Lāčplēšu atdusas vietas novadā - ceļu uz tām zina retais

2019. gada 15. novembris 00:00

814

Lāčplēšu atdusas vietas novadā - ceļu uz tām zina retais

Novembris ir Latvijas patriotisma mēnesis. Šis ir laiks, kad pieminam savus varoņus, kuri cīnījušies par Latvijas brīvību. “Dzirkstele” novēroja, ka šogad Lāčplēša dienā iedegtas svecītes bija noliktas ne tikai pie Gulbenes pieminekļa par Latvijas brīvību kritušajiem draudzes varoņiem, bet arī pie novada pašvaldības administratīvās ēkas.

“Neviena tradīcija nav akmenī iecirsta”
“Dzirkstele” šajā patriotisma nedēļā iedegtas svecītes nolika arī trīs Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru atdusas vietās Gulbenes vecajos kapos. Ir zināms arī novada kapsētās dusošo lāčplēšu skaits – pavisam 11 (saskaņā ar “Lkok.com” mājaslapas informāciju). Visiem ir 3.pakāpes ordenis. Vai zinām viņus, vai atceramies?
Savi lāčplēši ir jāgodā, bet, kā to darīt, šīs tradīcijas laika gaitā var mainīties, jo “neviena tradīcija nav akmenī iecirsta” - “Dzirkstelei” saka kādreiz Gulbenes muzejā strādājusī Irīna Zeibārte, kura tagad ir Nacionālā Vēstures muzeja direktora vietniece zinātniskajā darbā. Viņa savulaik laikrakstam rakstījusi par novada lāčplēšiem.
Šobrīd I.Zeibārte vēro, kā Lāčplēša dienas atzīmēšana notiek dažādās Latvijas vietās. Ne visur tā ir bezpersoniska. Dažviet – pat ļoti personiska. Piemēram, Preiļos pilsētas laukumā ir izlikta informācija uz lielformāta planšetēm par Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem, kuri cēlušies no šā novada. “Tur ir šo vīru fotogrāfijas, biogrāfijas. Viņi tur stāv visu pagodinājumam,” stāsta I.Zeibārte.
Viņa uzskata – tradīcijas rodas no jauna un reizēm arī “nomirst”. Tas esot raksturīgi. Piemēram, par ļoti senu tradīciju tiek uzskatīta svecīšu likšana 11.novembrī pie Rīgas pils sienas. Taču šī tradīcija ir radusies tikai Atmodas laikā! “Tā ir jebkura cilvēka brīva griba rosināt kādu jaunu tradīciju, piepulcināt domubiedrus un vērst visu plašāk,” saka I.Zeibārte.
Viņa stāsta, ka Rīgas lielajos kapos, kur atdusas diezgan daudz lāčplēšu, bet pašas kapu vietas laika gaitā ir zudušas un pārveidojušās par parku, pagājušajā gadā tika uzlikta piemiņas stēla, kurā ir iekalti šo varoņu vārdi. “Tā ir viena piemiņas vieta, kur pieminēt visus šajā kapsētā guldītos Lāčplēša Kara ordeņa kavalierus,” stāsta I.Zeibārte.
Viņa akcentē – latviešiem kapu kultūra pret apbedījumiem liek izturēties delikāti, personiski. Ne visi ies meklēt kapsētā apbedījumus, kas nav saistīti ar dzimtu, radiniekiem. Un ne visiem tas arī ir jādara, jo ne visus tas interesē - uzskata I.Zeibārte. Arī viņa pati nekad īpaši nav meklējusi šādus kapus, uzskatot, ka “tas vienmēr ir bijis pietiekami privāti”. Tomēr katra šāda apbedījuma situācija pašvaldībā būtu jāzina, piemēram, jāņem vērā, ja apbedītajam lāčplēsim vairs nav šajā saulē radinieku, kuri varētu apkopt kapu.
“Dzirksteles” rīcībā ir informācija, ka, piemēram, Smiltenes novada Aumeisteru kapos 11.novembrī pašvaldība bija parūpējusies par lāpu pie katras kapa vietas, kurā atdusas Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris. Tas bijis īpašs pagodinājums un paldies cilvēkam. Zemes klēpī guldīto lāčplēšu radiniekus šāda attieksme patīkami pārsteigusi un saviļņojusi.

