Trešdaļai pasaules iedzīvotāju novērota vājredzība vai aklums

2019. gada 21. novembris 11:33

237

Trešdaļai pasaules iedzīvotāju novērota vājredzība vai aklums

Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas (World Health Organization) datiem vājredzība ir novērota 2,2 miljardiem zemeslodes iedzīvotāju, no kuriem aptuveni pusei nepieciešama optiskā korekcija vai ķirurģiskā ārstēšana. Redzes veselības traucējumi ir nozīmīga problēma, kas skar ne vien pasaules, bet arī Latvijas iedzīvotājus. Šobrīd Latvijā ir reģistrēti aptuveni 9 000 redzes invalīdi, kam pieejama valsts atbalsta sistēma tehnisko palīglīdzekļu iegādei un dažādām rehabilitācijas programmām.

Vājredzība ir redzes funkcionāls traucējums, ko nevar novērst ar optiskajām brillēm, kontaktlēcām, medikamentozi vai ķirurģiski. Vājredzība un aklums būtiski pieaug vecuma grupā virs 75 gadiem, kam par iemeslu visbiežāk ir vecuma radītā makulas deģenerācija, diabētiskā retinopātija, glaukoma un katarakta. Turklāt, ņemot vērā, ka cilvēka mūža ilgumam ir tendence pieaugt, paredzams, ka attiecīgajā vecuma grupā cilvēku ar redzes problēmām kļūs arvien vairāk. Savukārt jaunākā gada gājuma cilvēkiem biežākie vājredzības cēloņi ir acu traumas, optiskā atrofija, pigmentozais retinīts, diabētiskā retinopātija, augstas pakāpes patoloģiska miopija, acu iekaisumi un vājredzība no bērnības.

Evita Kassaliete, optometriste ar specializāciju vājredzības korekcijā: “Ja runājam par Latvijas situāciju, tad papildu reģistrētajiem redzes invalīdiem, ir cilvēki, kuri valsts reģistrā nav iekļauti un apmaksātu palīdzību nesaņem. Viņi visbiežāk palīdzību meklē optikas salonos. Šajā gadījumā ir būtiski rīkoties laikus - ja tiek konstatētas redzes problēmas, pārbaudi nepieciešams veikt savlaicīgi. Precīza redzes traucējumu diagnostika, kā arī redzes uztveres novērtēšana, sniedz iespēju izzināt un saprast, kādas iespējas efektīvāk palīdzēs pacientam adaptēties palīglīdzekļu lietošanā. Optometrists izvērtēs redzes funkcionālās izmaiņas dinamikā, piemēram, pēc nozīmētās terapeitiskās, fizikālās vai ķirurģiskās acs ārstēšanas. Papildus klasiskajai funkcionālās redzes izvērtēšanai, novērtēs arī redzes asumu tuvumā, veiks ametropijas korekciju, izpētīs pacienta kontrastredzes, kopredzes, binokularitātes, krāsu redzes, stereo un redzes lauka stāvokli, kā arī veiks virkni citu mērījumu.

Saprotot cilvēka redzes stāvokli, optometrists piedāvās atbilstošus optiskos vai neoptiskos vājredzības korekcijas līdzekļus.

“Viņš pielāgos nepieciešamos optiskos un tehniskos palīglīdzekļus, kā arī apmācīs pacientu to lietošanā, palīdzēs vieglāk adaptēties situācijai un veikt nepieciešamās aktivitātes, lai atvieglotu to cilvēka dzīvi ikdienā, kam, diemžēl, nācies saskarties ar redzes veselības problēmām. Tieši apmācība un komunikācija ar cilvēkiem, situācijas izskaidrošana, ir ļoti būtiska, lai, lietojot konkrēto palīglīdzekli, cilvēks sev tiešām palīdzētu, nevis padarītu situāciju vēl sliktāku,” uzsver Evita Kassaliete.
Optiskie palīglīdzekļi, kurus parasti nozīmē speciālists var būt: augsta stipruma brilles, rokās turamās lupas, statīvlupas, telestopiskās sistēmas gan tālumā, gan darbam tuvumā, elektroniskie palielinātāji – digitālās lupas, planšetdatori ar atbilstošu programmatūru. Savukārt, izplatīti neoptiskie palīglīdzekļi ir apgaismojuma kontrole palīglīdzeklī un aktivitātes laikā, gaismas absorbējošie filtri, cepures ar nagu, taktili atbalsta spieķi u.c.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Trešdaļai pasaules iedzīvotāju novērota vājredzība vai aklums

Kategorijas