāji pulcējās preses konferencē Rīgas Latviešu biedrības namā, lai klātienē pastāstītu par filmas uzņemšanu, tajā gūto pieredzi un emocijām un pieteiktu foto izstādi “Lai top “Dvēseļu putenis””. Pasākumā savu atbalstu filmai pauda arī Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks un bijušais aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis, DEPO mārketinga direktore Evita Jurjāne-Nelsone un LMT prezidents Juris Binde. No ASV par godu šim pasākumam ieradušies filmas mūzikas autore, Emmy balvas laureāte Lolita Ritmanis un Latvijā dzimušais filmas scenārija autors Boriss Frumins.

Kā klātesošajiem atklāja filmas režisors Dzintars Dreibergs, filmā viņš maksimāli centies saglabāt Brīvības cīņu emocionālo noskaņu, kas caurvijusi galveno varoņu gaitas un spilgti atainota arī Aleksandra Grīna romānā, pēc kura motīviem tapusi filma.

“Vēsture nav tikai faktu un skaitļu virkne. Vēsturi veido cilvēki, viņu dzīves un mūsu atmiņas par tām. “Dvēseļu putenis” ir piemineklis ļoti zīmīgām Latvijas vēstures lappusēm. Es ceru, ka šī filma, tāpat kā Aleksandra Grīna romāns, būs atgādinājums ikvienam: mūsu brīvība nav pašsaprotama, tā attiecas personiski uz katru no mums, un ikviens ir par to atbildīgs nākotnes paaudžu priekšā,” norādīja režisors. Viņam piekrita arī aktieri Oto Brantevics, Mārtiņš Vilsons, Vilis Daudziņš un citi, atklājot, ka, lai cik smags dažbrīd būtu bijis šī mums visiem tik svarīgā stāsta ekranizācijas process, gandarījums par paveikto ir simtkārt lielāks.

Aizsardzības ministrs Artis Pabriks: “Filmas veidošanā piedalījās vairāki simti karavīru, jo Nacionālie bruņotie spēki uzskatīja par svētu pienākumu - atbalstīt filmas tapšanu. A. Grīna romāns "Dvēseļu putenis" bija pirmā patriotiskā grāmata, ko es izlasīju, kad mācījos 7. klasē. Tas man deva sparu paskatīties uz latviešu tautu un Latviju kā kaut ko tādu, kas ir pats par sevi un kurā ir šis varonības stāsts. Filmā, tāpat kā dzīvē, redzam gan sērīgumu, gan varonību. Ceru, ka filma vairos patriotismu jauniešos un liks mums visiem atcerēties par senčiem, jo faktiski katrā ģimenē ir bijis kāds strēlnieks.”

Pasākumā filmas “Dvēseļu putenis” veidotāji vairākkārt pateicās daudzajiem – kopā aptuveni 2000 – brīvprātīgajiem un 70 sponsoriem un atbalstītājiem, bez kuru palīdzības filma nebūtu tapusi.

Filmas ģenerālsponsora DEPO mārketinga direktore Evita Jurjāne-Nelsone dalījās savās izjūtās par filmas nozīmību: “Strēlnieki radīja vēsturi. Aleksandrs Grīns savā romānā “Dvēseļu putenis” šai vēsturei piešķīra dvēseli. Bet filmas veidotāji šai dvēselei piešķīra miesu, veidolu un sejas. Mums bija ļoti svarīgi atbalstīt filmu, jo šis ir īstais stāsts, kas jāizstāsta pēc iespējas vairāk cilvēkiem. Lai mēs aizdomātos par lietām, kuras nereti pieņemam kā pašsaprotamas. Šis ir stāsts, kas sīkumus, par kuriem čīkstam un raizējamies ikdienā, pēkšņi padara nebūtiskus. Salstot tranšejā, noteikti būtu vienalga, ka video ar kaķiem lēni ielādējas, ka rinda pie kases ir gara. Šis stāsts ir sava veida etalons – savas zemes mīlestībai, pašaizliedzībai un varonībai. Paldies filmas režisoram Dzintaram Dreibergam, komandai, aktieriem un visiem atbalstītājiem.”

“Latvija var! Latviešu strēlnieki, izejot cauri Pirmā pasaules kara šausmām, noticēja un spēja izcīnīt savas valsts, savas Latvijas neatkarību. Strēlnieks un rakstnieks Aleksandrs Grīns spēja tā laika notikumus iemūžināt episkajā darbā “Dvēseļu putenis”. Režisors Dzintars Dreibergs un viņa komanda uzdrošinājās šo 800 lappušu romānu ekranizēt, lai izstāstītu 100 gadus seno un tomēr tik tuvo stāstu šodienas valodā. Mums, LMT, iespēja atbalstīt un iesaistīties filmas tapšanā, veidojot tās aizkadra stāstus, bija pārliecības lieta un pagodinājums vienlaikus. Filma atgādina par to pašaizliedzību un vērtībām, kas ļāva piedzimt neatkarīgai Latvijai; par vērtībām, kuras saglabā savu nozīmīgumu cauri laikmetu griežiem, cauri labiem un sliktiem laikiem; par varonību, godīgumu, dzimtenes mīlestību, atbildību. Paldies filmas veidotājiem! Lai filma “Dvēseļu putenis” kļūst par vēl vienu spilgtu mūsu kultūras notikumu,” uzsvēra LMT prezidents Juris Binde.

