Dzirkstele.lv ARHĪVS

Adventes laikā Gregs gulbeniešiem dāvina koncertu

Diāna Odumiņa

2019. gada 6. decembris 00:00

52
Adventes laikā Gregs gulbeniešiem dāvina koncertu

15.decembrī pulksten 16.00 gulbenietis Gregs jeb Grigorijs Gorodko ielūdz uz savu un draugu autordziesmu koncertu, kuram dots nosaukums “Nāc, kur sniegi!”. Ieeja uz to ir par brīvu. Uz skatuves būs gan Gregs, gan citi viņa pieaicinātie muzikanti, pasākumu vadīs Edijs Frīdenbergs.
“Es vēlos, lai šis koncerts ir kā sirsnīga draugu tikšanās. Gan jau kopā arī uzdziedāsim. Paldies kolēģiem, atbalstītājiem, ikvienam klausītājam! Kopā ar mani koncertā piedalīsies viesmākslinieki un, protams, arī pašmāju muzikanti,” “Dzirkstelei” saka Gregs. Viņam kā muzikantam ir svarīgi just dzīvo saikni ar klausītāju.
Uz jautājumu, cik dziesmu savā mūžā ir sakomponējis, Gregs atbild, pirms tam labi ilgi padomājis - būšot kādas 55 dziesmas. Vai viņš plāno sasniegt 100 dziesmu skaitu? “Tas nav mans mērķis – cept dziesmas bezjēgā. Jau tagad starp manām dziesmām ir dažas tādas, kuras pats visai augstu nevērtēju. Un ir, protams, arī tādas, kuras mīļas gan man, gan klausītājiem.  Bet visas manas dziesmas nekad nav bijušas un nebūs vienlīdz labas. Vislabākās manas dziesmas ir tapušas jaunībā, tajās sajūtās, notikumos un kas, iespējams, tika veltītas kādam konkrētam vienam cilvēkam. Piemēram, publika bieži prasa dziesmu “Džūlija, atgriezies!”. Tā tika sacerēta un dziedāta laikā, kad vēl darbojās mana grupa “One Day”. Šī dziesma nav iekļauta nevienā manas mūzikas diskā, taču tai ir sava dzīve un savs klausītājs. Tāpat arī dziesmai “Klausies, mana mīļā”, kura tika sacerēta laikā, kad darbojās mans dibinātais kolektīvs “Dūmi”. Šo dziesmu aranžējām kopā ar Aini Ozolu. Līdzīgi ir bijis ar dziesmu “Garāmgājējs”. Protams, savas muzicēšanas laikā esmu ietekmējies no kolēģiem, viņi - no manis. Tas ir bijis tāds abpusējs radošs process. Esmu ļoti pateicīgs visiem, ar kuriem jelkad esmu sadarbojies un kopā komponējis, sacerējis tekstus, muzicējis. Koncertā Gulbenē skanēs daudzas vecās un arī jaunās dziesmas.
Pavisam nesen ir tapusi kompozīcija “Tikai tu”, kuru esam sarakstījuši un ieskaņojuši sadarbībā ar Sabīni Berezinu un nākamgad ar to startēsim šlāgeraptaujā “Latvijas sirdsdziesma”. Arī šogad šajā aptaujā es piedalos, un 7.decembrī būs fināls. Balsojiet par dziesmu “Maza meitenīte”, kura šobrīd aptaujā ir otrajā vietā!” saka Gregs.

