Vēsturiskajā spozmē atdzimst Stāmerienas pils ārējais izskats

Projekts "Paver plašāk logu no senatnes"

2019. gada 3. decembris 00:00

2630

Vēsturiskajā spozmē atdzimst Stāmerienas pils ārējais izskats

Par Stāmerienas pils apsaimniekotāju pirms dažiem gadiem kļuva Gulbenes novada pašvaldība. Tika meklēts finansējums tās atjaunošanai, jo ēka bija sliktā stāvoklī un vizuāli noplukusi. Lai pils atgūtu savu spozmi, darbi notika pakāpeniski. Unikālās Stāmerienas pils jumta un fasādes atjaunošana, restaurācija un ekspozīcijas izveidošana, balkona pārbūve izmaksājusi vairāk nekā vienu miljonu eiro. 2018.gada maijā pašvaldība parakstīja līgumu ar pilnsabiedrību “RERE Meistari 1” par remontdarbu veikšanu.
Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes direktors Juris Dambis svinīgajā pils atklāšanas pasākumā savā uzrunā uzsvēra, ka kultūras mantojuma saglabāšana ir saruna par mūsu nākotni. “Kultūras mantojums apkopo tās izcilākās vērtības, ko iepriekšējās paaudzes ir radījušas. Rūpes par mantojumu nozīmē mūsu rūpes par nākotni, izpratni par vērtībām un mūsu spēju radīt kvalitatīvu cilvēka dzīves telpu. Šī unikālā vieta, kura ilgstoši varbūt ir bijusi tādā pamestības stāvoklī, no vienas puses, varbūt kaut ko ir zaudējusi, bet, ja iedziļināmies pēc būtības, tad šī vieta ir saglabājusi ļoti augstu autentiskuma pakāpi,” teica J.Dambis.
Viņš arī skaidroja, ja šis objekts būtu restaurēts pirms 20 vai 30 gadiem, tad droši vien daudz ko no oriģinalitātes būtu zaudējis. Šodien ir pavisam citas iespējas. Ar pētniecības tehnoloģijām, ar lielāku rūpību ir iespējams kvalitatīvāk saglabāt kultūrvēsturisko mantojumu, un Stāmerienas pils tam ir piemērs. “Tikai saglabājot oriģinalitāti, mēs varam nākamajām paaudzēm nodot īstu kultūrvēsturisku vērtību kopumu un tādu kopumu, kas rada īpašu noskaņu, ļauj mums “pieskarties” vēsturei,” teica J.Dambis.

Dabīgā šīfera jumta segums pilij bijis vēsturiski
“Nacionālajai kultūras mantojuma pārvaldei ir gandarījums par katru atjaunoto un saglabāto pieminekli, kā arī par nodrošinātu kultūras pieminekļu publisko pieejamību,” “Dzirkstelei” uzsver Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes Vidzemes reģionālās nodaļas vadītāja Ilze Liekniņa.
Viņa stāsta, ka Stāmerienas pils atjaunošanas procesā veikti jumta un fasādes, kā arī pie pils galvenās fasādes esošās kolonādes - pergolas atjaunošanas un restaurācijas darbi. Tie veikti ar Eiropas Reģionālā attīstības fonda projekta “Gaismas ceļš cauri gadsimtiem” finansējumu, Gulbenes novada pašvaldības līdzfinansējumu un Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes Kultūras pieminekļu konservācijas un restaurācijas programmas finansiālu atbalstu. Pils atjaunošana balstīta uz arhitektoniski mākslinieciskās izpētes, uzmērīšanas materiāliem, kā arī iepriekšējos gados veiktās arhitektoniski mākslinieciskās inventarizācijas un tehniskās apsekošanas slēdzieniem. “Tādējādi darbi kopumā veikti, maksimāli saglabājot objekta oriģinālo substanci,” norāda I.Liekniņa.
Darbi veikti saskaņā ar arhitektes Ināras Caunītes biroja izstrādāto un Nacionālajā kultūras mantojuma pārvaldē saskaņoto būvprojektu. Darbu gaitā projektā tika veiktas arī dažas izmaiņas, piemēram, jumta seguma materiāla nomaiņa, kas tika skaņotas Nacionālajā kultūras mantojuma pārvaldē. Pārvaldes vadītāja vietniece Katrīna Kukaine skaidro, ka bija iecere saglabāt pēc iespējas lielāku apjomu esošās substances – cementa dakstiņus, kurus bija paredzēts saudzīgi demontēt, atlasīt veselos un atkārtoti izmantot. Diemžēl darbu laikā atklājās to nepilnības un bojājumi, kas liedza to atkārtotu montāžu. Projekta attīstītājs – pašvaldība izteica vēlmi, ja gadījumā ir jāizmanto jauns jumta seguma materiāls, tad vēlams izmantot cēlāku un ilgtspējīgāku materiālu, kas būtu piemērots kultūras piemineklim - dabīgā šīfera (slānekļa) plāksnes. Pārvalde ņēma vērā arī to, ka dabīgā šīfera jumta segums pilij bijis vēsturiski – to pierādīja veiktā izpēte un pamatoja Latvijas Valsts vēstures arhīvā iegūtie materiāli, kas norāda uz šādu segumu 1887.gadā. Cementa dakstiņi pils jumtam tika uzlikti 1908.gadā pēc ugunsgrēka. “Pārvalde piekrita dabīgā šīfera izmantošanai, kas nav pretrunā ar kultūras pieminekļu aizsardzības principiem. Jumta segums ir tikai viens piemērs, kas atspoguļo, kā katrs problemātiskais risinājums, kur jāpieņem lēmums par oriģinālās substances saglabāšanu vai jauna, atbilstoša risinājuma meklējumiem, bija jāpieņem ar mērķi saglabāt pils kultūrvēsturisko vērtību,” uzsver I.Liekniņa.
Viņa stāsta, ka ar Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes Kultūras pieminekļu konservācijas un restaurācijas programmas finansējuma atbalstu tika veikta pils kolonādes - pergolas atjaunošana. Tās tehniskais stāvoklis bija neapmierinošs, atjaunošana veikta, demontējot oriģinālās kolonnas un izgatavojot precīzas to kopijas. Tika restaurētas labāk saglabājušās objekta akmens mūra pamatnes daļas. Divas labāk saglabājušās oriģinālās kolonnas ar kapiteļiem novietotas uzglabāšanai.
Arhitekte Ināra Caunīte “Dzirkstelei” saka, ka pils ārējā veidola oriģinalitāte saglabāta iespēju robežās. “Pils apmetums bija nolupis, bet nebija ļoti sliktā stāvoklī. Visi dekorējumi, veidojumi ap logiem - tas viss ir palicis. Ģerbonis stāv vietā, tikai ir attīrīts. Ļoti daudzi logi ir oriģināli. Pils fasāde vēsturiski ir bijusi balta, arī tagad tā ir balta, bet ne pilnīgi balta - nedaudz krējuma balta. Logu rāmji ir tumši zaļā krāsā. Kolonnas gan ir izgatavotas no jauna. Vecās kolonnnas tepat netālu no pils ir noliktas. Kad nonāks līdz ekspozīcijai iekšā, tad varēsim tās parādīt,” stāsta I.Caunīte.

