Nedēļa vēsturē

Interneta laikmetā, šķiet, vienā mirklī varam uzzināt par jebkuru notikumu, kas norisinās plašajā pasaulē. Un nereti rodas jautājums – vai tagad dzīve ir ātrāka un viss notiek vairāk un iespaidīgāk? Varbūt vienkārši daudz ātrāk un izteiksmīgāk par visu uzzinām? Egils Jucevičs sagatavojis apskatu par novembra notikumiem pagātnē. Ir interesanti palūkoties uz pasauli pilnīgi citā laikmetā.
1811. gada 7. novembrī kaujā pie Profetstaunas (“Pravieša pilsētas”) ASV armijas vienība, pati ciešot milzīgus zaudējumus, sakāva un izkliedēja indiāņu cilšu apvienības Tekumsē federācijas cīnītājus.
1810. gadā Ziemeļamerikas indiāņu šauni cilts virsaitim Tekumsē izdevās apvienot virkni cilšu, kuras līdz šim pret balto ekspansiju bija cīnījušās katra atsevišķi, un izveidot spēcīgu federāciju. ASV armijas vadība novērtēja vienota spēka bīstamību, un 1811. gada vēlā rudenī Indiānas štata gubernators ģenerālis Viljams Henrijs Harisons pret apvienības galveno apmetni Profetstaunu virzīja 1200 vīru lielu armijas vienību.
Uzzinājis par tās tuvošanos, Tekumsē steidzīgi devās pie sabiedroto ciltīm pēc palīdzības, savā vietā atstājot jaunāko brāli – šamani Tenskvatavu, slavenu nākotnes pareģi. Tam parādījās vīzija par indiāņu uzvaru – balto lodes nespēšot nodarīt indiāņu karotājiem ne mazāko ļaunumu, un viņš pretēji brāļa kategoriskam norādījumam virzīja nesagatavotos indiāņu spēkus pretī baltajiem. Indiāņi cīnījās varonīgi – balto pusē bija vairāk kritušo, bet beigās uzvarēja labāk bruņotie karavīri. Profetstaunas apmetni, faktiski – pilsētu, nodedzināja.
Pēc kaujas Tenskvatava, vērojot liesmojošo pilsētu, nolādēja iebrucējus un pareģoja, ka Harisons 1840. gadā kļūs par ASV prezidentu, bet mirs vēl pirms prezidentūras beigām – un gadā, kas beidzas ar nulli, tā notiks ar visiem ievēlētiem ASV līderiem.
Lāsts strādāja nekļūdīgi: Harisons mira 1841. gadā (plaušu karsonis), bojā gāja Ābrahams Linkolns (ievēlēts 1860. gadā, nošauts), Džeimss Ā. Gārfilds (1880. gadā, nošauts), Viljams Makinlijs (1900. gadā, nošauts), Vorens G. Hārdings (1920. gadā, infarkts, versija – noindēts), Franklins D. Rūzvelts (1940. gadā, asinsizplūdums smadzenēs), Džons F. Kenedijs (1960. gadā, nošauts). No šāda likteņa izdevās izvairīties prezidentiem Ronaldam Reiganam un Džordžam Bušam vecākajam. Runā, ka Reigana sieva Nensija braukusi pie šauni cilts šamaņiem ar lūgumu noņemt seno lāstu. Bet varbūt vienkārši lāsts ar gadiem vairs nebija tik spēcīgs – abu dzīvības taču bija apdraudētas: Reiganu atentātā sašāva, bet ārstiem izdevās viņu dabūt uz kājām, atentātu pret Bušu izdevās novērst.
Līdz ar Tekumsē federācijas sagrāvi sapnis par vienotu indiāņu valsti bija izsapņots, atlikušos šauni cilts indiāņus aizdzina uz Harisonas rezervātu pie Detroitas. “Asaru gājienā” ziemas salā liela daļa bērnu un sieviešu gāja bojā. Tekumsē bēga uz Kanādu, kur krita 1813. gadā 5. oktobrī Anglijas un ASV karā, cīnoties britu pusē. Kā veiksmīgam karavadonim britu virspavēlniecība viņam piešķīra brigādes ģenerāļa pakāpi, bet krita viņš kā vienkāršs indiāņu karotājs. Kaujā pie Temzas upes britu karavīri jau pēc amerikāņu pirmās zalves metās bēgt, indiāņu vienības vēl cīnījās apmēram stundu un atkāpās tikai pēc sava vadoņa nāves. Kanādā Tekumsē godina kā nacionālo varoni, kurš aizstāvējis zemi pret amerikāņu invāziju, viņa vārdā nosauktas pilsētas, ielas, parki, viena no četrām 25 centu monētām, ko 1812. gada kara 200. gadā izlaida Kanādas naudas kaltuve, veltīta Tekumsē. Viņa vārdā nosauktais karakuģis HMS “Tecumseh” (1815) gan pēc gadiem nogrima.
