Kā mēs aptaujā piedalījāmies

2019. gada 29. novembris 00:00

Kopš mans kaimiņš Toļiks ir pieslēdzies internetam, mums - diviem vecuma pensionāriem - iet jautri. Sākumā abi skatījāmies pieaugušo filmas, baudījām vecos šlāgerus. Bet tad uzķērām, ka vislabākā izklaide ir visādu aptauju pildīšana internetā. Tā mēs beidzot jūtam, ka mūsu domas kādu vispār interesē. Rodas pat sajūta, ka kāds mūs uzklausa!
Protams, vispirms mēs savas domas iekustinām jeb iesildām ar humoru un vēl šo to, un tad Toļiks man jautā, es atbildu un viņš tik ķeksē visu internetā iekšā.
Pēdējā aptauja, ko aizpildījām, bija par mūsu līdzdalību vietējās varas darbos, es gribētu teikt - arī nedarbos. Šī aptauja ir pārāka par visām, kuras līdz šim esam abi ar Toļiku redzējuši. Es nerunāju tikai par aptaujas garumu (atbilžu izvēlēšanās aizņēma visu dienu, jo doto variantu bija par maz, lai izteiktu visu, kas prātā un uz sirds). Bija patiešām daudz saturīgu jautājumu, kuri mūs ar Toļiku turēja spriedzē no sākuma līdz beigām. Kopsavilkums ir tāds: vietējā politika ir tikpat interesanta kā laulības dzīve (visu, ko darām ar politiku un politiķiem, agrāk darījām ar savām sievām, un tas ir jādara pārliecības pēc – vai nu jāmīl līdz nāvei, vai jāēd bez sāls). Taču bija arī tādi aptaujas jautājumi, kuri mūs ar Toļiku samulsināja, piemēram - cik ilgi plāno dzīvot šajā pusē? Kā es varu zināt, ja cilvēks domā, bet Dievs dara? Varbūt vienā rītā jau pamodīšos ellē vai paradīzē. Tāpēc šito jautājumu es, ja man būtu tāda vara, no aptaujas svītrotu. Tas ir pārāk personiski.
Vēl mani pārsteidza dažādi jautājumi par apmierinātību un pakalpojumu pieejamību - a priekamājas ta nav! Bez šņabja tur vispār atbilžu neatrast. Sevišķi jau mums, večiem, kuriem jaunības putns ar saldo balsi ir aizlidojis tālēs nezināmās. Nu tad, protams, aizskāra jautājumi par vietvaras budžetu. Par to mums ar Toļiku diskusija ieilga, līdz melns gar acīm griezās. Es, piemēram, teicu, ka šodien vairs nav bezdeficīta budžeta kā tāda. Bet Toļiks man iebilda, ka tagad nekāda deficīta vispār vairs nevarot būt, tikai ar budžetu tautai tā pašvakāk. Skaidra bilde. Tauta tam vietvaras budžetam faktiski nemaz netiek klāt!
Kad aptauja bija aizpildīta, Toļiks teica: “Tik daudz jautājumu... Bet kurš bija galvenais?” Tas mans kaimiņš reizēm prot rezumēt itin trāpīgi. Protams, ka centrālais bija jautājums, kāda novadā ir valdošā enerģija? Toļiks iebilda, ka viņš šito vispār nav sapratis. Es padomāju un teicu: “Skaidrs, ka nesaproti. Tas ir Cūkkārpas noslēpums! Lasi grāmatas par Hariju Poteru un tad sapratīsi!” Es pats tak mazbērniem priekšā tiku lasījis! Tā tiešām ir literatūra, kura, šķiet, ir iespaidojusi pat vietējo fantāzijas jeb fantastikas biedrību.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Kā mēs aptaujā piedalījāmies

Kategorijas