Pils iekšpusē - daudz darāmā
Gulbenes novada domes priekšsēdētājs Normunds Audzišs svinīgajā pasākumā teica, ka pils, kas ir unikāla pēc savas arhitektūras, ir kā romantikas un mīlestības iedvesmotāja. “Notikumi, mīlas stāsti, kas apvij šo vietu jau no seniem laikiem, liek par sevi runāt. Šī ir pērle, kas savu spožumu staros gadsimtiem. Mēs, novada cilvēki, esam lepni, ka mums ir šāda pils! Tā iedvesmo mīlai, draudzībai, saticībai un, protams, uzdrīkstēties darīt lielas lietas,” teica N.Audzišs.
I.Liekniņa “Dzirkstelei” saka, ka paveiktie darbi ir liela, bet tomēr tā ir tikai daļa no pils pilnīgai atjaunošanai nepieciešamā darbu apjoma. Pils atjaunota no ārpuses, taču iekšpusē vēl gaida daudz darāmā. Tajā atrodas arī vairāki valsts aizsargājami mākslas pieminekļi – 20.gadsimta sākuma krāsns un interjera dekoratīvā apdare, kuriem nākotnē plānojama restaurācija.
“Ja šo paveicām, esmu pārliecināts, ka arī iekšas darbi tiks izveikti ātri,” teica N.Audzišs.
Gunāru Vīksniņu, kurš ir ilggadējs Stāmerienas gids, priecē tas, ka Stāmerienas pils ir atguvusi savu sākotnējo izskatu no ārpuses, kā arī tas, ka tagad pils būs pieejama cilvēkiem. “Varu teikt no savas pieredzes - Stāmerienai ir divi objekti, kas piesaista tūristus – Stāmerienas pils un Stāmerienas pareizticīgo baznīca,” “Dzirkstelei” saka G.Vīksniņš.
Pils atdzīvojas
2019.gadā Valsts kultūrkapitāla fondā tika iesniegts un atbalstīts projekts “Multimediāla atklāsme Stāmerienas pils ārtelpā”, kura gaitā radīts jauns kultūras mantojuma produkts mūsdienu izpratnē: multimediāla ekspozīcija par Stāmerienas pils un Volfu dzimtas vēsturi, kura vizualizēta uz atjaunotās pils fasādes. To ar interesi noskatījās visi, kas bija ieradušies uz svinīgo pasākumu.
Projekta laikā tika pētīti vēsturiskie materiāli, veidots teksts un vizuālās identitātes dizains, kā arī tika komponēta oriģinālmūzika. Radītais stāsts papildina Latvijas kultūrtelpu un veicina sabiedrības interesi par romantisma kultūrvēsturisko laikmetu un vairāku paaudžu Volfu dzimtas devumu Eiropas kultūrtelpā. Realizējot šo projektu, ir domāts panākt, lai tūristi, kas atbrauc uz Stāmerienas pili, neizskrien tikai cauri pilij, bet lai ir iespēja baudīt šo vietu, apkārtni, pili, tās vērtības.
Multimediālās izstādes vizuālo tēlu veidoja SIA “S Visual” un Uģis Sirmais, saturisko – Ilze Lecinska, Inga Lapse un Edīte Siļķēna, mūziku radīja Valdis Zilveris. Gulbenes novada pašvaldības aģentūrā “Gulbenes tūrisma un kultūrvēsturiskā mantojuma centrs” “Dzirkstele” noskaidroja, ka Stāmerienas pils apmeklētājiem pirmdienās decembrī būs slēgta. Multimediālo izstādi decembrī varēs redzēt otrdienās, trešdienās, ceturtdienās, piektdienās pulksten 18.00, savukārt sestdienās un svētdienās – pulksten 16.00.

+ 6

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Vēsturiskajā spozmē atdzimst Stāmerienas pils ārējais izskats

Kategorijas