1576. gada 8. novembrī, četras dienas pēc tam, kad spāņu karavīri izpostīja ļoti bagāto Antverpenes pilsētu, Nīderlandes provinču pārstāvji, sapulcējušies Ģentē, izstrādāja līgumu, kas Eiropas vēsturē iegājis ar nosaukumu “Ģentes samierināšanās”. Deputāti vienojās atzīt Spānijas karaļa Filipa II varu un katolicismu kā oficiālo reliģiju, bet tajā pašā laikā aizliedza protestantu vajāšanu viņu ticības dēļ un pieprasīja izvest no valsts spāņu karaspēku. Par karaļa Filipa vietvaldi pasludināja Vilhelmu (Willem van Oranje) – nīderlandiešu pretošanās kustības vadītāju. Vēlāk katoliskie Nīderlandes dienvidi (Beļģija) atgriezās zem Spānijas valdīšanas, bet ziemeļi (Holande) izcīnīja pilnīgu neatkarību. Tiesa, Spānija to atzina tikai 1648. gadā, cietusi pilnīgu sakāvi Astoņdesmit gadu karā.
1961. gada 9. novembrī Liverpūles skaņuplašu veikala īpašnieks Braiens Semjuels Epšteins (Brian Samuel Epstein) apmeklēja “Cavern Club”, kur dzirdēja četru jaunu muzikantu, kuri sevi dēvēja par “The Beatles”, izpildīto mūziku. Pirms divām nedēļām viņa veikalā bija iegriezies kāds cilvēks, kurš meklēja tieši šīs rokgrupas disku. Epšteins bija ļoti pārsteigts, jo par “bītliem” vispār dzirdēja pirmo reizi. Tagad, dzirdot puišus spēlējam, viņš jutās pilnīgi apburts un uz karstām pēdām nolēma kļūt par grupas menedžeri.
Epšteinam izdevās laba grupas reklāmas kampaņa, viņš noliedza puišiem uzstāties par niecīgiem honorāriem, apģērba viņus par savu personīgo naudu pirktos elegantos melnos uzvalkos, panāca vienošanos ar labākajām skaņu ierakstu studijām – vārdu sakot, “norežisēja” īstu bītlomāniju, kas 1963. gada rudenī aptvēra visu pasauli.
Epšteins negaidīti mira 1967. gadā, par viņa nāvi izteiktas pretrunīgas versijas, līdz pat pašnāvībai. Šis skumjais notikums iezīmēja “The Beatles” beigu sākumu.
1951. gada 10. novembrī sers Hjū Bīvers ar draugiem medīja Veksfordā (Anglijā). Toreiz neviens no medniekiem tā arī nespēja trāpīt putniem, kuri strauji pacēlās gaisā. Vakarā pie kamīna džentlmeņi pārrunāja, kāpēc un kā nopūdelējuši. Vieni apgalvoja, ka šie putni ir paši ātrākie Eiropā, citi iebilda. Tika nolemts šo apgalvojumu pārbaudīt. Strīdam bija negaidīts turpinājums: sers Hjū, pārliecinājies, cik dažreiz ir grūti noskaidrot patiesību, nolēma izdot izziņu krājumu par “vis, vis, vis…”! Tā dzima Ginesa rekordu grāmata.
1923. gada 11. novembrī, piektajā Pirmā pasaules kara beigu gadadienā, Parīzē, Triumfa arkas pakājē, iedegās mūžīgā uguns pie nezināmā kareivja kapa. To aizdedza aizsardzības ministrs Andrē Mažino – kauju varonis, plašāk pazīstams kā vēlāk viņa vārdā nosauktās aizsardzības līnijas iniciators (to vācieši 1940. gadā gan apgāja caur Beļģiju un Ardēnu kalniem).
