Kādas ir sajūtas pirms valsts svētkiem?

2019. gada 15. novembris 00:00

Raitis Apalups no Kalnienas

- Katrus valsts svētkus, arī šogad, es gaidu ar pacēlumu sirdī un tādu labsajūtu sevī. Es jau esmu arī aizsūtījis 52 apsveikumus uz valsts svētkiem saviem draugiem un paziņām, starp kuriem ir daudzi aktieri un rakstnieki, un arī bijušie valstsvīri. Svētki ir svētki, un tie ir jāsvin. Un mums jau vēl pagastā arī ir tāds priecīgs notikums, kas gan būs pēc svētkiem – Stāmerienas pils fasādes atklāšana. Tas, kā saka, vēl dod tādu gandarījumu, ka tas nu beidzot būs noticis. Mājās valsts svētkos parasti iededzu svecīti Latvijas karoga krāsās - tā man ir jau sena tradīcija. Protams, būšu Gulbenē uz apbalvojuma saņemšanu un uz koncertu 18.novembrī. Pirms svētkiem gan notika mediķu streiks, bet nu man liekas, ka viņi bišķiņ pārspīlē. Protams, aplamība bija tā, ka valdība sasolīja, bet jāsaprot arī tas, ka budžets jau nav neizsmeļama aka un naudas ir tik, cik ir, un visiem jau nepietiek. Un kam tad nu ņemsi nost un kam dosi? Visiem vajag, nevienam nepietiek. Jā, māsiņām un sanitārēm – esmu viņu pusē, bet pašu dakteru pusē gan es neesmu, jo viņi jau nu nav tik trūcīgi. Es atceros, ka pirms daudziem gadiem dakterīši braukāja parastās mašīnītēs, bet tagad ir tādi limuzīni visiem! Protams, salīdzinot ar tām algām, ko dakteri saņem ārzemēs, mūsu dakteru algas ir diezgan niecīgas – tur nav ko runāt, bet nu jāņem vērā arī tas, ko citi pie mums saņem. Un tāpat jau dakterīši viena daļa saņem to naudu aploksnītēs. Tagad jau vēl prasīs Saeimas atlaišanu, bet ko tas dos? Bet pirms svētkiem nebojāsim garastāvokli, nedomāsim par nebūšanām, bet domāsim, ka viss būs labāk. Svētku sajūtu ir jācenšas vairāk radīt katram pašam sev. Nevajag tik daudz varbūt tā spožuma un mirdzuma tajos spīguļos, bet lai viss ir tīrs un smuks, mājas priekša noslaucīta, lai ir karogs mastā, kad ir svētki, un vispār lai karogs ir izlikts. Un katrā mājā un katrā ģimenē lai ir tāda iekšēja svētku sajūta un prieks, ka mums ir sava valsts un sava valoda. Iekšēji sirdī vajag gavilēt!

Aira Anča no Gulbenes

- Valsts svētkos, ja ir pasākums kultūras namā, aizeju. Pie mājas ir karogs. Protams, īpašākas šajā dienā ir vakariņas. Ja bērni ir atbraukuši, tad ejam dziedāt himnu. Kā nu kuro gadu sanāk, bet vienmēr svinam. Katrā ziņā kaut ko jau īpašu gatavojam. Drusciņ jau žēl, ka valstī neiet tā, kā vajadzētu. Labāk jau būtu, ja valdība, deputāti, nestrīdētos, bet jautājumus risinātu tā sakarīgi. Bet liekas, ka netiek tā risināti, nav tās saskaņas. Bet nu paši jau esam vainīgi - neesam īstos cilvēkus ievēlējuši. Vismaz rodas iespaids, ka tie cilvēki nav pareizie. Mēs jau gan arī esam tik dažādi, un tiem solījumiem jau daudzi tic. Protams, mediķi arī grib lielākas algas, lai gan rezidentiem vēl vajadzētu pastrādāt, pierādīt sevi. Arī ārstiem ne visiem ir vienāda attieksme, ne viss tiek darīts, kā vajag un no sirds. Protams, visiem gribas nopelnīt. Ļoti labi, ka pensijām kaut kas nāca klāt, jo cenas jau tikai aug un aug. Pilsēta gan jau saposusies svētkiem, izskatās labi. Vispār man liekas, ka pēdējos gados par pilsētas sapošanu uz visiem svētkiem tiek domāts. Tiek domāts arī, lai būtu kādi pasākumi. Arī televīzijā un radio kaut vai ar dziesmām un raidījumiem rada svētku noskaņojumu, jo daudzi cilvēki jau nekur nevar aiziet vai aizbraukt. Ir labi, ja televīzijā tiek rādīts kāds koncerts vai teātra izrāde. Svētkus vajag katram svinēt, jo tā pelēkā ikdiena diezgan daudz nogurdina cilvēkus.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Kādas ir sajūtas pirms valsts svētkiem?

Kategorijas