Saņem Voldemāra Caunes balvu

2019. gada 10. decembris 00:00

840

Liepājas Centrālā zinātniskā bibliotēka jau no 2007.gada izsludina konkursu Voldemāra Caunes balvai “Gada bibliotekārs darbā ar bērniem un jauniešiem”, kuru piešķir reizi gadā bibliotekāriem, kuri vispārliecinošāk, aktīvāk un sekmīgāk veicina jaunās paaudzes iesaistīšanu bibliotēku pakalpojumu izmantošanā, motivējot bērnus un jauniešus vairāk lasīt, mācīties un attīstīt savas radošās spējas.
S.Lībere atzīst, ka nav cerējusi kādreiz saņemt šādu balvu. “Ir tā, ka augstāk vairs nav kur. Augstāk vienīgi varētu būt Kultūras ministrijas balva. Tas tiešām ir augsts novērtējums. Jā, šis apbalvojums uzliek vēl lielākus pienākumus un atbildību. Godīgi sakot, es jūtos diezgan dīvaini. Man šķiet, ka mēs tā īsti nemākam pieņemt apbalvojumus. Liekas, ko tad es? Es jau tikai daru savu darbu,” saka S.Lībere.
Viņa uzsver, ka visi pasākumi, kas organizēti bibliotēkā, varēja tapt, pateicoties lieliskai sadarbībai starp kolēģiem. Viņas tuvākās kolēģes Ingrīda Rubene un Anda Krima palīdz gan ar idejām, gan ideju pārvēršanu darbos.
“Šī balva ir visas Gulbenes novada bibliotēkas balva, jo pasākumi mums ļoti pārklājas, mēs palīdzam citu nodaļu meitenēm un viņas palīdz mums. Protams, īpaši gribas teikt paldies arī mūsu direktorei Antrai Sprudzānei – viņas spēja pārliecināt mūs, ja liekas, ka neizdosies, arī zināma motivācijas radīšana, kad liekas, ka nav vērts. Man patiesi šķiet, ka tas ir svarīgi, jo es vienmēr jūtu atbalstu gan no Antras, gan citiem kolēģiem,” saka S.Lībere.

Godā tiek celtas bilžu grāmatas
Kā tad panākt to, lai bērna sirdi ieinteresētu ar grāmatu lasīšanu, S.Lībere uzsver, ka visa pamats ir ģimene, un tas, kādas grāmatas vecāki lasa. “Ir tās kvalitatīvās grāmatas, piemēram, latviešu tautas pasakas, kur ir labas ilustrācijas un labs teksts. Tas daudz nozīmē, ja bērns ģimenē ir iemācījies lasīt kvalitatīvu, labu grāmatu. Tagad ļoti godā tiek celtas bilžu grāmatas, kurās nav daudz teksta, bet ir daudz bilžu. Un galvenais ir tas, lai bērns to lasa kopā ar vecākiem. Viens pats viņš paskatās tikai bildi, bet pieaugušais ir tas, kas viņu rosina domāt, uzdodot, piemēram, dažādus jautājumus par bildi. Bilžu grāmatas darbina prātu. Esmu pamanījusi, ka daudzi vecāki uzskata, ka bilžu grāmatas ir mazvērtīgākas par tādām, kur ir daudz teksta. Bet tā nav taisnība. Protams, ir vecāki, kuri vēlas, lai bērns pats darbojas. Bet grāmata nav telefons, kurš ar mums runā. Ja lasa grāmatu, ir jāspēj sēdēt mierīgi, jāspēj koncentrēties, un bērni to nemāk. Lasīju kādu interesantu pētījumu, kur bija rakstīts, ka agrāk bērni vairāk bija vizuāļi, kuri uztver informāciju ar redzi, un audiāļi, kuru valdošais pasaules uztveres kanāls ir dzirde, bet tagad bērni daudzi ir kinestētiķi, kuri pasauli iepazīst caur tausti, kustībām un sajūtām. Ir mainījusies šī proporcija, bet diemžēl izglītības sistēma vēl joprojām ir domāta vai nu priekš audiāļiem, vai vizuāļiem,” uzskata S.Lībere.
Savukārt kāds cits pētījums apliecina, ka diemžēl Latvijas bērniem lasītprasme ir pazeminājusies. Par to pārliecinājusies arī S.Lībere. “Tā nav vēl ļoti zema, jo ir pierādīts, ka labāk lasa meitenes un, ņemot vērā, ka mums meiteņu ir gana daudz, tad līmenis vēl nav ļoti zems. Puiši mazāk lasa. Patiešām. Jā, es varu teikt, ka bērni lasa mazāk pēdējos gados, bet nevarētu apgalvot, ka bērni nelasa. Tā nav. Ļoti labi lasa mazie bērni, kuri mācās sākumskolā. Mēs arī paši esam pamanījuši, ka uz bibliotēku ļoti daudz nāk jaunie vecāki ar maziem bērniem. Agrāk tā nebija. Mums mazākais lasītājs ir pusotru gadu vecs. Vecāki, kas paši lasa, un kuri nāk uz bibliotēku, tiem arī bērni lasa.” Iecienītākās grāmatas mūsu bibliotēkā vēl pat līdz šim brīdim ir “Grega dienasgrāmata”, un tādas grāmatas, kā, mēs savā starpā runājam, “gregveidīgās grāmatas”,” stāsta S.Lībere.

Vismazāk grāmatas lasa pusaudži
Runājot par nākotnes iecerēm viņas darbā, S.Lībere stāsta, ka, visticamāk, būs jādomā par lielāku tehnoloģiju piesaisti, jo vismazāk grāmatas lasa pusaudži. “Tagad gan arvien vairāk grāmatu var lasīt internetā. Ir jaunā vietne “www.3td.lv”, kur var lasīt grāmatas par velti. Bet, lai uzrunātu citus lasīt grāmatas, pirmkārt, šī grāmata man kā bibliotekāram vai arī skolotājam ir jāizlasa pirmajam, lai varētu ieteikt un iedvesmot lasīt citus,” uzskata S.Lībere.
Viņa stāsta, ka arī turpmāk ir iecerēts rīkot vasaras nometnes bērniem. Šīs vasaras Gulbenes novada bibliotēkas organizētā nometne pusaudžiem bijusi inovācija. Tas bija kā eksperiments, kas ļoti labi izdevies. Nometnes organizēšanā lielu darbu ieguldīja Rūta Bokta, kura gan ikdienā vada Reģionālo mācību centru bibliotēkā, bet šajā gadā aktīvi palīdzēja nometnes tapšanā un dokumentu sagatavošanā. Nometnes mērķis bija aktīvā veidā, apceļojot ar kājām četrus Gulbenes novada pagastus, iepazīstināt skolēnus ar pagastu kultūrvēsturiskajām vietām. Katrā pagastā skolēni padziļināti iepazinās ar kādu pagastā zināmu rakstnieku vai mākslinieku un viņu darbiem, proti, mākslinieku Irbīti, rakstniekus - Annu Saksi, Apsīšu Jēkabu un Jāni Poruku. Pozitīvā pieredze ir iedvesmojusi plānot nometni arī nākamajā gadā, jo vēl neapskatīti palika deviņi pagasti.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Saņem Voldemāra Caunes balvu

Kategorijas