Šī mūžīgā uguns kļuva par pasaulē pirmo oficiālo memoriālo uguni pēc tam, kad pēc Bizantijas imperatora kristieša Feodosija I rīkojuma tika nodzēsts kulta ugunskurs, kurš gadsimtiem dega romiešu mājas pavarda sargātājas dievietes Vestas templī. Vēlāk šādi noformēti pieminekļi parādījās daudzās pilsētās – Romā, Amsterdamā, Vašingtonā, Maskavā, Pēterburgā, Sofijā, arī Rīgas Brāļu kapos.
1943. gada 12. novembrī ASV kara flotes iznīcinātājs “USS William D. Porter” savā pirmajā eskorta misijā pavadīja “USS Iowa”, ar kuru uz tikšanos ar Staļinu Irānā devās ASV prezidents Franklins Delano Rūzvelts un virkne augstu valsts amatpersonu. Kāda pavirši nostiprināta, pilnībā funkcionējoša dziļumbumba noripoja no kuģa klāja, iekrita ūdenī un eksplodēja. Uz kuģa izsludināja trauksmi – visi domāja, ka notiek uzbrukums. Kad situācija noskaidrojās, kuģa kapteinis, lai pārbaudītu komandas gatavību šādām situācijām, sarīkoja mācības, kuru laikā šāva mācību torpēdas. Trešās zalves laikā komanda ar šausmām saprata, ka uz prezidenta kuģi izšāvuši īstu kaujas torpēdu. Par laimi, “Iowa” paspēja pagriezties, torpēda aizšāvās garām. Neveiksmīgo kuģi 1945. gadā iznīcināja japāņu kamikadžu uzbrukums.
1859. gada 13. novembrī Edinburgā (Skotijā) piedzima skotu rakstnieks un dzejnieks Roberts Luiss Stīvensons (Robert Louis (Balfour) Stevenson) (miris 1894. gada 3. decembrī Apijā, Samoa). Viņu pieskaita neoromantisma pārstāvjiem, lielākos panākumus guvis ar saviem piedzīvojumu stāstiem un romāniem. Pie mums populārākais ir viņa pirātu romāns “Bagātību sala” (“Jo-ho-ho... un pudele ruma!”), pasaulē – stāsts par personības dubultošanos “Savāds notikums ar doktoru Džekilu un misteru Haidu”.
Rakstniekus un dzejniekus dēvē arī par cilvēku dvēseļu inženieriem. Stīvensona māte atcerējās, ka, mazs būdams, dēls reiz rādījis savu zīmējumu: “Mammu, ķermeni es jau uzzīmēju. Gribi – es uzzīmēšu arī dvēseli?”
Kategorijas
- Afiša
- Sporta pasākums
- Izstāde
- Koncerts
- Balle
- Teātris
- Pasākums
- Baznīcā
- Meistarklase
- Kino
- Izlaidums
- Jauniešiem
- Senioriem
- Bibliotēkā
- Bērniem
- Tirdziņš
- Laikraksta arhīvs
- Foto un video
- Palīdzēsim ķepaiņiem!
- Mēs pamanījām!
- Citas ziņas
- Atbildam lasītājiem
- Reklāmraksti
- Veselība
- Kultūra un izklaide
- Dzīvespriekam
- Konkursi
- Horoskopi
- Sports
- Cope un medības
- Vietējās ziņas
- Kriminālziņas
- VĒLĒŠANAS 2017
- SAEIMAS vēlēšanas
- Pašvaldību vēlēšanas
- Vārds deputāta kandidātam!
- Latvijas ziņas
- Noderīgi
- Interesanti
- Eiropas Savienībā
- Laika ziņas
- Skolēnu, jauniešu aktivitātes
- Statiskas lapas
- Ceļojumi
- Ēdamprieki
- Projekti
- Projekts "Riska bērni"
- Projekts "Saimnieko gudri"
- Projekts "Kam ticēt?"
- Projekts "Medijs vai mediju izstrādājums?"
- Projekts "Paver plašāk logu no senatnes"
- Projekts "Mediju kritika"
- Projekts "10 gadi Gulbenes novadā - vai veiksmes stāsts?"
- Projekts "Rūpēsimies par vidi!"
- Projekts "Mediju projekts"
- Projekts "Vide"