Gan zināma, gan nezināma vēsture
Vai zinām novada kapsētās dusošo lāčplēšu kapavietas? Novada deputāts Gunārs Ciglis zina, kur Litenes kapos atdusas 6. Rīgas kājnieku pulka leitnants Aleksis Žagars (1893.07.01.-1978.06.01.). G.Ciglis pats 11.novembrī neapmeklēja A.Žagara atdusas vietu, bet ir pārliecināts, ka litenieši noteikti tur bija. Kapavieta vienmēr ir sakopta.
“Dzirkstele” aptaujāja, vai citviet pagastos zina savās kapsētās dusošos lāčplēšus, vai ir tradīcija tur Lāčplēša dienā nest sveces.
Galgauskas pagasta pārvaldes vadītājs Jānis Kupcis saka – ar kultūras nama vadītāju bijusi runa par šo tēmu. Līdz galam nekas neticis sarunāts. Galgauskā atdusas 6. Rīgas kājnieku pulka virsseržants galgausnietis Jānis Kanaviņš (1896.24.03.-1961.?.?.).
Druvienas pagasta pārvaldes vadītājs Juris Graumanis ļoti labi zina, kur pagasta kapos dus 6. Rīgas kājnieku pulka dižkareivis druvēnietis Arvīds Kandelis (1893.24.06.-1974.?.?.). Šogad 11.novembris uz Druvienu atvedis attālus šā karavīra Rīgas radus. Viņi nākuši uz pagastmāju jautāt, kā atrast šā Lāčplēša Kara ordeņa kavaliera kapu. “Agrāk uz šo kapavietu brauca radi no Smiltenes, bet tagad laikam viņu vairs nav šajā saulē. Šoreiz atbraukušos radus redzējis agrāk nebiju,” atklāj J.Graumanis. Sabiedrībai gan neesot ierasts speciāli 11.novembrī doties uz kapsētu pie šā varoņa. Druvienā šajā dienā rādīta filma “Rīgas sargi”.
Stāmerienas kapos atdusas divi lāčplēši – Mālupes pagastā dzimušais 7. Siguldas kājnieku pulka kaprālis Aleksandrs Egle (1890. 07.03. - 1981.01.01.) un Vecgulbenē dzimušais Valdemārs Šķenders (1890.29.01. - 1955.06.03.), kurš bijis 9. Rēzeknes kājnieku pulka kaprālis. Stāmerienas pagasta kultūras dzīves organizētāja Gaida Vīksniņa atzīst – iedzīvotājiem nav tradīcijas 11.novembrī apmeklēt šo vīru atdusas vietas.
Arī Velēnas kapos Lizumā atdusas divi lāčplēši – Sinolē dzimušais Pēteris Sebris (1896.15. 04.-1965.11.05.), kurš bijis Latgales artilērijas pulka dižkareivis, un 4. Valmieras kājnieku pulka dižkareivis Viktors Sviklis (1899. 14.08.-1986.12.08.), kura dzimtā puse ir Gaujiena. Lizuma pagasta pārvaldes vadītājs Uģis Aigars zina šīs kapavietas, bet saka, ka 11.novembrī lizumnieši turp neiet, bet tie, kuri var un vēlas, brauc uz Gulbeni piedalīties lāpu gājienā.
Lejasciema pagastā vecajos kapos atdusas Mārkalnes pagastā dzimušais 6. Rīgas kājnieku pulka seržants Arvīds Knape (1888. 14.10. -1972.18.08.). Lejasciema pagasta pārvaldes vadītājs Māris Milns saka, ka par šāda cilvēka apbedījumu pagasta kapsētā neko nezina.

Ejam meklēt Gulbenes lāčplēšus
12.novembrī “Dzirkstele”, iepriekš sazinoties ar pilsētas labiekārtošanas iestādes kapsētu apsaimniekošanas speciālisti Aigu Gibneri, aplūkoja Gulbenes veco kapu karti un atrada tajā trīs Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru atdusas vietas. Kopā ar Aigu un kapsētas darbinieci Gintu 13.novembrī apmeklējām visas trīs šīs vietas, katrā noliekot iedegtu svecīti kā pateicību par šo vīru varonību.
Pirmo apciemojām kapavietu, kur dus Galgauskā dzimušais Arvīds Zaķis (1893.01.09.-1948.?.?.), kurš bijis Latgales partizānu pulka seržants. Pieminekļa pakājē ieraudzījām daudz svecīšu un arī krāšņu sarkanbaltsarkanu puķu pušķi. Latvijas armijā Arvīds Zaķis iesaukts 1919.gada 10.jūnijā Vecgulbenē (informācija no “Lkok.com”), piedalījies Latgales atbrīvošanā. Otrā pasaules kara laikā bijis Galgauskas pagasta vecākais, pēc kara - nacionālais partizāns. 1948.gada pavasarī nokļuvis čekistu ielenkumā un izdarījis pašnāvību.
Apmeklējām arī Alfrēda Zaķa (1892.27.09.-1966.24.12.) atdusas vietu. Viņš bijis seržants Valmieras 4. kājnieku pulkā. Dzimis Lejasciemā. Bijis kurpnieks Beļavas pagastā. Piedalījies cīņās pret bermontiešiem un citās 4. Valmieras kājnieku pulka cīņās. Kapavieta – sakopta, atstājām iedegtu svecīti pie šā varoņa kapa plāksnes.
Atradām arī 7. Siguldas kājnieku pulka seržanta Gotlība Evelona (1896.28.12.-1966.13.12.) atdusas vietu. Šis cilvēks ir dzimis Annas pagastā, bet mūža nogali vadījis Vecgulbenē. Kaujās pret bermontiešiem un lieliniekiem smagi ievainots abās kājās un atvaļināts. Apbalvots ar 3.pakāpes Lāčplēša Kara ordeni. Bijis zemnieks, bet pēc Otrā pasaules kara – zirgkopis kolhozā. Arī šā cilvēka kapavieta ir sakopta.

Fakti

◆ Cīņas par Latvijas valsts neatkarību notika no 1918.gada 18.novembra, kad tika proklamēta Latvijas Republika līdz 1920. gada 11.augustam, kad tika noslēgts Latvijas – Krievijas miera līgums.
◆ Bermontiāde ir Latvijas Brīvības cīņu posms, kura laikā notika vācu un krievu karaspēka mēģinājums ieņemt Rīgu un likvidēt Latvijas neatkarību. Bermontiādes ilgums – no 1919.gada 8.oktobra, kad bermontieši sāka uzbrukumu Rīgai līdz 1919.gada 28.novembrim, kad Rietumu brīvprātīgo armija tika padzīta uz Lietuvu. Nozīmīgākais cīņu pavērsiens –
11.novembris, kad Latvijas valsts armija atbrīvoja Rīgas Pārdaugavu no bermontiešiem.
◆ 1919. gada 11.novembrī tika dibināts Latvijas valsts apbalvojums – Lāčplēša Kara ordenis. Kopumā ir pasniegti 2146 Lāčplēša Kara ordeņi.
(No Nacionālo Bruņoto spēku mājaslapas)

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Lāčplēšu atdusas vietas novadā - ceļu uz tām zina retais

Kategorijas