Izskanot pateicībām scenārija autoram Borisam Fruminam un mūzikas autorei Lolitai Ritmanis, kā arī vienai no ikoniskākajām strēlnieku dziesmām “Div’ dūjiņas” dziedātāja Jāņa Aišpura izpildījumā, pasākuma noslēgumā tika pieteikta filmai veltīta foto izstāde “Lai top “Dvēseļu putenis””. Izstāde, kas visu novembri būs apskatāma Rīgas Latviešu biedrības namā un citviet Latvijā, ir veidota kā visaptverošs fotostāsts, kas ļauj ieskatīties filmas uzņemšanas aizkulisēs. Aktierus un radošo komandu gan saspringtajā darba procesā, gan pārdomu brīžos iemūžinājuši brīvprātīgie fotogrāfi no Rīgas – Pēteris Vīksna, Maksimilians Kotovičs, Otto Strazds, Kristians Poikāns un Jānis Pipars. Līdzās fotogrāfijām no filmas tapšanas procesa izstādes apmeklētājiem būs iespēja klātienē apskatīt arī filmas “Dvēseļu putenis” varoņu Edgara Vanaga (aktieris Raimonds Celms) un Mirdzas (aktrise Ieva Florence-Vīksne), kā arī citu filmas tēlu – strēlnieka, medmāsas, ģimnāzistes – kostīmus. Izstāde tapusi sadarbībā ar lielformāta druku “PMTM”, un tā būs apskatāma arī citās pilsētās Latvijā.

Filmas “Dvēseļu putenis” komandu veido kino profesionāļi no Latvijas un ārvalstīm – režisors un producents Dzintars Dreibergs, producente Inga Praņevska, galvenais operators Valdis Celmiņš, Rīgā dzimušais scenārists, Ņujorkas Universitātes profesors Boriss Frumins, komponiste, prestižās Emmy balvas laureāte Lolita Ritmanis, Casting Bridge aktieru atlases režisore Gunita Groša, galvenais mākslinieks Juris Žukovskis, galvenā kostīmu māksliniece Sandra Sila, galvenā grima māksliniece Dzintra Bijubena, studija KULTFILMA un citi.

Galveno varoni filmā atveido Oto Brantevics; viņam šī ir pirmā pieredze lielajā kino. Pārējo filmas aktieru ansambli veido Mārtiņš Vilsons, Rēzija Kalniņa, Raimonds Celms, Gatis Gāga, Jēkabs Reinis, Vilis Daudziņš, Renārs Zeltiņš, Ieva Florence-Vīksne, Grēta Trušiņa un daudzi citi. Kopā ar aktieriem filmā piedalījušies vairāk nekā 1500 brīvprātīgie masu skatu aktieri.

Lielāko daļu filmas “Dvēseļu putenis” veidošanas izmaksu sedza valsts, savukārt trūkstošo finansējumu nodrošināja filmas ģenerālsponsors – viens no Latvijas zīmoliem veikals-noliktava DEPO, kā arī sponsors Latvijas Mobilais Telefons. Tāpat filmas atbalstītāju vidū bija arī AS Cēsu alus, UPB, Jūrmalas pilsētas dome, Carnikavas novada dome, Latvijas Avīze, kā arī filmas un komandas oficiālais apdrošinātājs AAS BALTA. Informatīvo atbalstu sniedza izdevniecība Žurnāls SANTA, Latvijas Televīzija, Latvijas Radio, ziņu portāls TVNET, TV24, Clear Channel Latvia un Radio SWH.

Filma “Dvēseļu putenis” no 8. novembra būs skatāma lielākajos kinoteātros Rīgā, Liepājā, Rēzeknē, Daugavpilī, Ventspilī, Siguldā, Valmierā, Talsos, Madonā, Jūrmalā, Smiltenē, Cēsīs, Kuldīgā, Ogrē un Jelgavā. Pēc 18. novembra “Dvēseļu putenis” būs skatāms arī visos Latvijas novados. Biļetes var iegādāties kinoteātru biļešu kasēs un tiešsaistē. Vairāk informācijas par filmu, tās izrādīšanas vietām un biļešu iegādi aicinām meklēt filmas mājaslapā www.dveseluputenis.lv, kur pieejamas precīzas norādes uz biļešu iegādes iespējām.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Šodien pie skatītājiem nonāk vērienīgā kara drāma "Dvēseļu putenis"

Kategorijas