“Maza meitenīte” ne tikai Grega dziesma
Gregs stāsta, ka dziesmai “Maza meitenīte” ir sava dzīve kā cilvēkam - no piedzimšanas brīža līdz iešanai tautā. Gregs neslēpj – aptuvena melodija un nepilnīgs teksts saklausīts jaunībā, mācoties Malnavas tehnikumā. “Mēs tur ansamblī spēlējām. Viens vienu rindiņu pateica, kāds – citu. Salikām. Iekrita sirdī dziesma par mazu meitenīti īsā kleitiņā. Es nezināju, kas ir autors. Daudz vēlāk savās muzikanta gaitās sāku publiski atskaņot šo dziesmu, man tika jautāts, kas ir autors, vai es. Ko man bija sacīt? Es, mēs, jaunība... Es! Cerēju, ka radītājs pats pieteiksies, ja tā būs lemts, jo man nebija izdevies atrast autoru. Kad “Maza meitenīte” sāka skanēt šlāgeraptaujā “Latvijas sirdsdziesma”, pienāca vēstule, kurā kāda sieviete apgalvoja, ka tā ir viņas vīra sacerēta dziesma. Viņš esot to dziedājis jau 1977.gadā. Es patiesībā biju priecīgs - beidzot! Es uzmeklēju to cilvēku, piezvanīju, pēc tam aizbraucu pie viņa ciemos. Viņš ir madonietis Egils Tomiņš, grupas “Vidus” muzikants un satiksmes autobusa šoferis. Superīgs cilvēks! Egils man nodziedāja. Mēs salīdzinājām, kā skanēja “Maza meitenīte” radīšanas brīdī un kā skan tagad, kad es to dziedu. Atšķirība ir - nedaudz tekstuāla un arī melodija ir mainījusies. Kopā nopriecājāmies, ka dziesma dzīvo savu dzīvi, ka tā jau ir tautas dziesma, kas laika gaitā attīstījusies un tomēr ir tā pati. Vienojāmies, ka Egils paliek kā dziesmas vārdu autors, bet mūzikai mēs abi esam līdzautori,” stāsta Gregs.
Viņam ir svarīgi, ka “Maza meitenīte” divus muzikantus nevis sanaidojusi, bet vienojusi. Tagad “Latvijas sirdsdziesmā” dziesma “Maza meitenīte” tiek pieteikta kā divu līdzautoru garadarbs. Egils ar dzīvesbiedri ir aicināti uz Grega koncertu Gulbenē 15.decembrī. Ja atbrauks, noteikti Egils tiks aicināts uz skatuves. “Dzirkstele” sazinājās ar šo cilvēku. Egils Tomiņš par savu “Mazo meitenīti” teica: “Prieks, ka 40 gadus veca dziesma ieguvusi jaunu veidolu un iet tautās, lai veiksmītes!”

Par māju sajūtu Miera ielā
Gregs savos 55 gados lielāko mūža daļu ir vadījis Gulbenē. Bijis laiks, kad viņš laimi meklējis galvaspilsētā, taču pusmūžā ir atgriezies savās paša veidotajās mājās Miera ielā, kur ir saimnieks un noteicējs. Tur viņam ir sava ūdens aka pagalmā, piemājas dīķis, kurā viņš peldas visu gadu, arī ziemā. Mājas ir vieta, kur Gregs labi jūtas gan veiksmes brīžos, gan krīzes situācijās. Tas, ka dzīvo blakus pilsētas vecajiem kapiem, Gregu viņa vecumā vairs nemulsina. “Tautā saka – kuram mājas ir tuvu kapiem, tas ilgāk dzīvo,” noteic Gregs.
Bērnībā bijis bail iet uz skolu garām kapsētai (citā Latvijas pilsētā). Tagad viņam kapsēta patiešām šķiet kā miera osta. Gregam Gulbenes vecie kapi, pirmkārt, nozīmē tēva un vecāsmātes atdusas vietu. Grūtos brīžos viņš dodas uz turieni. “Aizeju, domās parunājos ar viņiem, un ap sirdi kļūst vieglāk. Pārāk bieži uz kapiem nemēdzu iet. Rudenī un ziemā vispār mirušos ir jāliek mierā. Tagad ir laiks iedegt sveces baznīcā vai mājās un aizlūgt par visiem savējiem šajā un viņā saulē,” saka mūziķis.