Lizuma vidusskolas mājvieta – Lizuma pils – veiksmes paraugs

Projekts "Paver plašāk logu no senatnes"

2019. gada 12. novembris 00:00

2863

Lizuma vidusskolas mājvieta – Lizuma pils – veiksmes paraugs

Lizuma pils, kura atrodas Lizuma pagasta centrā, ir veiksmīgs paraugs tam, kā tiek saglabātas unikālās vērtības, piesaistot dažādus projektus pils atjaunošanā.
Skolas mājaslapā ir lasāma informācija, ka tieši 21.gadsimts Lizuma vidusskolai ir licis iemirdzēties jaunās krāsās. 2009.gadā sākās darbs pie pils lepnuma – Zilās zāles izpētes, 2010.gadā tika veikta tehniskā dokumentācija, 2014.gadā Zilā zāle ieguva jaunu izskatu. 2011.gadā notika stadiona pārbūve un tika izveidots gājēju celiņš uz pagasta pārvaldi. Savukārt 2013.gadā Lizuma pils atdzima visā savā krāšņumā – tika nokrāsota pils fasāde, nomainīts jumta segums un ūdens noteku sistēma.
“Šie darbi tika paveikti direktores Irēnas Ābeltiņas laikā. Viņa veiksmīgi prata strādāt ar projektiem. Mēs novērtējam Irēnas Ābeltiņas devumu - ja viņa nebūtu to uzņēmusies, varbūt nebūtu realizēts tik daudz projektu,” uzsver Lizuma vidusskolas novadpētniecības muzeja vadītāja Vaira Briede.
Viņa atzīst, ka Lizuma pils ir veiksmīgs stāsts, pateicoties cilvēku uzņēmībai un veiksmīgiem projektiem, jo “tādā veidā mūsdienās to var izdarīt. Pretējā gadījumā mums nekā nebūtu”.
“Dzirkstele” jau rakstīja, ka skolas funkcija ir palīdzējusi saglabāt daudzas muižas un pilis, to vēsturiskās vērtības. Izņēmums nav arī Lizuma vidusskola, kuras mājvieta ir Lizuma pils. Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes valsts inspektore Dace Ķibilda “Dzirkstelei” uzsver, ka Lizuma pils piemērs ir tikai slavējams. “Tas ir apsveicami, ja ēkai, kura paliek bez savas funkcijas, tiek rasts pielietojums. Tas nozīmē, ka ēka tiek saglabāta, jo, ja kaut kas netiek lietots, tad to ir sarežģīti saglabāt un uzturēt, lai stāvoklis nepasliktinātos. Ja ēka ir apdzīvota, ir rosība, piesaista projektus, tad tas ir tikai apsveicami,” saka D.Ķibilda.

Pils bija panīkusi
V.Briede stāsta, ka skolas sākums datējams ar 1937.gadu, kad Lizuma pagasta vecākā Pētera Slempera vadībā notika darbi un pils tika atjaunota tādā veidā, ka tur varēja būt skola. Pirms tam pils tika izmantota kā dzīvojamā telpa. “Tajā dzīvoja daudz un dažādi cilvēki, un tā īsti par pili neviens neatbildēja. Pils panīka. Bija telpas, kuras vispār nekopa, kļuva netīrāks. Katram bija savs dzīvoklītis. Tā jau notiek, kad nav viena kopēja saimnieka. Tad 1937.gadā Slempers nolēma, ka te būs būt skolai. Skola tika atvērta. Sākumā tā bija septiņgadīgā skola. Laika gaitā izauga līdz vidusskolai, un visu laiku līdz pat šai dienai te ir bijusi skola,” stāsta V.Briede.
Vēstures dati liecina, ka Lizuma pils būvēta 19.gadsimta vidū, tā ieturēta angļu gotikas stilā. Lizuma muižas īpašumi piederējuši dažādām dzimtām – vācbaltiešiem Tīzenhauzeniem, Malamiem un Volfiem. 1836.gadā muižu iegādājās barons Otto Gotlībs fon Volfs, kura laikā muižas pils ieguva tagadējo veidolu – Tjudoru neogotikas stilu ar poligonālu torni. Oriģinālais interjers vislabāk saglabājies Zilajā zālē, kuras apdari veidojis Aleksandrs Knoks.

