Mediķi turpina protesta akcijas

2019. gada 12. novembris 00:00

812

Protests, kurā pie Saeimas pagājušajā ceturtdienā pulcējās vismaz 2000 cilvēku, nav devis cerēto rezultātu. Tāpēc protestus turpina ar akciju ”Nolaid karogu, iededz sveci!”, kas ilgs līdz 13.novembrim.
Arī pie SIA “Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība” slimnīcas Gulbenē karogs ir pusmastā. Ja 14.novembrī Saeima nobalsos par esošo budžeta projektu, tiks sākta parakstu vākšana par priekšlaicīgu Saeimas atlaišanu.

Nevēlas piekāpties, jo netic solījumiem
“Mediķi ir vīlušies, ka Saeimas deputāti neieklausījās tik daudzu paustajā protestā. Akcijā piedalījās arī no Gulbenes, dzirdēju, ka vairāki atsaucās, kad jautāja, vai ir pārstāvji. No Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta Rīgas reģionālā centra bijām visi, kuriem tobrīd nebija dežūras. Sociālajos tīklos tiek norādīts, ka ārsti jau tagad pelna daudz, bet viņi strādā vairākās darbavietās. Savukārt medmāsām ir vairākas slodzes, jo viņu trūkst,” atzīst galgausniete Kristīne Varte. Viņa strādā Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta Rīgas reģionālajā centrā, arī ARS un studē medicīnu. “Izskatās, ka politiķi nepiekāpsies mediķu prasībām. Taču nedrīkst samierināties ar pusi no solītā finansējuma. Nav iespējama šāda vienošanās, jo nav vairs ticības solījumiem, ja jau tagad nepilda likumā ierakstīto. Apgalvojumi, ka būs kaut kad nākotnē, ir tukši vārdi,” uzsver K.Varte.
SIA “Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība” sabiedrisko attiecību speciāliste Lana Upīte informē, ka organizētam braucienam uz protesta akciju nebija pieteikušies. Acīmredzot slimnīcu apvienības mediķi uz Rīgu devās individuāli vai nelielās grupās. “Protams, arī ceturtdienā bija jānodrošina stacionāra darbs. Strādāja speciālisti, kuriem bija jāpieņem pacienti, ja nevarēja pārcelt pieņemšanas uz citu laiku. Tomēr domās visi bijām kopā ar tiem, kas protestēja pie Saeimas. Tagad iesaistāmies akcijā, nolaižot karogu pusmastā,” stāsta L.Upīte. Viņa norāda, ka mediķi cīnās ne tikai par savām algām, bet vēlas, lai visā Latvijā, arī reģionos, varētu nodrošināt labas kvalitātes medicīnas aprūpi, lai būtu pieejami speciālisti, lai jaunie ārsti paliktu Latvijā, lai ārstiem un medmāsām nebūtu jāstrādā vairākas slodzes.

Sevišķi svarīgi - atbalstīt jaunos ārstus
Gulbenes novada domes deputāte, ģimenes ārste Ieva Grīnšteine norāda, ka parasti iespēju robežās iesaistās protesta akcijās, bet šoreiz situācija bija tāda, ka tas nebija iespējams. “Katrā ziņā atbalstu šos protestus, sevišķi jaunos ārstus. Es viņiem jūtu līdzi, jo mācīties 9 – 10 gadus, lai saņemtu niecīgu naudiņu. Viņiem ir gan jāmācās un jāpilnveidojas, gan jādibina ģimene un jāaudzina bērni, bet ar to, ko saņem jaunie kolēģi, visu tiešām nevar izdarīt,” pamato I.Grīnšteine. Viņa atzīst, ka ir pesimiste, jo domā, ka šoreiz neizdosies panākt, lai mediķu atalgojumam tiktu piešķirti solītie 120 miljoni eiro, kas ļautu palielināt algas par 20 %. Līdz šim valdība tam paredzējusi 60 miljonus eiro. “Jā, cīnīties var, un tas ir jādara. Tomēr, manuprāt, pagaidām tā arī paliks,” saka I.Grīnšteine.
Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Līga Kozlovska atzīst, ka centieni uzlabot veselības aprūpes pieejamību, nodrošinot solīto darba samaksu medicīnas darbiniekiem, ir process. “Nekad nebūs tā, ka vienā dienā uzklausīs un akceptēs mediķu prasības. Tāpēc šis ir tikai sākums protesta akcijām. Acīmredzot būs arī parakstu vākšana priekšlaicīgai Saeimas atlaišanai. Medicīna šobrīd ir krīzes situācijā. Viena trešā daļa Vidzemes ģimenes ārstu ir pensijas vecumā. Ja viņi dodas pelnītā atpūtā, tad trešā daļa šī reģiona pacientu paliek bez primārās veselības aprūpes, jo nav jauno ārstu, kas nāks viņu vietā,” komentē L.Kozlovska. Viņa uzsver, ka aicina arī pacientus atbalstīt mediķu prasības, lai uzlabotu situāciju.

Latvijā – mazākais finansējums veselības aprūpei
Latvijas Ārstu biedrība, Latvijas Jauno ārstu asociācija un Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība lēmumu par protesta akciju pieņēma, kad Ministru kabinets apstiprināja budžeta ietvaru 2020., 2021. un 2022.gadam, kurā paredz, ka 2022.gadā valsts veselības aprūpes finansējumam tiks atvēlēti vien 3,3 % no prognozētā iekšzemes kopprodukta (IKP). Atbilstoši Veselības ministrijas sniegtajai informācijai, valsts budžeta izdevumi veselības aprūpes finansējumam 2019.gadā ir 3,9 % no iekšzemes kopprodukta. Vidēji Eiropas Savienībā veselības aprūpei atvēl 7 % no IKP, bet Lietuvā un Igaunijā – vairāk nekā
5 % no IKP. Eiropas Komisijas un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas jaunākie ieteikumi Latvijai paredz būtisku valsts finansējuma palielināšanu veselības aprūpei, lai uzlabotu tās pieejamību un kvalitāti.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Mediķi turpina protesta akcijas

Kategorijas