No smiekliem līdz patiesām asarām

2019. gada 26. novembris 00:00

2656

Teātra cienītāji sestdienas vakarā pulcējās Beļavas tautas namā, kur Ozolkalna amatierteātris “Spēlmaņi” rādīja Justīnes Kļavas kamerizrādi “Dāmas”.

Kādam tā ir visa dzīve
Lugas autori vienmēr urdījis jautājums par to, kas sagādā problēmas dzīvē, kādēļ rīkojamies tā, kā rīkojamies, kāpēc neredzam acīm redzamo. Lugā atainots trīs paaudžu sieviešu konflikts un skartās tēmas atklāj ne tikai nespēju sadzīvot ar atšķirīgo izpratni par audzināšanu, attiecībām un dzīvi kopumā, bet arī katrai paaudzei specifisko dzīves apziņu un pareizā, nepareizā, labā, ļaunā, skaistā, neglītā attiecības.
Amatierteātra “Spēlmaņi” režisore Tatjana Ābeltiņa uzsver, ka lugu raksturo vārdi – kādam tā ir tikai nakts, bet citam tā ir visa dzīve. Lugas notikumi risinās naktī dzīvokļa virtuvē, kur satiekas vecmamma, viņas meita un mazmeita, kuras nevar no turienes iziet, pirms nebūs noskaidrots, kā mazmeitas, kurai ir 17 gadi, bikšu kabatā uzradusies īsta pistole.
Lugas darbība notiek parastā ģimenē, kurā ir tikai sievietes, un šajā naktī viņas vēlas mainīt savas dzīves. Dramatiski un sāpīgi mirkļi stāstā savijas ar atpazīstamu ikdienu. Lomās: Marija – Anita Rakstiņa, Staņislava (Marijas meita) – Sandra Zuša, Kitija (Staņislavas meita) – Agnese Keita Birzniece.

Esam centušās!
Pēc izrādes Beļavas tautas nama vadītāja Sarmīte Viduce uzsvēra, ka, viņasprāt, katrs no skatītājiem kādā epizodē ieraudzīja sevi, varbūt kādu no saviem mīļajiem, tuvajiem cilvēkiem. “Ņemot vērā to, ka šī ir kamerizrāde un ir daudz gribētāju, kas vēlas šo izrādi redzēt, tad “Spēlmaņi” ir gatavi to nospēlēt vēlreiz 18.decembrī,” teica S.Viduce.
Kamerizrādes skatītāja Amalda Kručena pēc izrādes “Dzirkstelei” atzina, ka amatierteātra spēle patiesi aizrāvusi. “Viss tika parādīts tik reāli kā no dzīves. Nelikās, ka aktrises tēlo, šķita, ka viņas tādas arī ir. Man bija sajūta, ka skatos kādam pa logu mājās iekšā, bet patiesībā - esmu izrādē,” teica A.Kručena.
Agnese Keita, kura lugā spēlē meitu, “Dzirkstelei” atzina, ka viņas pārbaudījums bija iejusties jaunietes lomā, kāda viņa patiesībā ikdienā nav. “Es tā nedaru, tā neuzvedos. Izrādē atainota smaga situācija ģimenē, iespējams, tāda ir daudzās ģimenēs - nedzirdam, ejam garām, kaut ko runājam, bet tam nav nekādas domas, pat ja tā ir, neviens to nesadzird. Sāpīgi. Es spēlēju ne tikai šajā amatierteātrī, bet arī skolas (mācās Gulbenes novada valsts ģimnāzijā – red.). Man patīk spēlēt. Skolas teātrī nav bijušas tik smagas lomas, bet es tomēr izvēlos nopietnās. Šajā gadījumā tas arī bija vienkāršāk, jo situācija ir mūsdienīga,” teica Agnese Keita.
Anita, kura lugā ir vecmāmiņa Marija, darbojas amatierteātrī, lai “neiesēdētos mājās un būtu cilvēkos”. “Šī luga man patīk. Var savilkt paralēles ar savu dzīvi. Dzīvē jau arī tā mēdz būt, ka vecvecāki kādreiz pārspīlēti grib iejaukties jaunajā ģimenē. Skatoties izrādi, katrs varbūt varēja ieraudzīt nedaudz sevi no malas. Kad pirmo reizi nospēlējām “Dāmas” Ozolkalnā, skatītāji atzina, ka savelk paralēles ar savu dzīvi. Izrādē skatītāji gan smējās, gan raudāja, nevis tikai sēdēja. Tas arī mūs priecē! Esam centušās, un domāju, ka rezultātu esam sasniegušas, jo skatītājs aizdomājās. Ja mums nebūtu tādas režisores kā Tatjana, tad mēs noteikti tā nemaz nenospēlētu,” sacīja A.Rakstiņa.
Arī Tatjana lepojas ar savu amatierteātri, ar savām trim aktrisēm. “Kad izlasīju lugu “Dāmas”, sapratu, ka man tai ir piemērotas aktrises un mēs varam to “pacelt”. Tik bagātīga emociju amplitūda vienā lugā! Grūti ir sameklēt tik labu materiālu. Paldies lugas autorei, ka atļāva savu darbu mums iznest tautās!” teica T.Ābeltiņa.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

No smiekliem līdz patiesām asarām

Kategorijas