Laika gaitā tā mainījusies
V.Briede stāsta, ka skola kā celtne laika gaitā ir mainījusies. Bijis laiks, kad skolā mācījās 300 un vairāk skolēnu, līdz ar to trūka telpu, tāpēc, piemēram, ārējās terases tika piemērotas skolas vajadzībām. “Tajā laikā tas bija nozīmīgi. Tagad varbūt mēs tā nedarītu, mēģinātu saglabāt arhitektūru. Otrs moments – Atmodas laiks. Toreiz gribēja būvēt klāt sporta zāli. Bija doma, ka vajadzētu piebūvēt tādu kā eju, kur no skolas ēkas pāriet uz sporta zāli. Protams, no sporta viedokļa droši vien tas būtu bijis ļoti ērti, bet arhitektūra būtu cietusi. Tas bija tāds brīdis, kad varēja mainīties mūsu pils izskats. Bet šo domu atmeta - saprata, ka no kultūrvēsturiskā viedokļa to nevajag darīt,” saka V.Briede.
Viņa novērojusi, ka to piļu, muižu, kuras nokļuvušas privātīpašnieku rokās, autentiskums bieži vien netiek saglabāts. “Ne vienmēr īpašnieks ir izglītots mākslas jautājumos, ne vienmēr viņš saprot, kā vajag un kas ir vērtīgs. Daudz kur ienāk, piemēram, plastmasa, un autentiskais netiek saglabāts. Mums jau arī nav ideāli. Bija pilij jāmaina logi. Un tie mums ir koka! Jā, vajadzētu roku darbu, vajadzētu slēģus. Kādreiz bija slēģi visai skolai apkārt, tagad to nav. Bet, cik skola spēj, tik dara. Mēs cenšamies saglabāt, ko varam un cik varam, un visi brauc un priecājas,” stāsta V.Briede.

Atjaunotas koka spirālveida kāpnes
Viens no nozīmīgākajiem projektiem ir bijis kāpņu projekts. Visiem, kuri Lizuma pili sauc par savu skolu, tā asociējas ar vītņu kāpnēm. Kāpnes ir pils interjera sastāvdaļa. Realizējot projektu “Valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa – Lizuma muižas pils kāpņu restaurācija”, tika veikta Lizuma muižas pils spirālveida kāpņu, kas ir vērtīgs 19.gadsimta 3.ceturkšņa eklektisma stila paraugs, interjera izpēte un restaurācijas darbi, nodrošināta interjera dekoratīvās apdares un ēkas autentiskuma saglabāšana, veicināta Lizuma vidusskolas skolēnu un sabiedrības izpratne par kultūras mantojuma nozīmīgumu un saglabāšanas aktualitāti, kvalitatīvi uzlabojot kultūras pieminekļa vizuālo izskatu. Pieauga sabiedrības interese par šo objektu, kas veicina tūrisma plūsmas pieaugumu uz Lizuma pagastu.
V.Briede uzsver, ka lielākais notikums bija Zilās zāles restaurācija. “Siena ir restaurēta tāda, kāda tā ir bijusi. Sākotnēji domājām, ka zilā krāsa varbūt saistās ar padomju laikiem, bet atklājās, ka patiešām ir bijusi zila krāsa. Arī sienas raksts tika restaurēts,” stāsta V.Briede.
Zilā zāle rotāta ar koka paneļiem, kuri ir loga augstumā. Palodžu augstumā tie veidoti kā rāmis ar piramīdveida pildiņu. Sienās iebūvēti skapji. Nostāsti vēstī, ka caur dienvidu sienas lielajiem “skapjiem” kungiem ir pasniegts ēdiens. Durvis apdares ziņā ir līdzīgas sienu paneļiem. Virs paneļiem apmetuma lauzumu ietver apmale - koka rāmis. Zilās zāles griesti ir īpaši. Tie veidoti kā perpendikulāra siju konstrukcija, kas griestus sadala vienādos kvadrātos. Griestu izliekums noformēts ar konsolēm, kas sākas virs dzegas un nobeidza ar nelielu čiekuriņu. Barona laikā tie bijuši lakoti un ļoti tumši.
V.Briede piebilst, ka skolas bijušās direktores I.Ābeltiņas sapnis bija kamīns zāles stūrī, bet šis sapnis tā arī palicis tikai sapnis.

