“Zaļā dzelzceļa” malā - ābolu čagas

2019. gada 26. novembris 00:00

1562

Ābolu sulas spiešanas sezonā iedzīvotāji Beļavas pagastā regulāri pamana, ka “zaļā dzelzceļa” ceļa malā vienā un tajā pašā vietā veidojas bioloģisko atkritumu kaudze.
Arī “Dzirkstele” pārliecinājās, ka posmā no Emzes virzienā uz Balvu ceļu patiešām dzelzceļa uzbēruma malā ir sakrājusies ābolu čagu masa - tas, kas paliek pāri no āboliem, kad ir izspiesta sula. Masas spirtotā smaka šobrīd, kad sals te atkāpjas, te pieņemas, ir jūtama.
“Varētu padomāt, ka šādi tiek piebaroti meža zvēri, bet viņi jau nemaz nespēj to kvantumu apēst! Gadus četrus šeit tā kaudze katru rudeni aug tikai lielāka. Siltā laikā smakas dēļ jau vien ir nepatīkami garām iet. Un arī acis skats nepriecē. Šis turklāt ir izdaudzinātais tūrisma “zaļais dzelzceļš”!” “Dzirkstelei” saka Beļavas pagasta iedzīvotāja Laima Magone, kura dzīvo turpat netālu.
Viņa ir ievērojusi pelēku automašīnu ar zilu piekabi, kas šoruden sistemātiski vedusi ābolu čagas un bērusi “zaļā dzelzceļa” malā. Līdzīgu transportlīdzekli L.Magone redzējusi Vecgulbenes teritorijā, kur darbojas SIA “Tālavas sidrs”. Par to, ka nav mierā ar smakojošo bioloģisko atkritumu kaudzi savas dzīvesvietas tuvumā un vēlas civilizētu risinājumu, L.Magone ir informējusi arī novada pašvaldību, taču neesot sekojusi nekāda reakcija, kuru justu tuvumā šai atkritumu kaudzei dzīvojošie.
Laikraksts sazinājās ar SIA “Tālavas sidrs” valdes locekli Jāni Libeku, taču no viņa neko uzzināt neizdevās. Par konkrēto iedzīvotāju pārstāves sūdzību viņš atteicās runāt, taču uzņēmuma mājaslapā skaidri ir parādīta shēma, kā no Latvijas āboliem tiek izspiesta sula un nogatavināta, līdz veidojas sidrs, bet ar “ābolu izspiedēm”, kā tās dēvē uzņēmumā, tiek piebaroti meža zvēri - stirnas un aļņi.

Nav slikti, ja piebaro meža zvērus
Ziemeļaustrumu virsmežniecības inženieris medību jautājumos Laimonis Kļaviņš laikrakstam saka - nav jau slikti, ja meža zvēri šādi tiek piebaroti. Tikai visu laiku ābolu čagas bērt vienā un tajā pašā vietā, ja tas tiešām tā notiek, neesot prātīgi. Tas izraisot meža dzīvnieku koncentrēšanos. L.Kļaviņš skaidro - meža zvēru piebarošanā ir jāievēro zināmi noteikumi un šīs darbības ir jāsaskaņo ar medību kolektīvu, kurš darbojas attiecīgajā teritorijā. Ja konkrētajā gadījumā šāds saskaņojums ir un, visticamāk, noteikti ir, tad vietējiem iedzīvotājiem nevajadzētu būt pretenzijām. “Nepatikt var daudz kas. “Zaļā dzelzceļa” malā diemžēl tiek izmesti arī citi atkritumi. Arī elektropreces un cits, kas ir bīstams vai vidē nesadalās. Salīdzinājumā ar to Latvijas ābolu čagas vispār ir nekaitīgas videi,” uzskata L.Kļaviņš.

Būs stingrāki noteikumi
SIA “Pilsētvides serviss” Malienas reģiona vadītāja Kristīne Andrejeva “Dzirkstelei” saka, ka šī situācija vienlaikus gan ir, gan nav problemātiska. No vienas puses - Latvijas ābols patiešām nav toksisks. Ja tajā čagu kaudzē ir tikai vietējo ābolu pārpalikumi (nevis vēl arī, piemēram, mandarīnu mizas, kuras noteikti bijušas ķīmiski apstrādātas), tas nav nekas kaitīgs videi. Faktiski tā esot tāda kā komposta kaudze. Tomēr liela daudzuma šādu bioloģisko atkritumu krāšana nav laba prakse - uzskata K.Andrejeva. Tā ir problēma, kas ar laiku tiks risināta ne tikai Gulbenes novadā, bet visas Latvijas teritorijā, jo ar 2021.gadu valstī stāsies spēkā stingrāki noteikumi arī attiecībā uz bioloģiski noārdāmajiem atkritumiem un to apsaimniekošanu. K.Andrejeva domā - pašvaldība noteikti izvēlēsies vietu, kur varētu veidot komposta laukumu ar bioloģiski noārdāmajiem atkritumiem.

Uzziņai

Pētījumi liecina - no visiem atkritumiem, ko rada cilvēki, 40 procentus veido tieši bioloģiski noārdāmie atkritumi. Pasaules praksē tos izmanto, piemēram, metāna gāzes ražošanai, kuru izmanto siltumam un elektrības ieguvei.
Avots: VARAM

Dzirkstele.lv ARHĪVS

“Zaļā dzelzceļa” malā - ābolu čagas

Kategorijas