Palīgā saucienu sadzirdēja
Skola bija iecerējusi atjaunot arī pils fasādi, jo tā bija sliktā stāvoklī, taču vairākus gadus neizdevās piesaistīt finansējumu. Kad pašvaldība lēma par labu Lizuma vidusskolas mājvietas – pils - renovācijai, I.Ābeltiņa bija ļoti priecīga, ka viņas palīgā sauciens jau vairāku gadu garumā par to, ka ēkai nepieciešams remonts, beidzot bija sadzirdēts.
2010.gada pavasarī Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas apsekošanas aktā ir uzskaitīti konstatētie trūkumi: ļoti sliktā stāvoklī ēkas fasādes krāsojums, bojāts ēkas apmetums, avārijas stāvoklī - rietumu fasādes balkons, kā arī deformētas lietusūdens notekcaurules.
V.Briede atminas, ka 2012.gadā tika nodots projekts un sākti restaurācijas darbi. 2013.gadā darbi tika pabeigti. “Skola bija baltā krāsā. Bet, kad notika skolas restaurācija, tad domājām, kādā krāsā to nokrāsot. Gribējās to seno. Pašlaik tā nav pilnīgi autentiska. Tagad tā ir dzeltenīgākā tonī, ar baltiem stūriem, bet tas ir tuvu autentiskajam. Toreiz pils bija balta un stūri - dzeltenīgi,” stāsta V.Briede.
Viņa piebilst, ka pils pagrabā ir arī aka, kas mūrēta no ķieģeļiem, un līdz pat šim brīdim tā ir saglabājusies. Pagraba telpā jūtama vēstures elpa. Par to pārliecinājās arī “Dzirkstele”. Tur vēl joprojām saglabājies grīdas segums - māla flīzes. “Pagraba telpā var just, kā tad te senāk ir bijis. Ir doma, ka vajadzētu restaurēt aku,” saka V.Briede.

Atklāj septiņus stūrus
V.Briede atzīst, ka sapnis esot - skatu laukums tornī. “Tornis mums ir tā vieta, kur Trešajā atmodā Lizumā tika uzvilkts pirmais sarkanbaltsarkanais karogs. Tad pirmo reizi tika dziedāta himna. Cilvēki stāvēja lejā, bet augšā plīvoja sarkanbaltsarkanais karogs. Aiz kokiem stāvēja vēl citi, kuri pierakstīja, kuri tad dzied himnu, jo cerēja, ka vecie laiki nāks atpakaļ. Tas ir tik spilgts vēstures brīdis!” uzsver V.Briede.
Lizumnieši lepojas, ka viņiem ir septiņu stūru tornis, jo parasti torņiem mēdz būt seši vai astoņi stūri. “Visur rakstīts, ka ir astoņu stūru tornis, arī visiem tā stāstījām, ka Lizuma pils tornim ir astoņi stūri, līdz paši atklājām, ka tomēr ir septiņi. Zīmēšanas stundā zīmējām torni, un bērni teica, ka nesanāk astoņi stūri, arī ar sešiem stūriem nesanāk. Gājām ar bērniem skaitīt. Izrādās, ir septiņi stūri! Tas ir interesanti. Kāpēc septiņi? Grūti izskaidrot,” saka V.Briede.
Viņa piebilst, ka muižas laikā stādītie koki jau izauguši lieli, - agrāk no torņa varējis redzēt Velēnas baznīcu, bet tagad nevar. “Ja būtu šis skatu laukums un ja mēs redzētu tālo skatu pāri Lizumam... Kāpēc mums gribas kāpt kaut kur augstāk? Piemēram, Munameģī? Tas varētu būt kaut kāds dvēseles pacēlums. Būtu ļoti skaisti, ja būtu tāds skatu laukums. Tas ir tāds ideālais sapnis. Savulaik tāds skatu tornis gan nav bijis,” saka V.Briede.

Viedoklis

Gulbenes novada pašvaldības deputāte lizumniete Guna Pūcīte: “Manā ģimenē Lizuma pili par savu skolu sauc jau ceturtā paaudze. Reizēm iedomājos, ka pils mūri ir pieredzējuši gan kungu laikus, gan “modernizācijas laikmetu”, ierīkojot, piemēram, centrālo apkuri, bet visos laikos ēka ir kalpojusi cilvēkiem. Ikvienam Lizuma skolai piederīgajam, atceroties skolas gaitas, pils gaiteņus un telpas, prātā, visticamāk, ienāks vītņu kāpnes, Zilā zāle, Lielā zāle, tornis, pagrabstāva velve uz pagalma pusi, iespējams, ar kungu laikiem saistīti dažādi nostāsti. Noteikti apsveicama ir pils vēsturisko vērtību saglabāšana! Apzināties un nelaist zudībā unikālās muižas vēstures liecības, iespējams, pat izgatavot kādas autentiskas interjera kopijas vai atjaunot krāsojumus - tas būtu vienreizēji! Domāju, ka atjaunotā Zilā zāle ir viena no Gulbenes novada vēsturiskā interjera pērlēm. Ļoti gribētu, lai mana skola ir un paliek viena no stiprajām, spēcīgajām lauku skolām - gan “miesā un garā”, gan “skaistumā un sirds siltumā”!”

Raksts tapis sadarbībā ar Valsts kultūrkapitāla fondu, Vidzemes kultūras programmu un “Latvijas valsts mežiem”.